ĪSUMĀ:
- Latvijas Banka aicina apdrošinātājus uz ātru un taisnīgu atlīdzību izmaksāšanu.
- Ja apdrošinātājs nepilda līguma nosacījumus, klienti var ziņot Latvijas Bankai.
- Daudziem klientiem problēmas, jo izņēmumi norādīti mājaslapā, nevis līgumos.
- Valsts prezidents: Plūdu definīcija nedrīkst būt izplūdusi; aicina uz godīgumu.
- Banka vērtēs, vai var mainīt regulējumu, lai nebūtu diskusiju par plūdu definīciju.
- Banka varētu noteikt, ka apdrošinātājiem jānorāda būtiski noteikumi pirms līguma parakstīšanas.
- Līdz šim neviens nav ziņojis Latvijas Bankai par iespējamu negodprātīgu rīcību.
Noteikumi un risku segumi atšķiras, par līguma nepildīšanu var ziņot Latvijas Bankai
Latvijas Bankas kā apdrošināšanas sektora uzrauga uzdevums ir vērtēt tirgus dalībnieku darbības atbilstību, izsniegt un anulēt atļaujas apdrošinātājiem. Iejaukties noslēgtajos līgumos nevar, nevar arī pieprasīt kompensācijas izmaksu. Bet aicināt gan var. To piektdien arī darījuši, aicinot uz ātru un taisnīgu atlīdzību izmaksāšanu.
Apstrīdēšanas gadījumi gan ir sarežģīti, atzina bankā.
"Šie noteikumi un risku segumi ļoti atšķiras. Tā ka klientam, slēdzot līgumu, ir jāpārliecinās, ka viņš izprot, un apdrošinātājam savukārt, ka ir izstāstīts un pilnībā informēts klients," norādīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Bet var skatīt, vai apdrošinātājs bijis godprātīgs un vai to, kas līgumā atrunāts, pilda. Ja aizdomas, ka nepilda – var ziņot Latvijas Bankai.
Tas gan ir mazs mierinājums tiem, kuri tagad uzzinājuši, ka, maksājot par plūdu apdrošināšanu, nemaz apdrošinātāja ieskatā nav plūdus piedzīvojuši.
Tā tas bija, piemēram, gadījumā, kurā grunts ūdeņu celšanās un notekūdeņu sistēmas applūšana bijusi atrunāta kā izņēmums. Un tas kā izņēmums norādīts nevis līgumā, bet noteikumos, kas jāmeklē mājaslapā.
Prezidents: Plūdu definīcija nedrīkst izplūst
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs LTV "Rīta Panorāmā" sacīja, ka plūdu definīcija nedrīkst izplūst.
"Tas ir arī pašu apdrošinātāju goda jautājums. Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki ticēs, ja jūs vienā brīdī sakāt, ka tas, kas ierakstīts līgumā, vēl nav viss, paskatieties mūsu mājaslapā noteikumus? Tas ir tomēr nopietns jautājums.
Ja pati nozare nevarēs tikt ar šo galā, tad būs jāskatās, ko mēs varam darīt likuma ziņā," sacīja prezidents.
Uzņēmums "If" šo teikto šķietami sadzirdējis un lēmis, ka daļēji atlīdzinās zaudējumus arī klientiem, kuriem nokrišņu risks nebija iekļauts polisēs.
Latvijas Banka vērtēs, ko var mainīt noteikumos
Kopējais atteikumu skaits gan visos apdrošināšanas uzņēmumos nav zināms, bet tas neesot liels. Kopējais pieteiktais atlīdzību skaits gan – nu jau pārsniedz 3500 un izmaksājami aptuveni 9 miljoni eiro.
Lai citreiz nebūtu diskusiju, kas ir un kas nav plūdi, iespējams, varētu mainīt regulējumu, bet par to Latvijas Bankā spriedīšot, kad šos plūdus varēs atstāt vēstures stāstos.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uz jautājumu, vai iespējams noteikt visiem apdrošinātājiem vienu definīciju, kas ir un kas nav plūdi, atbildēja:
"Skatīsimies, ko varam darīt, vai to var vai nevar precizēt. Mēs esam vienotā Eiropas tirgū arī, un šīs definīcijas ir vienotas."
Drīzāk gan varētu lemt par izmaiņām, kā apdrošinātājiem jāprezentē savas polises un uz ko jānorāda pirms līguma parakstīšanas.
Bankā piemin, ka šonedēļ vēl neviens nav vērsies un bankai ziņojis par iespējamu negodprātīgu komercpraksi no apdrošinātāju puses.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Pēc stihijas vairāki cietušo un apdrošināto īpašumu saimnieki atklājuši, ka palīdzību nemaz nevar saņemt, jo katrs apdrošinātājs var veidot savu plūdu definīciju.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
