Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ivars Vanadziņš tiesībsargam uzsvēra, ka izklaides trokšņi ir nevēlama skaņa, "kas ir nepareizajā laikā un nepareizajā vietā", un tie var būt daudz kaitinošāki nekā citi, jo ir impulsīvi (lēkājoši), nevis vienmērīgi. Tas ir liels stresa faktors, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, pat dzīves ilgumu.
Kopš pagājušā gada iedzīvotāji par trokšņošanu var vērsties policijā un izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, bet tas bieži vien nemaina situāciju un neattur izklaides vietas no turpmākās trokšņošanas, LTV "Rīta Panorāmā" skaidroja Tiesībsarga biroja pārstāve Rūta Siliņa.
Viņa pastāstīja, ka Tiesībsarga biroja aptaujā par trokšņiem atsaucās 600 iedzīvotāji, un lielākoties trokšņi ir lielo pilsētu problēmas.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis intervijā Latvijas Radio atklāja, ka aptaujā iezīmējās ne tika Rīga, bet arī Jūrmala, Liepāja, Bauskas un Aizkraukles novadi.
Pašlaik sodīšanas mehānisms nav efektīvs, tāpēc Tiesībsargs gribētu panākt, lai valsts sakārtotu regulējumu, lai ņemtu vērā gan izklaižu vietu, gan iedzīvotāju intereses, skaidroja Siliņa.
"Mēs esam par balansu, bet šobrīd tāda balansa nav," norādīja Koņuševskis.
Siliņa skaidroja, ka Tiesībsarga birojs neiestājas par klusumu un skaņas izslēgšanu, ir skaidrs, ka izklaides vietām ir jābūt, bet jāpanāk, lai izklaides vietas ņem vērā blakus dzīvojošo cilvēku intereses.
Siliņa stāstīja, ka ir iespējami dažādi risinājumi, piemēram, kad būvē izklaides vietas, iebūvē trokšņu slāpētājus, kopā ar akustikas ekspertiem meklē citus risinājumus, lai skaņa neietu uz blakus mājām.
Koņuševskis savukārt stāstīja, ka ārvalstu pieredze liecina, ka izklaides trokšņu regulējumā liela loma ir pašvaldībām, kuras var noteikt izklaides vietu darbalaiku.
Pašlaik valsts līmenī ir izveidota darba grupa, kas meklē risinājumu izklaides vietu un iedzīvotāju naktsmiera interešu sabalansēšanai, taču tas notiek lēni.
Tāpēc tiesībsargs arī nolēma aicināt valdību līdz laikam, kamēr meklē šo ideālo risinājumu, līdz 1. decembrim pieņemt vismaz kādu pagaidu regulējumu, lai cilvēki var gan ballēties, gan gulēt.
"Darbiņš iesprūst, neiet uz priekšu, jo problēma ir jau desmitiem gadu, sodīšana ir tikai daļēji motivējošs pasākums," norādīja Koņuševskis, skaidrojot, kāpēc tiesībsargs devis valdībai laiku līdz 1. decembrim, lai izveidotu vismaz pagaidu regulējumu.
