Panika – daļa no Krievija informācijas operācijas
Šobrīd informācijas telpā notiek divas paralēlas lietas. Viena ir Rietumu pasaules līderu un ekspertu diskusija par riskiem Eiropai gadījumā, ja nedarīs vairāk Ukrainas aizsardzībai. Taču paralēli arvien vairāk attīstās lielākoties Krievijas informācijas operācijas, kurās tiek mēģināts veidot vēstījumu, ka Krievija uzvarēs, Ukraina zaudēs, un tad Krievija uzbruks NATO, tostarp Baltijas valstīm.
Tāpat paralēli ziņās var dzirdēt un redzēt dažādas sabotāžas no tieši vai netieši ar Krieviju saistītiem cilvēkiem – ar mērķi kurināt neskaidrību, bailes un bažas par drošību.
"Protams, ir skaidrs, ka pasaule nekļūs drošāka, ir dažādi riski, tie nākotnē pieaugs. Tas ir jāapzinās, bet šobrīd panikai nav nekāda pamata, pilnīgi nekāda. Tas viss ir darīts ar nolūku, lai radītu šo emocionālo fonu un stāvokli.
Vienlaikus, vismaz kā mēs redzam šobrīd, kamēr notiek karš Ukrainā un NATO ir stiprs, militārus draudus mums, protams, Krievija nespēj realizēt. Līdz ar to es aicinātu cilvēkus tiešām nepaļauties uz šo Krievijas darbību, nebaidīties un nesākt apšaubīt to, ka mums ir savi drošības risinājumi," norādīja Sārts.
Atsevišķie gadījumi, pēc Sārta domām, liecina, ka tās ir vairāk kā provokācijas, piemēram, simbolu iznīcināšana, tādējādi balansējot uz noteiktas robežas. Taču mūsu drošības dienesti ir gatavi dažādām situācijām.
Iekšlietu ministrs – Krievija arī turpmāk meklēs veidus, kā ievainot mūsu drošību
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka Latvijā varam justies droši, taču jāsaprot, ka dzīvojam hibrīdkara apstākļos.
"Tas ir acīmredzami, ņemot vērā karu Ukrainā, kas turpinās jau divus gadus, un arī mūsu konstanto atbalstu Ukrainai. Esam vieni no vadošajiem gan sankciju, gan arī dažādu lēmumu pieņemšanā, kas pilnīgi noteikti Krievijā tiek ļoti sāpīgi uztverts."
"Ir ļoti būtiski, ka mēs tomēr spējam cīnīties ar šo fenomenu, un arī Okupācijas muzejā persona faktiski tika izskaitļota 24 stundu laikā, un pēc tam arī aizturēta," akcentēja Kozlovskis. "Tas norāda, ka mēs spējam ar tādām lietām cīnīties, bet pateikt, ka mēs varam atslābt, – pilnīgi noteikti ne."
Ministrs uzskata, ka, turpinoties šādai situācijai, "Krievijas dienesti, specdienesti un Krievija kopumā meklēs dažādus veidus, kā ievainot mūsu drošību, nacionālo drošību, mēģinot destabilizēt, arī izmantojot sabiedrības polarizāciju – tā ir realitāte, kurā mēs dzīvojam."
Agnija Lazdiņa, Latvijas Radio: Vai šādā veidā, piemēram, Okupācijas muzeja gadījumā, tiek pārbaudīts, cik ātri un kā mūsu drošības dienesti spēj reaģēt?
Rihards Kozlovskis: Es domāju, ka pilnīgi noteikti. Skaidrs, ka pašlaik mēs ar to spējam cīnīties, bet noteikti tiek vērtēts, vai mēs esam spējīgi un cik mēs esam spējīgi reaģēt un attiecīgi efektīvi rīkoties. Šajā gadījumā es varu izmantot izdevību un gribētu uzsvērt, ka ir ļoti būtiski mums arī investēt iekšējā drošībā, jo šie izaicinājumi faktiski ir mūsu ikdiena. Ir ļoti būtiski, lai mums būtu gan motivēts personāls, gan arī, protams, atbilstošs aprīkojums, lai mēs varētu arī turpmāk ar tādu fenomenu cīnīties.
– Vai mūsu drošības dienesti spēj strādāt pietiekami ātri un kvalitatīvi?
– Jā, pilnīgi noteikti, un tas to arī apliecina, un uzsveru, ka pret šādiem incidentiem [degmaisījuma iemešana Okupācijas muzejā] mēs ļoti nopietni attiecamies un, protams, darām visu, lai pēc iespējas ātrāk tos atrisinātu. Tas nav ikdienišķs notikums.
Pašlaik es nevaru apgalvot to, ka persona, kas uzbruka Okupācijas muzejam, ir tieši rīkojusies, piemēram, Krievijas specdienesta interesēs, bet tas pilnīgi noteikti tiks vērtēts jau izmeklēšanas gaitā.
– Vai Latvijā ir iespējami lielāki vai nopietnāki apdraudējumi? Piemēram, uzbrukums vietā, kur ir daudz cilvēku?
– Man ļoti gribētos atturēt no tādas sabiedrības iebiedēšanas, noteikti neizmantot tādu savā ziņā tādu retoriku, bet, ko es arī sākumā teicu, – mums ir jāapzinās, ka mēs esam zināms mērķis Krievijai, ņemot vērā to, kurā pusē mēs esam, un arī kopumā mūsu nostājas dēļ, tādēļ šie riski pastāv. Jāsaprot, ka mēs dzīvojam pavisam citā laikā. Protams, ka mums gan NATO aizsardzība, gan Eiropas Savienība dod zināmu drošības garantu, ka mēs varam dzīvot ikdienā un risināt savas ikdienas lietas, kaut gan tepat aiz robežas mums ir reāls karš.
Ministrs norādīja, ka notikušie gadījumi ir bijuši individuāli un nav informācijas par to, ka būtu gaidāmas tādas apdraudējuma situācijas, kur ir cilvēku masas. Šādās situācijās mūsu drošības dienesti esot ciešā sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas dienestiem.
Tāpat ministrs aicina cilvēkus ievērot elementāras drošības prasības, būt vērīgiem un, ja ir kādas aizdomas vai bažas, nekavējoties informēt attiecīgos drošības dienestus.
