Lai gan Latvijas sabiedrības lielākā daļa ir sociāldemokrātiski noskaņota, tomēr sociāldemokrātiskās partijas nav pie varas nedz valsts, nedz pašvaldību līmenī. Vēsturnieki sociāldemokrātu partijas neiedzīvošanos sabiedrībā saista ar padomju mantojumu. Eksperti atzīst, ka cilvēki sākuši vērtēt partijas pēc paveiktā, bet sociāldemokrātiskajām partijām nav reāli paveiktu darbu, ar ko palepoties.
Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija un Latvijas sociāldemokrātiskā partija - mūsu valstī ir bijušas pat vairākas partijas, kuru nosaukumā ir ietverts vārds sociāldemokrātija. Tomēr, ejot pie vēlēšanu urnām, pēdējos gados iedzīvotāji devuši priekšroku tiem, kas sevi dēvē par konservatīviem vai liberāļiem, nevis kreisi noskaņotiem.
Bijušais Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētājs un sociāldemokrātiskās partijas dibinātājs Juris Bojārs atzīst, ka pēdējos gados vēlētāji balso nevis par idejām vai solījumiem, bet gan reāli paveikto. "Tagad vēlētājs pieprasa darbus nevis vārdus, oficiālus simbolus. Vēlētāji tagad tieši prasa: ko jūs esat izdarījuši?" stāsta Bojārs.
Bojārs tomēr atgādina, ka sociāldemokrāti, lai arī būdami opozīcijā, ir panākuši vairākas būtiskas lietas, kuras ar šodienas aci pat šķiet pašsaprotamas. Taču tas viss paveikts vēl pirms 2001.gada.
Viņš stāsta, ka pirmais panākums bija, ka netika pieļauta "Latvenergo" privatizācija. Tika iniciēts referendums, bet Saeima nobijās un paši nobalsoja pret. Tāpat netika pieļauta Latvijas valsts mežu privatizācija. Tajā laikā tas bija vislielākais ražojošais bloks Latvijā. Tagad vēlētāji ir pieraduši, ka tie ir neaizskarami valsts uzņēmumi.
Vēsturniece Ilga Kreituse norāda, ka sociāldemokrātiskās idejas sabiedrībā ir ļoti populāras. "Ja pāršķirstītu partiju programmas, tad atrastu tik daudz sociāldemokrātu idejas," norāda Kreituse. Tomēr partijām ar atklātu sociāldemokrātijas ievirzi pie mums neiet viegli, pēc Kreituses domām, vēsturiski pieļauto kļūdu dēļ. Vēsturniece skaidro, ka LSDSP ir tā, kura pirmās Latvijas laikā cieta no iekšējās nestabilitātes. Līdzi uz mūsdienām nāk līdzi vēsturiskie fakti, kā atbalss 1940.gada notikumiem.
Politologs Jānis Ikstens arī uzsver, ka sociāldemokrātiskās idejas sabiedrībā ir populāras, bet problēma ir partijās, kas šīs idejas piedāvā. Kā norāda Ikstens, vaina nav nemīlestībā pret sociāldemokrātiskām idejām – cilvēki pat tā ir noskaņoti. Problēma ir politiskajos spēkos, kuri nes šīs idejas plašāk. Politiskajā jomā vārdam "kreiss" tiekot piedēvēta padomiska un krieviska pieskaņa. Tādējādi rodas aizspriedumi.
Latvijas sociāldemokrātu apvienība ar 14 vietām bija pārstāvētā 7.Saeimā, kas tika ievēlēta 2002.gadā.
