Rolands Lopatko pašlaik ir Latvijā, jo Kembridžas Universitātē Lielbritānijā studentiem ir brīvlaiks. Puisis studē otrajā kursā matemātiku. Durvis uz prestižo universitāti viņam pavēra starptautiskā bakalaurāta programma, ko viņš apguva, mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Citādi tikt šajā universitātē būtu krietni grūtāk.
"Pagājušajā gadā no Latvijas mācījās 24 studenti, tas ir kopā gan bakalaurā, gan maģistrā, gan doktorantūrā. Nu, no Lietuvas mācījās 78," zināja stāstīt Rolands.
LTV raidījumā "Panorāma" pirms vairākiem gadiem vēstīja, ka labākās britu augstskolas Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus neatzīst. Nu Kembridžas Universitāte rakstiskā atbildē LTV apliecināja – Latvijas vidusskolas diploms šobrīd atzīts par derīgu. Tomēr, lai iestātos, vajadzīgi arī kādi citi sasniegumi.
Fragments no Kembridžas Universitātes atbildes:
"Uzņemtie studenti, kas ieguvuši atestātu par vidējo izglītību, parasti ir apguvuši papildu kursus ārpus skolas programmas. Tie ir arī sasniegumi olimpiādēs vai testos."
"Mums ir spējīgi skolēni Latvijā, mums ir skolēni, kuri tur varētu būt un mācīties par spīti tam, ka viņi ir pabeiguši [vidusskolu] ar Latvijas diplomu. Viņi ir papildus mācījušies un ieguvuši zināšanas, bet viņiem nav viegli to pierādīt. Tā ir lielākā problēma, ka tā rezultātā talantīgi cilvēki nevar mācīties tur, kur viņiem vajadzētu," sacīja Kembridžā studējošais Rolands.
Tikmēr Oksfordas Universitātē, kur Lietuvas un Igaunijas diplomi atzīti par derīgiem, Latvijas atestāts netiek pieņemts. Latvija tiek ierindota līdzās tādām valstīm kā Krievija, Afganistāna, Lesoto un citām.
Oksfordas Universitātē gan izdevies tikt un jau pirms vairākiem gadiem to pabeigt Mārtiņam Vaivaram. Viņš arī savulaik mācījies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un pabeidzis programmu, kuras noslēgumā saņēmis starptautiskā bakalaurāta atestātu. Šādu iespēju piedāvā vien dažas skolas – Rīgas Valsts 1., 2. un 3. ģimnāzija, arī Ogres tehnikums un atsevišķas privātskolas.
Arī olimpiādes starptautiskā līmenī nav pilnīgi visos mācību priekšmetos.
"Es tiešām domāju, ka mēs vienkārši aizveram durvis ļoti daudziem talantīgiem skolēniem, kas būtu pelnījuši mācīties arī citās neeksaktajās programmās.
Es par šo situāciju pirmo reizi uzzināju 2007. gadā. Tagad ir 2023.gads," norādīja Mārtiņš.
Un nekas nav mainījies. E-pasta sarakstē Oksfordas Universitāte LTV informēja, ka tā regulāri pārskata savus uzņemšanas kritērijus. Taču Latvijas gadījumā izdotais atestāts aizvien neatbilst universitātes augstajām prasībām un konkursam, kurā uz uzņemšanu pretendē tikai paši labākie.
Fragments no Oksfordas Universitātes atbildes:
"[Latvijā iegūtais "A" līmenis] tas neatbilst britu sistēmas "A" līmenim. Var apgalvot, ka Latvijā izdotie atestāti pašlaik neatbilst Oksfordas Universitātes noteiktajām prasībām. Un perspektīvajiem kandidātiem ir jānokārto papildu kursi, ja viņi vēlas pieteikties."
Valsts izglītības satura centrā skaidroja – pašlaik jaunais izglītības saturs paver skolēniem iespēju mācīties sev interesējošos priekšmetus padziļinātā līmenī, kas vairāk atbilstot britu izglītības sistēmai. Un tas esot solis pareizā virzienā.
"Tas ir risinājums, kas attīstījās Kembridžā, kur aizvien vairāk nonāca mūsu skolēni. Liela daļa, pateicoties dalībai starptautiskās olimpiādēs, bet
viņu sniegums bija tik augsts, ka Kembridža šīs prasības pārskatīja. Līdzīgi mums vajadzētu strādāt arī ar Oksfordu.
Bet nepietiks tikai ar studentu stāstiem. Tas ir arī pašas valsts ieguldījums, skaidrojot par šiem izglītības jautājumiem. Un nenoliedzami igauņi to ir darījuši daudz intensīvāk tieši tāpēc, ka viņu resursi ir virzīti šajā jomā," atzina Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Jautājums par to, vai šajā virzienā ieguldīt papildu resursus, esot politiska izšķiršanās par prioritātēm.
