Jāsāk ar mazumiņu
Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās Ivars Ozoliņš, kurš dzīvo un strādā Šveicē, bet, viesojoties Liepājā, secinājis, ka pilsētā nav nevienas kafejnīcas, kur var nobaudīt kapučīno no Latvijā ražota piena. Viņam radušās aizdomas, ka arī citviet Latvijā ir līdzīga tendence.
Atgriežoties Šveicē, Ivars sācis pievērst uzmanību piena pakām Šveices kafejnīcās: "Manā darbavietā ir kafejnīca. Svētdienā, kad viņiem bija brīvdiena, pārbaudīju – ledusskapī Šveices piens. Pārbaudīju tuvākajā lielveikalā – nopirkt var tikai Šveicē ražotu pienu."
It kā jau pārspīlēti un pārdroši salīdzināt Šveici ar Latviju, tomēr Ivars ir pārliecināts, ja latvieši paši nebūs savas valsts fani un patrioti, Latvijai Eiropas dzīves līmeni neredzēt kā savas ausis.
"Ja runājam par Šveici, tad šeit jūs neatradīsiet intensīvās saimniekošanas lauksaimniecību. Subsīdiju politika ir mērķēta uz iedzīvotāju un viņu dzīvesveida saglabāšanu lauku teritorijās, un tas savukārt balstās uz mazām saimniecībām, mazām fermām vai maziem uzņēmumiem. Rezultātā Šveicē pārtika ir nedaudz dārgāka nekā kaimiņu valstīs, bet šveicieši tik un tā mīl un ikdienā lieto galvenokārt savā valstī ražoto," skaidroja Šveicē dzīvojošais latvietis.
Viņaprāt, ir jāsāk ar mazumiņu, un kāpēc gan ne ar Latvijas pienu Latvijas kafejnīcās?
Polijā ražoto pienu izmanto ilgā derīguma termiņa dēļ
"4. studijas" filmēšanas komanda pēc nejaušības principa devās uz vairākām galvaspilsētas kafejnīcām, lai uzzinātu, kāds piens tur tiek izmantots dažādu kafijas veidu pagatavošanai. Nevienā no septiņām apstaigātajām kafejnīcām nepiedāvāja Latvijā ražotu pienu.
Arī Saeimas kafejnīcā kafijas automātam līdzās stāvēja Polijā ražota piena paka. Skaidrojums, kāpēc visās kafejnīcās tiek izmantots Polijā ražots piens, šķietami ir vienkāršs – Latvijā neražo tā saucamo UHT pienu, kuram derīguma termiņš mērāms mēnešos.
Tas ir uzkarsēts līdz 130 grādiem un tad atdzesēts, un var stāvēt gadu un pat vēl ilgāk, skaidroja bāra īpašnieks Arnis Bikšus.
"Tas jau tādu kafejnīcu pamatā – tu pasūti piecas kastes, un tev nav jāuztraucas katru dienu par kaut kādu atlikumu, būs piens palicis vai beidzies," norādīja uzņēmējs, piebilstot, ka, viņaprāt, no šī piena sanāk stingrākas putas un tas ir saldāks.
Bikšus atzina, ka par patriotismu neesot aizdomājies, bet ir pārliecināts – ja Latvijā šādu pienu ražotu, tad to arī pirktu.
Pilsētrestorāna īpašniecei Lienei Zemītei savukārt daudz labāk pie sirds iet parastais pasterizētais piens. Tieši tāpēc viņa apmeklētājiem gatavo kafiju, izmantojot tikai pašmāju pienu.
"Vienīgais izņēmums, tad, ja mēs braucam kaut kur uz banketiem, pļavā, tad mums ir jāizmanto UHT piens vienkārši tādēļ, ka īstais piens var sabojāties," stāstīja Liene.
Pateicoties uzņēmuma specifikai, produktu piegādes tiek veiktas bieži, tāpēc nesatraucas, ka piens var sabojāties. Restorāna īpašniece tomēr labi saprot savus amatabrāļus, kuri dod priekšroku UHT pienam.
Ja kafejnīca neizmanto citus piena produktus, tad tikai pienu un mazā apjomā no piegādātāja ir grūti dabūt.
Latvijā UHT pienu neplāno ražot
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības rīcībā nav oficiālas statistikas, cik Latvijas kafejnīcās un restorānos izmanto pašmāju pasterizēto pienu. Tomēr piena ražotāji novērojuši nepatīkamu tendenci, ka daudzviet Latvijā kafiju piedāvā ar Polijā ražotu pienu, kuram veikta ultrasterilizācija.
"Droši vien nebūs šeit tādas receptes, ka kāds var kādam uzspiest – tev obligāti jāpērk Latvijas piens. Tam būtu jābūt automātiski," pauda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Latvijas piensaimnieki savulaik viesojušies Zviedrijā ar mērķi atrast sadarbības partnerus, piedāvājot pirkt Latvijas piena produktus. Sadarbība nav izdevusies. Piensaimnieku savienības vadītājs gan netic, ka, ja Latvijā arī sāktu ražot UHT pienu, tad visi uzreiz, tieši tādu pašu patriotisma jūtu vadīti kā šveicieši un zviedri, iegādātos šo pašmāju pienu. UHT piena ražošana latviešu uzņēmēju tuvākajos plānos diemžēl nav paredzēta, jo Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels.
"Latvijā ražojot 5–7 tonnas piena dienā pēc šāda principa šīs izmaksas ir ļoti augstas. Citiem vārdiem sakot,
par šādu neefektīvu līniju, vēl pie energoresursu cenu pieauguma un situācijas, kāda ir šodien, neviens nebūs gatavs piemaksāt,"
uzsvēra Šolks.
Tomēr Šolks ir pārliecināts, ka ar labu gribu un plānošanu uzņēmēji var dot priekšroku mūsu pašu pasterizētajam pienam: "Tajā, ka mūsu piens – attaisīts – saskābst ātrāk nekā UHT, zināma taisnība ir. Bet ir jautājums attieksmē. Ja šo pienu, kas nav izlietots dienas laikā, ieliekam ledusskapī, tad nākamajā dienā mēs tāpat viņu izlietosim."
Jebkurš uzņēmējs, piena ražotājs, piena tirgotājs vai piena lietotājs allaž dos priekšroku lētākām izmaksām un ērtībām, kas ir veiksmīga biznesa pamatā. Visticamāk, attieksmes jautājums pagaidām ir neērts visām iesaistītajām pusēm.
