Valainis atklāja, ka pirms Valsts prezidenta vēlēšanām konsultāciju procesā bija "piedāvājumi konkrētiem cilvēkiem konkrētā amatā", bet tie neesot bijuši no "Jaunās Vienotības".
Viņš arī pauda, ka pašreizējā situācija esot veidojusies tāpēc, ka viens no koalīcijas partneriem esot pinis intrigas par jaunu valdību. "Tas ir "Apvienotais saraksts", kas pēc būtības paši iesāka visu šo procesu, izvirzot savu prezidenta amata kandidātu, nekonsultējoties ar saviem koalīcijas partneriem, un izveidoja visu šo situāciju, kurā nu iesaistījās arī opozīcija," sacīja politiķis.
Viņa vērtējumā pašreizējā valdība jau sākotnēji bija rīcībnespējīga. Tagad esot vajadzīga valdība, kurā būtu maksimāli plaša politisko partiju pārstāvniecība, tajā skaitā Zaļo un zemnieku savienība, sacīja Valainis.
Vienlaikus viņš norādīja – ja valdībai pievienosies ZZS, tas nevarēs būt koalīcijas paplašinājums, bet
"automātiski – mūsu likumi nosaka – tā var būt tikai un vienīgi jauna valdība, šeit nav iespējams kaut ko paplašināt".
"Ikvienam no esošās valdības trijiem partneriem objektīvi jānovērtē, ka septiņu mēnešu laikā nav nekādu panākumu. Šajā modelī valdība turpinātu slīdēt atpakaļ," sacīja Valainis.
Arī koalīcijas partiju apvienību "Apvienotais saraksts" pārstāvošais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka kādu politisko spēku ienākšana koalīcijā nav iespējama bez jaunas valdības veidošanas.
"Tas nozīmē, ka kādā brīdī, visticamāk, premjeram jāpasaka, ka viņš tālāk vairāk nestrādās ar līdzšinējiem partneriem vai kaut ko tamlīdzīgu. Tās jebkurā gadījumā būs jaunas sarunas," sacīja Kučinskis, piebilstot, ka
"Apvienotais saraksts", visticamāk, atteiksies "kādu mākslīgi integrēt iekšā".
Vienlaikus Kučinskis teica, ka sarunām noteikti ir jābūt, jo situācija koalīcijā ir sarežģījusies.
"Neredzam iespējas par koalīcijas paplašināšanu. Ja ir bijusi kāda vienošanās, par ko mēs nezinām, tās autoriem nāksies strādāt Saeimā ar 52 balsīm, kas, protams, būtu grūti, bet arī tā būtu jauna valdība. Es domāju, ka ļoti svarīgas ir koalīcijas sarunas ar nosaukumu "kā dzīvosim tālāk". Tas būs izšķiroši. Vēl pirms septiņiem mēnešiem sarunas ar [ZZS līderi Aivaru] Lembergu nebija iespējamas, tagad tās izrādās iespējamas. Nu, pie šādas koncepta maiņas visiem jāpierod. Mēs katrā ziņā varam skaidri paust premjeram, ka mēs viņu atbalstām un esam gatavi turpināt darbu, bet bumba ir "Jaunās Vienotības" pusē," sacīja Kučinskis.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzreiz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām atkārtoja iepriekš teikto, ka NA neietu valdībā ar Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem".
Savukārt "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars intervijā Latvijas Radio noliedza, ka būtu palicis rūgtums pēc prezidenta vēlēšanām. Viņš atkārtoti pauda "Apvienotā saraksta" pozīciju, ka prezidenta vēlēšanu un koalīcijas stabilitāte nav savstarpēji saistīti jautājumi.
To, ka "Jaunā Vienotība" meklēja atbalstu savam prezidenta amata kandidātam, Latvijas Radio atzina partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
"Šobrīd nav pats optimālākais ātrums reformām, un mēs redzam, cik grūti iet uz priekšu lietām. Mēs redzētu, ka paplašināt koalīciju, dot iespēju dinamiskāk virzīties uz priekšu," sacīja Ašeradens.
Uz jautājumu par iespēju mainīt premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") Ašeradens pauda, ka "ar premjeru viss ir kārtībā". Attiecībā uz valdību, viņaprāt, jārunā par sadarbības turpināšanu paplašinātā sastāvā.
Iespējamā valdības maiņa nozīmētu, ka vispirms par tagadējās valdības nespēju turpināt darbu būtu jāpaziņo premjeram Kariņam. Pēc tam mainītos visu atbildības jomu un tagadējo amatu sadalījums gan valdībā, gan Saeimā, ieskaitot Saeimas priekšsēdētāja, pārējā prezidija izmaiņas. Tas attiektos arī uz Saeimas komisijām. To, kā šis pārmaiņu process varētu virzīties, esošās koalīcijas pārstāvji par līdzšinējo darbu un iespējamām izmaiņām spriedīs piektdien.
Pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām "Jaunā Vienotība" stingri distancējās no Zaļo un Zemnieku savienības. Taču tagad, pamatojot, ka sabiedrība gaida straujāku attīstību, tā aicina paplašināt koalīciju arī ar "zaļzemniekiem". "Jaunā Vienotība" skaidro, ka distancēšanās pirmsvēlēšanu laikā esot bijusi ne no ZZS, bet gan tās premjera amata kandidāta Aivara Lemberga.
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja, ka sadarbība ar ZZS ir notikusi valsts interešu vārdā arī pirms tam.
Vaicāts, vai ZZS ir gatava norobežoties no Lemberga partijas Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis sacīja, ka šāda jautājuma nav dienas kārtībā.
"Mēs esam tādi kā esam, visi var vērtēt mūsu pieņemtos lēmumus un darba struktūru, un neredzam nekādu pamatu ko mainīt," sacīja Valainis.
Jau veidojot Krišjāņa Kariņa valdību, "Progresīvie" bija gatavi iekļauties tās darbā un arī tagad nekas neesot mainījies. Partijai vismaz pagaidām nav lielu iebildumu arī pret ZZS.
"Šī koalīcija ir jāoptimizē, un esam gatavi par to runāt, neuzskatām, ka koalīcija strādā labi," norādīja Saeimas deputāts Andris Sprūds ("Progresīvie").
"Jaunā Vienotība" prognozē, ka sarunas par koalīcijas paplašināšanu būs smagas un to rezultātu nevar prognozēt.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos".
