Prezidents: Valstij ir pienācīgi jārīkojas
Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka Rinkēvičs vēstulē premjerministram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") vērsis uzmanību uz to, ka likums "Par valsts kompensāciju cietušajiem" nodrošina fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu.
Valsts prezidenta ieskatā Jēkabpils slepkavības lietā valstij ir jādara vairāk, parādot, ka tā ir spējīga uzņemties atbildību, ja kādi tās varas atzari nav spējuši nosargāt cilvēku no apdraudējumiem, par kuriem valsts bija informēta.
"Šā gada 16. aprīlī pastrādātā slepkavība Jēkabpilī, kad pēc ilgstošas publiskas un atbildīgajām iestādēm zināmas vajāšanas tika nogalināta nepilngadīgu bērnu māte, diemžēl izgaismoja valsts nespēju pasargāt tās cilvēkus," teikts Rinkeviča parakstītajā vēstulē, kurā norādīts, ka "policijas, prokuratūras, tiesas, pašvaldības iestāžu skaidrošanās un vainīgo meklēšana citur, bet tikai ne pie sevis, spilgti apliecināja – valsts nav spējusi aizsargāt demokrātiskās sabiedrības augstāko vērtību – cilvēka dzīvību".
Rinkēvičs aicinājis Ministru kabinetu piešķirt nogalinātās sievietes nepilngadīgajiem bērniem atbilstošu un samērīgu vienreizēju kompensāciju neatkarīgi no šo personu statusa kriminālprocesā.
"Uzskatu, ka minimālajam vienreizējās kompensācijas apmēram katrai no šīm personām jābūt vismaz 50 000 eiro.
Šī summa ir samērīga ar citām lietām, kurās valstīm uzlikts pienākums atlīdzināt kaitējumu, ko nodarījusi to nespēja izpildīt savu pienākumu un aizsargāt cilvēka dzīvību," pausts Valsts prezidenta vēstulē.
Rinkēvičs lūdz izstrādāt atbilstošu Ministru kabineta tiesību aktu, kurā būtu noteikts, kāda apjoma, kurām personām un kādā kārtībā kompensācijas tiek piešķirtas un izmaksātas.
"Valstij, atzīstot savu bezdarbību, ir pienācīgi jārīkojas. (..) Gribu cerēt, ka Ministru kabinets drīzumā varētu bez jebkādiem tālākiem birokrātiskiem šķēršļiem pieņemt lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. (..) Tā ir maza daļiņa, ko mēs varam darīt valsts bezdarbības, rīcības trūkuma rezultātā," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu ("Apvienotais saraksts") otrdien žurnālistiem sacīja Rinkēvičs.
Ministre: Vajadzīga arī atvainošanās vārdos un darbos
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") uzdevusi ministrijai sagatavot rīkojuma projektu morālā aizkāruma kompensācijai. "Pēc būtības šī ir īpaša situācija, kas atšķiras no citiem, iespējams, tikpat traģiskiem gadījumiem, kad personas zaudē dzīvību varmācības situācijā. Tomēr šī atbildes reakcija no valsts netika saņemta. Tad arī mēs politiski šobrīd lemjam par kompensāciju," sacīja ministre.
Viņa arī norādīja, ka kriminālprocesā ir iespējams prasīt kompensāciju, tomēr šajā gadījumā tas būtu vienreizējs lēmums ārpus kriminālprocesa.
Uz jautājumu par iespējamu kompensāciju ne tikai nogalinātās sievietes bērniem, bet arī mātei, Lībiņa-Egnere sacīja, ka pašlaik tiek izvērtēts to cilvēku loks, kuriem šādu kompensāciju piešķirtu.
Politiķe pastāstīja, ka šāda ideja jau bija izskanējusi un prezidents to ir aktualizējis.
"Morālā kaitējuma atlīdzināšana pēc būtības nozīmē atvainošanos tādā izpratnē, ka tu nevari atdot to, kas ir zaudēts – dzīvību, tu nevar atdot tās ciešanas, kas ir šiem tuviniekiem. Bet ar atvainošanos vien tā sajūta, ka ir kompensēts zaudējums, arīdzan nav pilnīga. Līdz ar to tiesību sistēmā ir tāds morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums, kas ir aprēķināms naudā," sacīja Lībiņa-Egnere.
Viņa uzsvēra, ka no morāli ētiskā viedokļa būtu svarīga arī patiesa atvainošanās vārdos un darbos: "Pirmkārt, tas ir pienākums darīt visu, lai nekad nākotnē kaut kas tāds nevarētu atkārtoties. Te, manuprāt, visi iesaistītie, tai skaitā arī es kā tieslietu ministre, dara to, ka gan no likuma viedokļa, gan no amatpersonu rīcības viedokļa šāda atkārtošanās nebūtu iespējama. (..) Otrkārt, šai nožēlai ir jābūt patiesai. Vairākas dienesta izmeklēšanas ierosinātas, un tiek lemts par to, vai kāda no amatpersonām arīdzan būtu saucama pie atbildības. Un arī šīm iesaistītajām amatpersonām būtu arīdzan jānožēlo nodarītais un jāatzīst savs pārkāpums."
KONTEKSTS:
16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks paziņoja, ka saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudējis Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš un turpinās dienesta pārbaude.
Slepkavu Rusiņu policija meklē divus mēnešus, vienlaikus nav izslēgts, ka vīrietis varētu būt izdarījis pašnāvību.
