ES pilsoņiem dažādas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā

ES pamatvērtības ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Un viens no pamatelementiem, kā panākt šo vērtību ievērošanu, ir pilsoniskā līdzdalība jeb iedzīvotāju iesaiste ES nozīmīgu jautājumu apspriešanā un īstenošanā.

Lai cīnītos pret atstumtību un diskrimināciju, veicinātu sociālo aizsardzību un dzimumu līdztiesību un cienītu kultūru un valodu daudzveidību, ES, tostarp Eiroparlaments, mudina pilsoņus aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Un pilsoniskā līdzdalība neaprobežojas tikai ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kur sabiedrība izraugās konkrētās dalībvalsts pārstāvjus ES likumdevējā.

Piemēram, 2022. gadā noslēdzās divus gadus ilgusī konference par Eiropas nākotni, kuras laikā iedzīvotāji kopā ar dažāda līmeņa politiķiem sagatavoja 49 priekšlikumus par pārmaiņām Eiropā. Tos vieno doma, ka Eiropai ir jāspēj ātrāk un efektīvāk reaģēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Priekšlikumos daudz runāts par to, kā stiprināt veselības sistēmu, kā stiprināt Eiropas autonomiju lauksaimniecībā, tehnoloģiju jomā un enerģētikā, kā stiprināt tiesiskumu un apkarot dezinformāciju. Nu ar šo priekšlikumu ieviešanu darbu turpina ES iestādes.

Tāpat ES pilsoņi var iesaistīties Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā, izsakot savas domas par jaunām politikas iniciatīvām un jau spēkā esošiem tiesību aktiem tīmekļvietnē "Izsakiet viedokli". Eiropas pilsoņiem ir arī iespēja aicināt Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktus, iesniedzot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, tiesa, tam nepieciešami paraksti no vismaz miljons ES pilsoņiem, kas ir no vismaz septiņām dažādām valstīm.

Vienlaikus visās ES dalībvalstīs darbojas Eiropas Parlamenta vietējie biroji, kas informē iedzīvotājus par to, kas ir Eiroparlaments, ko tas dara, par ko iestājas un kā tajā lemtais ietekmē cilvēku ikdienu. Vietējie biroji ne tikai rīko dažādas informatīvas kampaņas, bet iedzīvotāji birojos var vērsties arī ar sev interesējošiem jautājumiem par ES darbību un politiku.

Tāpat ES pilsoņi pie Eiropas Parlamenta var vērsties ar lūgumrakstiem – sūdzībām vai priekšlikumiem – par dažādiem jautājumiem. Šādi lūgumraksti dod EP iespēju pievērst uzmanību dalībvalstu, vietējo pašvaldību vai citu iestāžu izraisītajiem Eiropas pilsoņu tiesību pārkāpumiem. Arī līdzšinējā Eiroparlamenta sasaukumā vairāki lūgumraksti bijuši no Latvijas – piemēram, saistībā ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, uzturēšanās atļauju anulēšanu Krievijas pilsoņiem, kuri nav nokārtojuši valsts valodas prasmju pārbaudi, un trokšņu līmeni Rīgā.

Demokrātijas stiprināšana un preses brīvība

Paralēli pilsoniskajai līdzdalībai ES domā arī par noturīgāku demokrātiju veidošanu blokā.

To citstarp paredz Demokrātijas rīcības plāns, kura mērķis ir stiprināt ES demokrātiju ar pasākumiem, kuri atbalsta brīvas un godīgas vēlēšanas, apkaro dezinformāciju un stiprina mediju brīvību.

Nesen stājies spēkā Eiropas Parlamenta apstiprinātais Eiropas Mediju akts, kas aizsargā ES valstu žurnālistus un medijus no politiskas vai ekonomiskas iejaukšanās, piemēram, aizliedzot pret žurnālistiem izmantot spiegprogrammatūru vai liedzot lielām tiešsaistes platformām izdzēst neatkarīgu mediju saturu.

Tāpat pēc gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām spēkā stāsies jauni noteikumi, kas regulēs politiskās reklāmas internetā, lai tādējādi ierobežotu dezinformācijas izplatīšanu un trešo valstu mēģinājumus ietekmēt ES valstu demokrātiskos procesus.

Eiroparlaments, reaģējot uz pieaugošas dezinformācijas draudiem, izveidojis īpašu komiteju, kuras kompetencē ir jautājumi par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskos ES procesos. Komiteja vērtē draudu līmeni dažādās jomās, tostarp attiecībā uz galvenajām valstu un Eiropas vēlēšanām visā ES, dezinformācijas kampaņām tradicionālajos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru, kā arī politisko dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības finansējumu.

Pielāgošanās digitālajam laikmetam

Līdz ar tehnoloģiju attīstību ES parādījies salīdzinoši jauns mērķis par ilgtspējīgu sabiedrību arī digitālajā jomā. Tas nozīmē, ka ES pamatvērtības jāattiecina arī uz digitālo vidi, lai arī šīs tehnoloģijas padarītu taisnīgākas un pieejamākas. Tāpēc jau likti pamati tā dēvētajai digitālajai pārveidei.

Publiskajos mobilo sakaru tīklos ES vairs nav viesabonēšana par papildu maksu. Var brīvi piekļūt mājās abonētajam tiešsaistes saturam neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Vispārīgā datu aizsardzības regula jau vairākus gadus rūpējas par to, ka cilvēks ir pārliecināts – kādai organizācijai uzticētie dati tiks droši glabāti un svešām acīm nebūs redzami. ES aizliegts diskriminēt interneta veikalu pircējus pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas – piemēram, Latvijas iedzīvotājiem, iepērkoties kāda uzņēmuma mājaslapā, pieejams tāds pats preču sortiments par tādām pašām cenām kā citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem.

Digitālajā jomā ņemtas vērā arī radošo pārstāvju un izdevēju intereses, Eiropas Parlamentam apstiprinot autortiesību noteikumus, kas rada vidi, kurā autortiesību turētājiem – īpaši mūziķiem, izpildītājiem un tekstu autoriem – ir vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta milžos kā "YouTube", "Facebook" un "Google News".

Cilvēku pamattiesību principi tiek ievēroti arī, regulējot mākslīgā intelekta rīku darbību, padarot drošāku vidi internetā ar pienākumu digitālo pakalpojumu sniedzējiem sniegt caurskatāmāku informāciju patērētājiem un cilvēkiem ar invaliditāti atvieglojot piekļūšanu interneta vietnēm.

Vienlīdzības veicināšanai redzamākais līdzšinējā sasaukumā panākts dzimumu līdztiesībai

ES pamattiesībās tiek aizliegta diskriminācija jebkāda iemesla dēļ, tostarp dzimuma, rases, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas dēļ. Tomēr Eiropas Parlaments neslēpj, ka visā ES joprojām pastāv diskriminācija pret konkrētām grupām.

Ne tikai ar tiesību aktu apstiprināšanu, bet Eiroparlaments vienlīdzību un pamattiesību ievērošanu cenšas veicināt arī ar nostājas paušanu un uzmanības pievēršanu nepieciešamām politikas izmaiņām.

Piemēram, Eiroparlaments aicinājis starp bloka pamattiesībām iekļaut tiesības uz seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un uz drošu un likumīgu abortu. Tam gan nepieciešama vienprātīga visu dalībvalstu piekrišana.

Tāpat Eiropas Parlaments aicinājis ES stingri vērsties pret rasismu, vardarbību un netaisnību Eiropā, aicinot dalībvalstis īstenot pasākumus, lai ar izglītības palīdzību novērstu un apkarotu rasismu un ksenofobiju un sekmētu cieņas un iecietības kultūru.

Bijuši arī vairākkārtīgi Eiroparlamenta mudinājumi izstrādāt politiku, lai aizsargātu LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas) personu pamattiesības. Izskanējis arī aicinājums ES valstīm atzīt citās dalībvalstīs noslēgtas viendzimuma laulības un partnerattiecības. 

Vienlīdzības veicināšanā vismaz līdzšinējā sasaukumā Eiroparlamenta lielākie centieni realizējušies dzimumu līdztiesības jomā. Piemēram, līdz 2026. gadam uzlikts pienākums biržā kotēto uzņēmumu vadībās abiem dzimumiem būt līdzvērtīgāk pārstāvētiem – lielo korporāciju padomēs ir jābūt 40% sieviešu, bet dažādu direktoru līmenī vismaz 33%.

Savukārt atalgojumu noteikšanā jāievēro dzimumneitrāli kritēriji – ja uzņēmuma algu pārskats parādīs, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība sasniedz vai pārsniedz 5%, darba devējam sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem būs kopīgi jāizvērtē uzņēmuma algas; informāciju par algām darba devējs vairs nevarēs turēt slepenībā.