No jaunās katastrofu pārvaldīšanas centra ēkas, kur atrodas arī mūsdienīgi uzbūvētais VUGD Priekules depo, ugunsdzēsēji izbrauc ar jauno automašīnu. Tas ir viens no piemēriem, ka telpas ir nevis pielāgotas, bet tieši uzbūvētas glābēju vajadzībām, ar augstiem griestiem un citu nepieciešamo.
"Esam ļoti priecīgi, ka beidzot mums būs iespēja iekārtoties jaunās un modernās telpās. Nebūs jādzīvo šaurībā. Katrai telpai būs sava funkcija, agrāk vecajā postenī viena telpa pildīja vairākas funkcijas, te tā vairs nebūs. Priecājamies, ka mums ir plašas garāžas, kur varēs izvietot mūsdienīgu tehniku, augsti griesti, nosūc atgāzes, lai nekrājas telpās," stāstīja VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Priekules posteņa komandieris Jānis Orlovs.
Telpu izkārtojums centrā, kura celtniecība izmaksāja 1,484 miljonus eiro (bez PVN), ir tiešām pārdomāts un pielāgots ugunsvīru vajadzībām. Šeit ir divas guļamtelpas, svaru zāle, divas ģērbtuves – ikdienas apģērbam, kā arī spectērpiem. Atsevišķi ierīkota to žāvētava, ir arī noliktavu telpas inventāram. "Telpa paredzēta hidrotērpu mazgāšanai un žāvēšanai, piemēram, pēc mācībām, te būs skapis, varēsim izžāvēt hidrotērpus," piebilda Orlovs.
"Ir prieks par plašajām garāžām, kur beidzot varēsim izvietot jaunmodīgās autocisternas – ne tikai vienu, bet divas – arī rezerves cisternu.
Prieks par šo mazgāšanas boksu, tagad mums autocisternas ziemā vairs nebūs jāmazgā laukā, salā, tagad to darīsim siltumā un zem jumta," teica Orlovs.
Vecajā depo, kurā sadzīves un darba apstākļi ir ļoti zemā līmenī, vienu no autocisternām ne tikai mazgāšanas laikā, bet pastāvīgi nācies turēt zem klajas debess, jo garāžā ar to iebraukt nav iespējams zemo vārtu dēļ. Tie izbūvēti tikai tik augsti, lai kalpotu veco, savu laiku jau nokalpojušo "ZIL" markas autocisternu vajadzībām. Un šādi, morāli un fiziski novecojuši depo ir arī citviet Latvijā.
Pašlaik kopumā postenī ir 12 nodarbināto, taču arī Priekulē ir vakances ugunsdzēsējiem, stāstīja komandieris. Viņaprāt, sakārtota vide var piesaistīt arī strādātgribētājus.
Līdzās ugunsdzēsējiem Priekulē strādās Valsts policija. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš ir gandarīts, ka izdevies atrast finansējumu šāda centra izveidošanai.
"Tāpat kā VUGD, arī Valsts policijai ārpus Liepājas sadzīves apstākļi ir diezgan drūmi, katrs šāds centrs mums kā jauna darba vieta ir apsveicami un pozitīvi, var justies kā cilvēki un strādāt cilvēcīgos apstākļos," sacīja Ukstiņš.
Plānā vēl citi katastrofu pārvaldīšanas centri
VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis uzsvēra, ka pēdējo 30 gadu laikā izdevies uzbūvēt tikai septiņus jaunas struktūrvienības. Tas vien parāda, ka tik vērienīga dienesta uzlabošana nav bijusi.
Latvijā būvniecības noslēguma fāzē šobrīd ir arī katastrofu pārvaldīšanas centri Kandavā, Aizputē, Saulkrastos, Dagdā, Ilūkstē un Rūjienā.
"Mums ir Alsunga, ko mēs remontēsim uzreiz. Kurzemes pusē Piltene ir ļoti sliktā stāvoklī, to es varu uzreiz pateikt. Nu ļoti sliktā stāvoklī tā struktūrvienība, un no risku novērtēšanas mums Piltene jāpārvieto uz Ugāli un tur jāpiemeklē piemērotas telpas," skaidroja VUGD priekšnieks, pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.
"Par Kurzemi runājot, mums Talsos ir jārisina jautājums ar policijas telpām – arī tur ir katastrofu pārvaldības centrs – lielais – paredzēts, kur būs pamatā policijas kolēģi un arīdzan būs no VUGD kolēģi," piebilda Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Armands Ruks.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs uzsvēra, ka ideja par tipveida projekta īstenošanu Latvijā sākās pirms septiņiem gadiem, kas paredzēja radīt modernu un daudzfunkcionālu ēku. Dažādās vietās Latvijā tās atšķirsies un ir sadalītas klasēs. Daudzviet pasaulē tā ir ierasta prakse – operatīvajiem dienestiem strādāt zem viena jumta, uzsvēra Trofimovs. Projekta modulāro pieeju sākotnēji izstrādājusi kompānija "UPB". Būvdarbus veic SIA "ReRe būve" un SIA "Zeng".
"Jau pandēmijas laikā, kad valdība lēma par papildu finansējumu, lai atbalstītu ekonomiku, būvniecības nozarei tika iedalīts finansējums, tajā skaitā arī iekšlietām.
Šogad tie ir astoņi objekti, mazākas kategorijas, tā saucamās D, kur pamatā būs glābēji kopā ar policiju un trijos objektos kopā ar mediķiem.
Šis ir pirmais projekts, uz kā pamata būvējām turpmāko stratēģiju. Šie bija [Eiropas Savienības] Atveseļošanās fonda līdzekļi, kur, panākot politisku vienošanos, mums bija iespēja iegūt finansējumu plānotajiem desmit objektiem. Par septiņiem no tiem Nodrošinājuma aģentūra jau parakstījusi līgumu. Ministru kabinets ir devis atļauju, atliek būvniekiem parakstīt, uzsāksies būvniecības process arī šajos, trijos turpinās iepirkums – Tukumā, Talsos, Alūksnē," klāstīja IeM valsts sekretārs.
Runājot par katastrofu pārvaldīšanas centriem, šobrīd uzcelti astoņi, vēl astoņu būvniecība noslēgusies vai noslēgsies šovasar. Līdz 2027. gadam no jauna uzcelt vai kapitāli izremontēt paredzēts 32 no kopumā 90 VUGD struktūrvienībām, kurās jaunas darba telpas būs arī kolēģiem no Valsts policijas.
