ĪSUMĀ:
- Pirms trim gadiem Latvija par mata tiesu izspruka no finansiāli neuzticamo valstu saraksta.
- Kopš tā laika FID vadībā nepārvēlēta Znotiņa un notikušas izmaiņas prokuratūrā.
- Prokurori, kas pieredzējuši cīņā ar naudas atmazgāšanu, jaunas šādas lietas nesaņems. Tās saņems pirmā līmeņa prokurori.
- Bijušais prokurors: Veiksmes stāsts, ar ko lepojāmies 2019., 2020. gadā, ir pilnībā sagrauts.
- Bažas anonīmi paustas arī Latvijas prokuroru aptaujā: "Tas ir ievērojams resursu zaudējums valsts apsūdzības uzturētājiem."
- Stukāns pārmetumus noraida – sola īpaši svarīgas lietas joprojām dot pieredzējušajiem.
- Ģenerālprokurors esot gatavs atkārtoti runāt ar prokuroriem un kliedēt neskaidrības.
- Latvija gatavojas jaunam "Moneyval" vērtējumam – tās būs ugunskristības tiesu un tiesībsargājošo iestāžu darbam.
- Znotiņa: Tagad Latvijai risks ir nevis ārvalstu naudas tranzīts, bet vietējā noziedzība – korupcija, nodokļi, krāpšana.
Veiksmes stāsts
Pirms vairāk nekā trīs gadiem – 2020. gada 21. februārī – Latvija par mata tiesu izspruka no tā dēvētā finansiāli neuzticamo valstu pelēkā saraksta. Finanšu sektors un valsts augstākās amatpersonas varēja atviegloti uzelpot.
"Kapitālais remonts ir izdevies. Ir pagājis laikam gads un viena diena, kopš mēs iekustinājām "kapitālo remontu", un tas norāda uz vienu ļoti skaidru lietu – kad mēs apņemamies mūsu valstī kaut ko izdarīt un strādājam kopā, mēs panācām, ka daudzas institūcijas, kuras agrāk nesadarbojās, labi sāka sadarboties, mēs varam sasniegt praktiski jebko!" tā todien Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" pauda premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Sprintera cienīgā tempā Latvija bija grozījusi likumus, veikusi pamatīgas apmācības prokuratūras un policijas darbiniekiem un stingrāk pievilkusi finanšu sektora uzraudzības grožus, lai naudas atmazgāšanā iesaistītos arī Latvijā reāli varētu saukt pie atbildības. Tika izdarīts viss iespējamais, lai stiprinātu iestāžu kapacitāti un spējas saukt pie atbildības naudas atmazgāšanā iesaistītos.
Kopš tās priecīgās dienas ir pagājuši trīs gadi, un šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas tiesībsargājošo iestāžu darbā un finanšu sektorā. Tajā skaitā ir arī tādas, kas raisa jautājumu, vai nenotiek atkāpšanās apņēmībā nopietni cīnīties ar naudas atmazgāšanu Latvijā.
Pērn maijā Saeima izgāza konkursā uzvarējušās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas apstiprināšanu amatam uz otro termiņu, lai arī viņas ieguldījums bija milzīgs, lai Latvija gluži kā caur adatas aci izspruktu no finansiāli neuzticamo valstu pelēkā saraksta.
Kopš tā laika – nu jau vairāk nekā gadu – Finanšu izlūkošanas dienests strādā bez vadītāja, vien ar pienākumu izpildītāju. Šobrīd konkurss turpinās.
Taču tas nav viss.
Izmaiņas prokuratūrā
No šā gada 1. janvāra būtiskas pārmaiņas notikušas arī prokuratūrā. Tās tieši skar cilvēkus, kas līdz šim ikdienā nodarbojās ar kriminālvajāšanu liela apmēra naudas atmazgāšanas lietās.
Pēc prokuratūras struktūrvienību reorganizācijas vairāki Organizētās noziedzības un specializēto lietu prokuratūras prokurori ir pievienoti Rīgas apgabala prokuratūrai un turpmāk nodarbosies vien ar savām vecajām lietvedībā esošajām krimināllietām, kā arī zemāka līmeņa prokuroru konsultēšanu un sūdzību izskatīšanu. Bet jaunas naudas atmazgāšanas krimināllietas pamatā viņiem vairs nedos. Tās tagad nonāks pie pirmā līmeņa jeb rajonu prokuroriem.
Kāds nu jau bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors piekrita runāt ar Latvijas Radio pie nosacījuma, ka viņa identitāte netiek atklāta. Sauksim viņu par Jāni.
"Apgabala līmeņa prokuratūras tiešā veidā vairs neuzraudzīs kriminālprocesus, līdz ar to apgabala līmeņa prokuratūras lēnā veidā tiek pārvērstas par tādu kā pārraudzības iestādi. Tām personām, kas tur strādāja, bija, un es pieļauju – vēl joprojām ir sena un laba sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm un izmeklēšanu atbalstošajām iestādēm. Līdz ar to šobrīd – no 2023. gada 1. janvāra – šāda iespēja tiem prokuroriem vairs nebūs, nav, jo
viņi ir kļuvuši vienkārši par apgabala līmeņa prokuroriem, kuri uzrauga amatā zemākus prokurorus, kuri ir tie, kuri uzrauga konkrētus kriminālprocesus.
Šeit mēs nonākam pie ļoti lielas problēmas manā ieskatā, ka šie amatā zemākie prokurori – atšķirībā no prokuroriem, kas strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, vismaz 90% gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām," skaidroja nu jau bijušais prokurors.
Lai arī rajonu prokuratūrās ir prokurori, kas specializējušās šādās lietās, viņu skaits ir daudzkārt mazāks nekā komanda, kas strādāja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā. "Ieviešot šo jauno sistēmu, lielākā problēma ir tā, ka sevišķi sarežģītās organizētās noziedzības lietas, liela apmēra legalizācijas lietas uzraudzīja lielākoties Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurori, kuri bija gandrīz 30, tad
šobrīd šāda specializācija Rīgas teritorijas ietvaros ir, manuprāt, 6 prokuroriem, kuri nav atbrīvoti no lietām, kas viņiem nākušas pirms tam," zināja stāstīt bijušais prokurors.
Viņš arī norādīja, ka šiem pirmā līmeņa prokuroriem jau uzraudzībā esot pāri par 1000 lietām: "Aktīvas no tām varētu būt kādas 500–600. Tad, ja tādam prokuroram iedod, piemēram, uzraudzīt, es negribētu teikt, "ABLV" līmeņa lietas, kaut vai mazliet mazākas ar iesaistītām 10 personām, kurām pretī būtu vēl 15 advokāti, kas sāktu rakstīt sūdzības, es domāju, šis prokurors pusgada laikā labākajā gadījumā izdegtu, [sliktākajā] – divu mēnešu laikā uzrakstītu atlūgumu un aizietu projām."
Savukārt cilvēki, kas uzturējuši apsūdzības tādos naudas atmazgāšanas skandālos kā likvidējamās "ABLV Bank", "Trasta komercbankas" vai dažādās citās lielo "laundromātu" lietās, turpmāk jaunas naudas atmazgāšanas krimināllietas vairs nesaņems, norādīja bijušais prokurors. "Kā amatā augstāki prokurori vairs to darīt nedrīkst. Viņu darbiņš ir uzraudzīt. Līdz ar to, manuprāt, tā situācija veidojas ļoti, ļoti skumja.
Mūsu veiksmes stāsts, ar ko tik ļoti mēs lepojāmies 2019., 2020. gadā, ka mēs esam pārvarējuši "Moneyval", mums viss ir izdevies, tas ir pilnībā sagrauts," sacīja bijušais prokurors.
Aptaujā prokurori pauž bažas
Latvijas Radio uzrunātais Jānis nav vienīgais, kurš tā domā. Līdzīgu viedokli pauda arī citi prokurori. Gan sarunā ar Latvijas Radio piekodinot viņu vārdus neatklāt, gan arī anonīmi Latvijas prokuroru aptaujā.
Šīs aptaujas rezultāts ir nonācis Latvijas Radio rīcībā. Lūk, daži citāti no prokuroru anonīmi rakstītā.
"Ievērojami palielinājies darba apjoms. Šobrīd man ir aptuveni 6 priekšnieki, bet neviens, pie kā vērsties pēc palīdzības, kad nepieciešama konsultācija. Tiek gaidīti rezultāti, taču ar darba apjoma pieaugumu esmu uz izdegšanas robežas. Tiek izvirzītas jaunas prasības un mehānismi, taču netiek nodrošināta aktuāla informācija, kā to īstenot. (..) Nav saprotama amatā augstāka prokurora loma kriminālprocesā.
Tāpat nav saprotams, kādēļ prokurori ar lielāku pieredzi un zināšanām faktiski izskatīs sūdzības. Manuprāt, tas ir ievērojams resursu zaudējums valsts apsūdzības uzturētājiem."
"Ievērojami mainījies darba apjoms, nav bijušas atbilstošas apmācības, ņemot vērā specifiskos noziegumus, kas jāizmeklē pēc restrukturizācijas."
"Esmu rajona prokuratūras prokurors. Pēdējo divu gadu laikā ir veiktas vairākas reformas, kas pasliktinājušas darba vidi. Pirmais – visas lietas izskata rajona līmeņa prokurori, līdz ar to smagām un sarežģītām lietām nav iespējams veltīt nepieciešamo uzmanību. Otrais – strukturālās reformas, apvienojot rajonus, teorētiski deva iespēju izlīdzināt slodzi, bet praktiski tas nenotika."
"Prokurori ir uz izdegšanas robežas, kadru trūkums, visa gada griezumā strādā mīnus 4 prokurori, prasības ir lielākas (no pirmās minūtes iesaistīties lietu uzraudzībā, bet fiziski to nevar izdarīt, jo lietu ir daudz). Ne visi amatā augstākie prokurori ir uzdevumu augstumos, nepilda iecerēto amatā augstāka prokurora mērķi un pienākumus. Šobrīd viss ir uzkrauts uz rajona līmeņa prokurora pleciem. Šī mūžīgā aizbildināšanās, ka viņiem ir uz rokām savas vecās, smagās lietas jāpabeidz... Cik ilgi?
Tai pašā laikā rajona līmeņa prokurors velk savas un vēl nu jau smagās lietas apgabala līmenī."
Ģenerālprokurors pārmetumus noraida
Ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu intervija par šīm pārmaiņām izvērsās gara, turpinājumā mazi skaidrojumi no viņa teiktā.
"Kāpēc mēs veicam šo savienošanu? Tāpēc, ka šajā organizētajā prokuratūrā līdz šodienai viņi nav pabeiguši izmeklēt 2010., 2000., 1990. gadu lietas. Viņiem ir vairāk nekā 60 vai 70 vecas lietas, ar kurām viņi nevarēja tikt galā tāpēc, ka tajā laikā bija milzīga slodze. Tāpēc viens no aspektiem, par ko mēs bijām visi vienojušies, ka jāpārtrauc jaunas lietas saņemšana. Tāpēc, ka jaunu lietu, vismaz pēdējā gadā, to vispār nav. Tur, varētu teikt, ir kriminālpārkāpumi, divi zagļi kaut ko nozog un kādam pārdod – re, kur legalizācija!" skaidroja Stukāns.
Viņš uzskata, ka apgabala prokuroriem ar šādām, viņaprāt, sīkām lietām nebūtu jānodarbojas, bet lielās, apjomīgās lietas tāpat arī turpmāk nonākšot pie viņiem. "Ja mums šodien parādās nopietnāka, sarežģītāka lieta, tad tā nenonāk pirmajā rajona līmenī. Mēs to uzreiz nododam apgabala līmeņa – tiem pašiem organizētajiem bijušajiem, kuri tagad saucas Rīga apgabala, prokuroriem," sacīja ģenerālprokurors.
Kā piemēru Stukāns minēja bijušā "haritonovieša" Genādija Vaļagina slepkavības kriminālvajāšanu, arī kriminālprocesu pret vairākiem jauniešiem par vienaudža slepkavību, kas šogad nonākusi nevis pie pirmā līmeņa prokurora, bet gan uzreiz apgabala prokuratūrā.
Juris Stukāns: Šo kārtību mēs neesam mainījuši.
Latvijas Radio: Mani mulsina tomēr. Tas, ko jūs stāstāt, ir pavisam cits, ko bijušais darbinieks saka. Tāpat es arī lasīju – man atsūtīja prokuroru aptaujas rezultātus, tur arī raksta rajona prokurors un citi anonīmi, ka faktiski šīs lietas nonāk pirmajā līmenī, ka apgabals ir tikai ar uzraugošo funkciju, kas arī viņiem nav skaidrs, ko tas vispār nozīmē. Vai Jūs esat nokomunicējis pats savā iestādē, kāda tad ir tā jaunā kārtība? Kāpēc prokuroriem ir radies iespaids, ka šī reforma ir šādi īstenojama?
Juris Stukāns: Redziet, varbūt kāds par kaut ko ir apvainojies, varbūt kāds kaut ko tiešām nesaprot vai negrib saprast, jo tas, ko es jums stāstu, ir rakstīts Kriminālprocesa likumā."
Latvijas Radio: Es nolasīšu no tās pašas aptaujas. "Es esmu rajona prokuratūras prokurors. Pēdējo divu gadu laikā ir veiktas vairākas reformas, kas pasliktina darba vidi. Visas lietas izskata rajona līmeņa prokurori, līdz ar to smagām un sarežģītām lietām nav iespējams veltīt tām nepieciešamo uzmanību." Tas ir tas būtiskais jautājums.
Juris Stukāns: Es jums atbildēšu ļoti vienkārši. Ja mēs paņemsim 2022. gadu un paņemsim 2020. gadu, prokuratūrā saņemto lietu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Un tad man ir jautājums šim prokuroram: a ko viņš vispār dara? Jo viņš agrāk darīja divreiz vairāk. Kā tad šodien viņam var būt vairāk? Nav to lietu!
Tomēr ģenerālprokurora paša gadskārtējais ziņojums par prokuratūras darbu nesaskan ar to, ko Stukāns sacīja intervijā Latvijas Radio. Saskaņā ar ziņojumā pieejamo informāciju – 2020. gadā prokurori uzraudzībā pieņēmuši 36 756 kriminālprocesus, bet 2022. gadā – 31 941 kriminālprocesu.
Tātad prokuratūrā saņemto lietu skaita samazinājums ir, bet tas ir par 13%, nevis gandrīz uz pusi, kā to saka Stukāns.
Latvijas Radio: Cilvēki tomēr raksta par šo problēmu. Tad viņi melo, vai kā jūs to redzat? Viņi ir slinki?
Juris Stukāns: Es domāju, visticamāk, ka viņi ir slinki, ka viņi negrib strādāt ar sarežģītām lietām, bet grib tikai pēc veidlapas – aizpilda un miers. Jo skaidrs, ka smagas, sevišķi smagas lietas agrāk nonāca apgabala līmenī, pirmajā – vispār nebija. Tur bija tikai sīkas zādzības un dzērājšoferi. Viņi vienas stundas laikā atstrādā, un visa diena brīva. Šobrīd, loģiski, ja viņiem iedod nu kaut vai slepkavību, viņi sāk, kā saka, kasīt galvu, un viņam jāņem grāmata: a ko viņam ir mācījuši augstskolā, kā izmeklēt slepkavību?
Doma ir tāda – ja viņam gadā ir viena, divas lietas, kurās viņam jādomā, viņam neatrofēsies smadzenes, viņš paliks domājošs.
Latvijas Radio: Vai tas nepasliktinās prokuroru darba kvalitāti, ja cilvēki, kas visu mūžu nav nodarbojušies ar šīm smagajām lietām, tagad sāks kasīt galvu un domāt, kas man tagad ir jādara? Kāds būs tam rezultāts?
Juris Stukāns: Es pateikšu – ja cilvēks nespēj izmeklēt lietu, mēs viņam piedāvāsim brīvprātīgi aiziet prom, jo viņš saņem augstu atalgojumu.
Ģenerālprokurors uzskata, ka prokuroru aptaujā rakstītie un Latvijas Radio citētie ieraksti par šiem sarežģījumiem, ko raisījušas nesenās pārmaiņas, neatspoguļojot realitāti.
"Uzskatu, ka tas neatbilst patiesībai. Tās ir vienkārši emocijas un mēģinājums pretdarboties tādā veidā: kāpēc mums būtu jāmainās un jādara vairāk, ja mēs varētu darīt tā, kā mēs visu laiku esam darījuši, neskatoties uz to, ka mums divreiz mazāk ienākošo lietu?" sacīja Stukāns.
Sola atkārtoti runāt ar prokuroriem
Tā kā prokuratūrā ienākošo krimināllietu skaits nav tomēr divreiz samazinājies, kā to intervijā vairākkārtīgi apgalvoja Stukāns, Latvijas Radio atkārtoti vērsās pie ģenerālprokurora. Viņam nosūtīta gan pašas prokuratūras informācija no gada pārskata par ienākošajām lietām, no kā izriet tikai 13% samazinājums, gan arī lūgts viņu atsūtīt datus, kas apliecina viņa sacīto par ienākošo krimināllietu tik dramatisku samazinājumu, par ko viņš runā.
Atbildē ģenerālprokurors atrakstīja, ka esot kļūdījies – sajaucis ar citiem datiem par prokuroru darba efektivitāti.
Taču ģenerālprokurors esot gatavs atkārtoti runāt ar prokuroriem un kliedēt visas viņu neskaidrības: "Nu, varu jums, kā saka, šobrīd pateikt, ka, pabeidzot ar jums sarunu, uzdošu savai palīdzei izziņot datumu, un visiem prokuroriem būs piedāvāts, un runāšu par to, par ko mēs runājām šodien. Jo man ir tā aptauja – es tur arī esmu izkopējis tādas kritiskas piezīmes, uz kurām mēģināšu atbildēt."
Kamēr tiek plānota jaunā sapulce prokuroriem, Latvijas Radio lūdza paust viedokli par pārmaiņām arī Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurorei Anitai Urbacānei: "Neraugoties uz tām sākotnējām bažām, prokurori tiek ar to galā."
Viņa norādīja, ka pēdējos gados prokuroriem nākušas klāt liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas, slepkavības un dzimumnoziegumi pret nepilngadīgajiem. Bet kopumā prokurori darbu varot paveikt, jo esot iespējas mācīties un arī augstākā amatā esošie prokurori ļoti palīdzot.
Pārmaiņas esot nostrādājušas, un daži prokurori pat esot priecīgi, ka tagad saņem arī nopietnākas lietas par zādzībām no veikala.
Vidēji Rīgas Austrumu prokuratūras prokuroriem uz rokas uzraudzībā katram ir ap 500 kriminālprocesiem. No tiem aptuveni 100 lietas varētu raksturot kā aktīvas.
Latvijas Radio: Kā tas ir iespējams, ja ir 100 aktīvas lietas, kur patiešām būtu darāmais, tad vēl paņemt klāt slepkavību vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai tas tiešām ir paceļami?
Anita Urbacāne: Nē, nu, es teikšu tā, protams, tas nav viegli. Es vienmēr esmu bijusi pateicīga saviem prokuroriem. Mums ir diezgan jauns kolektīvs. (..) Un viņos vēl ir tā degsme. Nav tā, ka pulksten piecos un viss, man darbalaiks ir beidzies. Tas diemžēl ir arī darbs vakaros un darbs brīvdienās, bet laikam tas gandarījums par paveikto ir tas, kas neļauj nolaist rokas.
Tagad jāparāda rezultāts
Aprīļa sākumā valdība lēma atbalstīt Latvijas pieteikšanos Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas komitejas "Moneyval" sestajai novērtēšanas kārtai, turklāt uzsākot šo novērtējumu paātrināti – jau nākamgad.
Tas nozīmē jaunas ugunskristības tiesu un tiesībsargājošo iestāžu darbam.
Par izaicinājumiem šajā procesā Latvijas Radio uz interviju aicināja bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu, kuras vadībā Latvija pirms pāris gadiem izspruka no finanšu neuzticamo valstu saraksta. Znotiņa šobrīd sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju palīdz dažādu valstu centrālajām bankām un valstu vietējiem finanšu izlūkošanas dienestiem.
Pēc iepriekšējās Saeimas lēmuma izgāzt viņas kandidatūru apstiprināšanai uz otro termiņu, Znotiņa atkārtotā konkursā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja amatam nolēma nepretendēt. "Es jutu, ka tā… Ja būtu tiešām liela vajadzība un vēlme, tad es tur būtu, mēģinātu mani pierunāt vai kā, lai es eju un turpinu darīt. Nekas no tā nebija pa šo laiku, kamēr mēs gaidījām to izsludināto konkursu," sacīja Znotiņa.
Vaicāta, kādā punktā, viņasprāt, Latvija šobrīd atrodas, Znotiņa atbildēja, ka līdz 2019. gadam ļoti daudz spēku tika ieguldīti risku mazināšanā un prevencijā, bet tagad jaunajā novērtēšanā būs jāpierāda efektivitāte apkarošanā. "Jo ir skaidrs, ka risks ir samazinājies, bet tagad lūdzu demonstrējam to efektivitāti gan attiecībā uz FID [Finanšu izlūkošanas dienesta] spēju identificēt aizdomīgus gadījumus, gan pēc tam, protams, izmeklēšanā. Nu, un gala rezultātā būs arī jārāda, kas tad ir tie spriedumi, kurus mēs, piemēram, demonstrējām kā savu veiksmes stāstu 2018. gadā, kad bija pirmais "Moneyval" novērtējums. Kur mēs teicām, mums ir BIB ("Baltic International Bank") lietā ierosināts process. (..) Es atceros, mēs [maksātnespējas administratora Māra] Sprūda procesu rādījām kā tādu, kur ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, un "Trasta komercbanku".
Respektīvi, tas viss, ko mēs rādījām 2018. un 2019. gadā kā labu piemēru uzsāktai efektīvai apkarošanai, šobrīd būs jāparāda rezultāts," sacīja Znotiņa.
Znotiņas pieminētā maksātnespējas administratora Māra Sprūda kriminālprocesa iztiesāšana gan joprojām nav pabeigta pat pirmajā tiesu instancē. Līdz ar to visdrīzāk arī nākamgad vēl nebūs spēkā stājušās lēmuma.
Latvijas Radio: Vai tu redzi tādus pozitīvus piemērus, ar ko palepoties Latvijai šobrīd? Kas atbilst tiem labajiem rādītājiem?
Ilze Znotiņa: Tā FATF metodoloģija paredz, ka tev ir jārāda gan izmeklēšana, gan notiesāšana, gan noziedzīgu līdzekļu konfiskācija. Attiecībā uz konfiskāciju mums noteikti būs ļoti labi viss tur. Tas ir, pateicoties "ABLV" procesam galvenokārt, arī "PNB banka", mazāk citas. Bet tur ir izveidota arī ļoti stipra šī kriminālprocesa likuma 59. nodaļas piemērošana.
Pieminētā likuma nodaļa paredz iespēju izdalīt no krimināllietas materiālus un uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Saskaņā ar Tiesu administrācijas man sniegto apkopojumu kopš 2018. gada Latvijas tiesās izskatītas kopumā 850 šādas lietas un lielā pārsvarā pieņemti lēmumi par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopš 2020. gada šādi ar tiesas lēmumiem par labu valstij konfiscēta manta kopumā 134 miljonu eiro vērtībā.
"Man liekas, ka visos līmeņos cilvēki labi saprot, ko darīt ar šo konfiskāciju. Kas attiecas uz izmeklēšanu, notiesāšanu, to otru parametru, kas ir zem efektivitātes rādītāja nr. 7, tur būs jāpacīnās, lai parādītu labu rezultātu," atzina Znotiņa.
Znotiņas vērtējumā, šobrīd Latvijai risks ir nevis ārvalstu naudas plūsmas tranzītā, bet vietējā noziedzība.
"Korupcija, nodokļi, dažāda veida krāpšanas un citi mantiskie noziegumi. Ja reiz mēs esam to deklarējuši 2019. gadā, tad būtu tikai godīgi no novērtētājiem 2023., 2024., 2025. gadā prasīt, kur ir lietas par šo jautājumu. Kur ir tie veiksmīgie procesi par korupciju – tie veiksmīgie kopā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NIL) legalizāciju? Kur ir tie procesi, kur jūs esat konfiscējuši un notiesājuši personas par NIL un nodokļiem. (...) Man ir bažas, ka tur mēs nevarēsim nodemonstrēt tik labu rezultātu, lai varētu teikt: jā, tā ir efektīva sistēma," atzina bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja.
Tomēr kopumā, Znotiņas ieskatā, Latvijā pēdējo gadu laikā notikušas daudz pozitīvi vērtējamas pārmaiņas, kuras pareizi pasniedzot, nebūtu jāraizējas par sliktu starptautisko organizāciju novērtējumu.
Arī tiesībsargājošo iestāžu spējas strādāt ar šiem noziegumiem neesot mazinājusies, lai arī atslēgas cilvēki, kas ar to gadiem strādājuši prokuratūrā, policijā un citviet, ir nomainījušies.
Latvijas Radio: Vai nav tā, ka tomēr ir mainījusies tā politiskā griba attiecībā uz to, cik mēs stingri vai skrupulozi pieķeramies šāda veida noziegumu nepieļaušanai Latvijā?
Ilze Znotiņa: Es domāju, ka ir. Tur gan es tev varu piekrist simtprocentīgi, jo ir diezgan skaidrs, ka šis temats – vienalga, vai prevencija, vai apkarošana – tā vispār ir saknē pretēja biznesa un izaugsmes idejai. (...) Es redzu, ka kopumā politiskajā vidē arī šobrīd, kad skatāmies prezidenta kandidātu debates, kur ir tās izšķiršanās, kur tās saimnieciskās intereses, man liekas, šobrīd atkal stipri kļūst par aktuālākām. Varbūt arī labi, jo būt ļoti tiesiskiem, skaistiem un pareiziem ir forša apziņa, bet mēs konkrēti ekonomiski krītam lejā.
Kas mani biedē, ka tas saimnieciskums, tas tāds mantrausīgums – vienalga, kā to nosaucam, tas jau kļuvis tik ļoti skaļš un tik ļoti cenšamies ierāpties atpakaļ tajā laivā, kur leiši airē daudz sparīgāk un varenāk un igauņi, ka mēs ilgtermiņā varam nonākt atpakaļ, kur mēs bijām.
