ĪSUMĀ:
- Sākušies reāli darbi pie artilērijas munīcijas rūpnīcas būvniecības Iecavā.
- Šobrīd darbi rit pēc plāna; paredzēts, ka ražošanu tā sāks 2026. gadā.
- Paralēli rit darbs pie specifisko atļauju un licenču ieguves.
- Rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās izmaksās 12 miljonus eiro; ministrija rēķinās ar papildu izdevumiem.
- Rūpnīca radīs ne tikai papildu drošību un neatkarību, bet arī ienākumus valsts budžetā.
Rūpnīcas būvniecībā ir pabeigta pati pirmā fāze, kas ir nulles fāze, un nu sācies darbs pie 1. fāzes – sarunas ir galā, un tagad jau notiek reāli darbi pie rūpnīcas izbūves.
SIA "Valsts aizsardzības korporācija", kas ilgtermiņā attīsta militāro industriju Latvijā un arī atbild par šīs rūpnīcas izbūvi, vadītāja Ingrīda Ķirse pastāstīja, ka šī gada martā sasniegts pirmais "Valsts aizsardzības korporācijas" mērķis – kopā ar partneriem piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums. Šo projektu īsteno, sadarbojoties ar "KNDS" grupas uzņēmumiem no Francijas un Itālijas un "Nammo" grupas uzņēmumiem no Norvēģijas un Somijas.
Ķirse arī norādīja, ka patlaban visi darbi norit pēc plāna, līdz ar to, ja visas iesaistītās puses – ministrijas, sadarbības partneri un citas iestādes, turpinās tikpat raiti strādāt, tad paredzētajā laikā, kas ir 2026. gads, rūpnīca sāks ražošanu:
"Darbs pie rūpnīcas izveides ir sācies. Projekta tā saucamajā nulles fāzē ļoti īsā laikā noslēdzām visus saistošos konsorcija partneru sadarbības līgumus. Līdz ar to mūsu pusē varam sākt īstenot projekta 1. fāzi, kas saistīta ar rūpniecības būvniecībai atbilstošās infrastruktūras izveidi aizsardzības resoram piederošā nekustamā īpašumā Iecavā. Paralēli arī norit darbs pie specifisko atļauju un licenču ieguves, kas mums būs nepieciešamas, lai uzsāktu militāro preču ražošanu. Šobrīd notiek jau reāli darbi projekta īstenošanai."
Būvniecību plāno sākt nākamgad
Nākamā projekta fāze jau būs būvniecība, un paredzēts, ka tā īstenosies 2025. gadā, un tad arī attiecīgi paralēli strādās pie licenču un atļauju iegūšanas, līgumu slēgšanas un arī darbinieku piesaistes, lai pēc diviem gadiem rūpnīca varētu sākt darboties.
Kopumā rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās izmaksās 12 miljonus eiro.
Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums, bet 11 miljoni eiro ir Latvijas nacionālais finansējums.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") jau iepriekš publiski izteicies, ka ir jārēķinās ar papildu izdevumiem par izejvielu iegādi un tā šobrīd pasaules tirgos esot ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un ierobežota pieejamība. Taču "Valsts aizsardzības korporācijas" vadītāja norādīja, ka šobrīd korporācija ar Aizsardzības ministriju strādā pie tā, lai nodrošinātu rūpniecības finansējumu, kas nepieciešams gan rūpnīcas būvniecības nodrošināšanai, gan arī izejvielu iegādei. Pagaidām esot pārliecība, ka vajadzīgais finansējums tiks nodrošināts.
Paredzēts, ka izejvielas Latvija iegādāsies no partneriem Itālijā.
Izejvielu iegādei vienam gadam varētu būt nepieciešami aptuveni 15 miljoni eiro.
Viena lādiņa izmaksas būs mazākas nekā cena, par kādu var pārdot saražoto produktu. Tostarp piegādes iespējamas Latvijas Bruņotajiem spēkiem.
Ne tikai papildu drošība, bet arī pienesums budžetā
Rūpnīca ir lielāka drošība un neatkarība – ja iepriekš Latvija bija pilnībā atkarīga no ārējām munīcijas piegādēm, tad tagad mēs paši varēsim nodrošināt valsts vajadzības ar artilērijas munīciju. Šis projekts ir arī Latvijas ieejas biļete starptautiskās artilērijas munīcijas piegādes ķēdēs. Tas nozīmē ieņēmumus valsts budžetā un pienesumu Latvijas tautsaimniecībai –
lēš, ka prognozētais pienesums valsts budžetā 20 gadu laikā varētu būt ap 80 miljoniem eiro jeb ap 4 miljoniem eiro gadā.
Vietējiem iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, jo šādai rūpnīcai ir jābūt drošai un pirms ražošanas palaišanas tiks veikti dažādi izvērtējumi.
To uzsvēra arī Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība):
"Mēs arī esam runājuši tādās neoficiālās sarunās ar vairākiem tuvāk dzīvojošiem [rūpnīcai] Iecavas iedzīvotājiem, – es neesmu saklausījis kaut kādas bažas vai iebildumus pret to.
Galvenais bija satraukums, lai tā nebūtu lādiņu rūpnīca, kur tālu varētu lidot šķembas, ja gadījumā kaut kas notiek.
Līdz ar to, ja iedzīvotājiem nav iebildumu, tad kādi var būt iebildumi pašvaldībai? Tur jau tāpat tas militārais objekts ir izveidots, tur jau savulaik ir iegādāti no zemniekiem angāri un laukumi bijušajai kara bāzei. Tur tiks izvietota arī [Zemessardzes] Inženiertehniskā rota, kas pašlaik atrodas Iecavas centrā. Katrā gadījumā tas ir patālu no dzīvojamām mājām, un realitātē mums nav pamata liegt šādu būvniecību."
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle atzina, ka militārajai rūpniecībai Latvijā ir plašas iespējas, un tā šeit turpinās attīstīties:
"Ja mēs raugāmies sauszemes spēku virzienā, tad tas ir gan individuālais ekipējums, gan dažādas sauszemes platformas, loģistiskais atbalsts, kritiskās infrastruktūras joma. Ja mēs runājam par Gaisa spēkiem, tad mums ir pašiem sava vieglās klases lidmašīna, mums ir dažādas komunikācijas sistēmas, tas pats ar Jūras spēkiem – dažādas jūras platformas, notiek kuģu modernizācija, dažādu jaunu platformu un sistēmu integrācija, – un tā es varētu turpināt par katru no šiem veidiem."
Igaunija plāno jau nākamgad bāzē sākt munīcijas ražošanu, taču Latvijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka šāda mēroga munīcijas ražotne, kas būs Latvijā, būs pirmā Baltijas valstīs.
KONTEKSTS:
Latvijas valdība pērnā gada nogalē atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.
Ņemot vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, "Valsts aizsardzības korporācija" veidos Latvijas un ārvalstu komersantu kopuzņēmumus konkrētu produktu ražošanai, tādējādi stiprinot piegāžu drošību.
Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īsteno "Valsts aizsardzības korporācija", ir 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveide kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "Nexter".
