Triju mēnešu laikā sešu valstu aptiekās, ar kurām Latvijai noslēgts datu apmaiņas līgums, atprečota 351 e-recepte.
Visvairāk – Igaunijā, kur 270 gadījumos izņemtas e-receptē izrakstītas zāles, 41 gadījumā tas noticis arī Spānijā, seko Lietuva ar 27 Latvijā izrakstītām e-receptēm un Polija.
Savukārt Latvijā atprečotas 150 e-receptes no ārvalstīm, tostarp 123, ko izrakstījuši igauņu ārsti, 22 kaimiņos – Lietuvā izrakstītas e-receptes, un pa divām Čehijā un Polijā izrakstītām receptēm.
"Rādītāji nav vēl grandiozi, bet cilvēki to izmanto. Un šie skaitļi noteikti pieaugs," sacīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Kājiņa.
Zāles, kas satur psihotropās un narkotiskās vielas, šādi iegādāties nevarēs. Tāpat jāņem vērā, ka izrakstītās zāles drīkst dalīt un izņemt tikai daļu devas, atlikušo pērkot Latvijā. Un – par zālēm jāmaksā pilna cena.
"Cenas ir tādas, kādas ir konkrētā valstī. Un, ja iegādājas valsts kompensējamās zāles, būs jānorēķinās par saviem līdzekļiem un jāvēršas NVD," piebilda Kājiņa.
E-receptes gan esot šī vērienīgā digitālā projekta redzamākā daļa, uzsver uzņēmumā "ZZ Dats", kas Latvijā izstrādā šo informācijas un datu apmaiņas platformu.
Kopā projektā darbojas 14 dalībvalstis, bez 12 Eiropas Savienības valstīm arī Islande un Norvēģija. Un daudz būtiskāk ir tas, ka ārsti redz arī slimības vēsturi.
"Cilvēks nokrita. Piemēram, epilepsijas lēkme. Un ārsti Spānijā varēs redzēt, apskatot ka ir slimība, aktuālā. Un zina, ko darīt. Mūsdienu globalizācijā šis ir neizbēgams process. Un, manuprāt, ļoti nozīmīgs sabiedrībai un katram iedzīvotājam. Digitālā veselība attīstās. Es smejos, ka mans pulkstenis par mani zina vairāk nekā mans ārsts. Kāds man ir pulss... Tā ir tā digitalizācija," teica uzņēmuma "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.
Atšķirībā no e-veselības, kas nacionālā līmenī nepārtraukti piedzīvo dažādas problēmas, šajā digitālajā projektā esam viena no vadošajām valstīm.
"Un, ja skatāmies no šīm 14 dalībvalstīm, Latvija ir viena no līderiem, kas pievienojusies šim apmaiņas tīklam. Un gribas teikt, ka tur būsim līderi. Vajag ambīciju! Vajag iet uz priekšu!" apņēmīgi pauda Žeiris.
Ar papīra recepti ārsta izrakstītas zāles var iegādāties jebkuras Eiropas Savienības valsts aptiekā. Taču šī – digitālā sistēma – krietni atvieglo dzīvi ārstam un pacientam. Jo pietiek ar ID karti, lai Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Spānijā un Portugālē varētu nopirkt Latvijā izrakstītas zāles. Gada nogalē tas būs iespējams arī Zviedrijā.
