Rēzeknes pašvaldība nav norēķinājusies ar būvkompāniju "Arčers" par spa jeb rekreācijas centra būvniecību. Šī projekta izdevumi nebija saskaņoti ar vietvaras iespējām. Tas izraisīja pamatīgas problēmas Rēzeknes budžetā. No amata atstādināja arī ilggadējo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"), kurš to ir apstrīdējis tiesā. Rudenī un ziemā sekoja Finanšu ministrijas prasības par pašvaldības stabilizācijas procesu un izdevumu mazināšanu. Tāpat Valsts kontrole nāca klajā ar secinājumiem par sadrumstaloto un neizsekojamo budžeta veidošanas procesu.
Aizdevums, ko Rēzekne drīzumā saņems, tai būs jāatdod Valsts kasei 15 gadu laikā,
Saeimas Budžeta komisijas deputātiem šodien stāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme:
"Esam sagatavojuši pieprasījumu, lai piešķirtu valsts budžeta aizdevumu, lai pašvaldība varētu norēķināties par 2023. gadā kavētajiem maksājumiem. Parādi pamatā ir saistīti ar rekreācijas centru, kura būvniecības darbi ir jau pabeigti. Lūdzam atbalstīt šo pārdali Rēzeknes pašvaldībai, lai tā varētu turpināt darbu un pildīt savas autonomās funkcijas."
Deputāti neizteica iebildumus par aizdevuma izsniegšanu, un jau pēc apmēram trīs minūtēm sēde bija beigusies. Lēmumi, ka Rēzeknes vietvaru nāksies atbalstīt, faktiski bija pieņemti jau agrāk, paskaidroja deputāte Aiva Vīksna ("Apvienotais saraksts"):
"Tie ir izdevumi, lai parādi, saistības tiktu izpildītas.
Papildu jautājumi neradās, jo to jau mēs faktiski apstiprinājām februārī. Tagad nav pamatojuma atteikt vai tamlīdzīgi."
Haoss izdevumu plānošanā, kā zināms, kļuva par ieganstu Rēzeknes domes atlaišanai.
Šodien stājās spēkā izsludinātie grozījumi "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumā". Tas nozīmē, ka pirmdien, 1. jūlijā, pēdējo darba dienu aizvada Rēzeknes dome, un jau rīt domnieku vietā stāsies pagaidu administrācija. Tās vadītāja būs bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Vadītājai paredzēta 5064 eiro alga, bet pagaidu administrācijas vadītāja vietniekiem – 4340.
Šo darbu administratori var apvienot ar jau esošajiem.
Puce apstiprināja, ka no otrdienas pagaidu administrācija Rēzeknē apzinās aktuālo budžeta situāciju, sāktos projektus. Dažu nedēļu laikā būšot skaidrība, vai nākamgad sagaidāmi vēl kādi izdevumu mazinājumi. "Esam gatavi uz visu", izteicās Guna Puce:
"Esam plānojuši rīt būt Rēzeknē un sākt strādāt. Protams, ka sākumā runāsim ar darbiniekiem un tad jau skatīsimies pēc nepieciešamības, kurā sfērā iedziļināties būs nepieciešams. Jānoskaidro detalizēti ir par budžeta situāciju, kāda tā ir pašlaik, jāskatās arī par attīstības projektiem. Nebūs simtprocentīgi, ka mēs būsim uz vietas, bet vismaz sākotnēji lielāko nedēļas daļu es pati plānoju būt Rēzeknē, jo, manuprāt, tikai tā var produktīvi apzināt situāciju un strādāt uz priekšu. Bet pēc tam redzēs, kā mums iestrādāsies tas darba ritms – vai mēs būsim visi vienlaicīgi, vai kāds no mums noteikti būs. To redzēs laika gaitā. Bet sākotnēji es domāju, ka mēs būsim vairāk uz vietas."
Kā pastāstīja Puce, pagaidu administrācija strādās līdzīgi kā domes deputāti – lēmumus pieņems atklātās sēdēs, kam būs iespējams sekot līdz tiešraidēs domes mājaslapā,
tāpat paredzēts ieviest pieņemšanas laikus jeb iespēju iedzīvotājiem nākt ar saviem jautājumiem vai ierosinājumiem pie pagaidu administratoriem.
Viens no pagaidu administrācijas steidzamākajiem darbiem būs revidenta atrašana nākamajam gadam, jo pērn pašvaldībai tā arī neizdevās atrast revidentu, līdz ar to 2023. gada revīziju veica Valsts kontrole.
Rēzeknes domnieki vērsīsies Satversmes tiesā
Tikmēr Rēzeknes domnieku vairākums no partijas "Kopā Latvijai" atlaišanu uzskata par nepamatotu un kopumā savu darbu vērtē pozitīvi.
Domes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), kurš domi vada kopš marta, teica, ka atlaišana ir nepelnīta, jo dome mācījusies no kļūdām un sākusi ieviest daudzus Valsts kontroles ieteikumus, piemēram, šobrīd noris darbs pie centralizētās finanšu sistēmas ieviešanas, daudz esot darīts, lai sakārtotu un padarītu pievilcīgas uzņēmējiem pilsētas industriālās zonas, kā arī, lai gan dzīvojot taupības režīmā, tomēr izdevies saglabāt piecu darba dienu nedēļu pašvaldības darbiniekiem:
"2023. gadā bija ieviesti vairāki optimizācijas pasākumi, attiecīgi katrs nākamais būs ļoti sāpīgs. Pie tā visa jādomā arī par turpmāko pilsētas attīstību, ņemot vērā to, ka pilsēta tagad aizņemties nevar, bet tas neliedz arī pašvaldībai īstenot kādus infrastruktūras pasākumus, kas ir ļoti vajadzīgs, piemēram, sociālajā jomā, izglītības jomā un tā tālāk. Jāmeklē iekšējie resursi. Ja pašvaldība var nodrošināt līdzfinansējumu iekšējā budžeta ietvaros, tad tas ir iespējams."
Jau šodien Rēzeknes domnieki vērsīsies Satversmes tiesā par Saeimā pieņemtā likuma atbilstību Satversmei.
KONTEKSTS:
Rēzeknes domes deputātu vairākums nolēmis Satversmes tiesā apstrīdēt Saeimas pieņemto likumu, kas paredz atlaist pilsētas domi, jo pašvaldības koalīcijas deputāti šo procesu dēvē par politisku izrēķināšanos. Arī Saeimas Juridiskais birojs jau iepriekš nesaskatīja juridiski pietiekamu pamatojumu pašvaldības domes atlaišanai, tomēr Saeimas vairākums 20. jūnijā nolēma Rēzeknes domi atlaist.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
