Pāternieku robežkontroles un muitas kontroles punktā Krāslavas novadā rindā gaida ap 400 kravas mašīnu. Laukums pie pašas robežas ir stāvgrūdām pilns, un arī gar ceļu stiepjas auto kolonna vairāku kilometru garumā. Kā stāstīja šoferis Maksims, lai tiktu pāri robežai, turpat uz vietas nākas gaidīt nedēļu un pat ilgāk. "Sausās kravas nedēļām stāv. Grūti. Ir dzīvā rinda. Pieraksties un gaidi savu kārtu. Gribētos ātrāk iziet muitu."
Garās rindas veidojas gan tāpēc, ka slēgti vairāki citi robežas un muitas kontroles punkti Latvijā, Lietuvā un Polijā, gan tāpēc, ka muitniekiem jāveic papildu pārbaudes saistībā ar sankciju ievērošanu. Citreiz vienas mašīnas pārbaude aizņem pat vairākas dienas, novērojis Pāternieku Muitas kontroles punkta virsuzrauga vietnieks Taivo Hanzens.
"Ja agrāk tās bija 200 kravas auto diennaktī, tad tagad ir 100. Bet pie tām simt darba ir četras reizes vairāk nekā pie 200.
Protams, ka cilvēku skaits mums ir palielinājies, bet ar visu to formālo mašīnu skaitu mēs noformējam mazāk, jo darbs uz vienu kravas vienību ir nesalīdzināmi lielāks nekā līdz šim," klāstīja Hanzens.
Turklāt arī sadzīviskie apstākļi uz vietas esot ārkārtīgi pieticīgi. Stāsta Abišs, kurš jau astoto dienu stāv rindā, mērojot ceļu no Viļņas uz Taškentu: "Te ir tikai divas tualetes. Viena bio tualete, kas pilna līdz malām, nevar pat ieiet. Dušas nav, bet laiks karsts. Nesam ūdeni."
Šoferi uzskata – risinājums būtu elektroniskā rinda. Tas gan nepaātrinātu muitnieku darbu, taču vismaz gaidīšanas laiku varētu pavadīt mājās. "Kā Igaunijā – piereģistrējies rindā un mašīna var stāvēt mājās vai uzņēmumā. Arī uz ceļa tad smagās mašīnas netraucētu," pauda šoferis Genādijs.
Vērtību elektroniskajai rindai saredz arī Pāternieku Muitas kontroles punkta virsuzrauga vietnieks Taivo Hanzens:
"Ātrāku tas nepadarīs, bet ērtāku gan. Tiešā veidā mums tas neko nemainītu, bet tāpat mēs jūtam to atmosfēru, arī tie šoferi, kad viņi ir nedēļu nostāvējuši.
Protams, atvieglotu dzīvi tiem cilvēkiem, kas rindā stāv. Un arī satiksmes drošību uzlabotu, jo tas ir bīstami, ka viņi tur stāv, it sevišķi pa tumsu, it sevišķi ziemā."
Garās rindas un līdz ar to noslogotie ceļi galvassāpes sagādā arī vietējai pašvaldībai.
"Sabiedriskais transports, kā izbraukt skolēnu autobusiem, tūlīt būs ražas novākšana. Ziemā tur sabiedriskais transports, autobuss nevarēja tikt garām. Mēs mainījām maršrutus. Es pārdzīvoju par tranzīta ielu, jo mums Krāslavā nav apvedceļa, un šajā karstumā asfaltam būs problēmas," sacīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks no Latvijas Zemnieku savienības.
Kaimiņvalstīs tik garas rindas pierobežā neveidojas, jo strādā elektroniskā pieteikšanās sistēma.
Lai gan politiski solījumi izveidot līdzīgu sistēmu arī Latvijā izskanējuši vairākkārt, tomēr līdz reāliem darbiem pagaidām nav nonākts.
Tagad grožus savās rokās pārņēmusi Satiksmes ministrija (SM), kas līdz gada beigām sola beidzot izveidot elektronisko rindu.
"Līdz gada beigām mēs plānojam ieviest tieši to rindas organizēšanu. Elektronisku pieteikšanos robežas šķērsošanai, rindas organizēšanu kā e-pakalpojumu, kuru nodrošinātu Autotransporta direkcija," sacīja SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.
Iekustināt elektroniskā pieteikšanās sistēmas projektu izdevies, jo šobrīd pieejams Eiropas Savienības finansējums.
"Mums ir ambīcijas valsts drošības interesēs šo projektu veidot daudz ietilpīgāku, kur būtu gan sakaru infrastruktūra, gan viedās robežas informācija tiktu krāta par dažādām lietām – ne tikai par transporta līdzekļiem, bet arī par personām, kas robežu šķērso. Tur ir vairākas stadijas un aktivitātes paredzētas."
Projekta kopējās izmaksas plānotas ap 8 miljoniem eiro. Latvijas līmenī konceptuāli ideja ir atbalstīta, taču vēl jāsagatavo projekts, ko izvērtēs Eiropas Komisija, un tikai tad būs zināms, vai piešķirs naudu un austrumu robežas elektroniskās pieteikšanās sistēmas projekts saņems zaļo gaismu īstenošanai.
