Aptaujas dati liecina, ka 28% iedzīvotāju uzskata – avāriju uz Latvijas ceļiem kļūtu mazāk, ja būtu bargāki sodi par pārkāpumiem. Tikmēr vairāk nekā puse (55%) piekrīt, ka jāuzlabo infrastruktūra, tai skaitā ieviešot vairāk fotoradaru. 38% uzskata, ka ir jāuzlabo prevencija, – vairāk jāskaidro un jāizglīto par sekām. 7% aptaujāto nezina, kā varētu mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Respondenti aptaujā varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus un arī piedāvāt savu variantu. 14% aptaujāto izmantoja šo iespēju, iesakot dažādus veidus, kā mazināt avāriju skaitu uz ceļiem.
Lielākoties šie iedzīvotāji aicina uzlabot ceļu stāvokli un infrastruktūru, ir arī vairāki aicinājumi pastiprināt policijas kontroles uz ceļiem.
UZZIŅA
Aptauja notika jūlija sākumā, izvaicājot 1001 respondentu. Dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Aplūkojot datus pa reģioniem, secināms, ka sodus par pārkāpumiem vairāk gribētu palielināt Zemgalē dzīvojošie – tā atbildējusi aptuveni trešdaļa aptaujāto (32%). Tikmēr citos reģionos šādi atbildējuši 26–28 procenti aptaujāto. Uzlabot infrastruktūru, tostarp ieviešot vairāk fotoradaru, vismazāk vēlas Latgalē (48%), pārējos reģionos šo atbilžu variantu izvēlējusies vairāk nekā puse aptaujāto, Pierīgā – pat 61%.
Vidzemnieki biežāk (42%) nekā citu reģionu iedzīvotāji norādījuši, ka cilvēkus vairāk vajadzētu izglītot, lai novērstu avāriju rašanos.
Piemēram, Latgalē šādi domā 33%, bet Kurzemē – 35%.
Sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka avārijas varētu mazināt, palielinot sodus pārkāpējiem (32% pret 24%) un uzlabojot infrastruktūru, palielinot arī fotoradaru skaitu (58% pret 52%), bet
vīrieši biežāk nekā sievietes uzskata, ka nepieciešams uzlabot prevenciju jeb vairot izpratni, lai novērstu avārijas (42% pret 33%).
Aptaujas dati, iedalot tos vecuma grupās, īpaši neatšķiras. Redzams, ka palielināt sodus par pārkāpumiem vismazāk vēlētos iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (20%). Pārējās vecuma grupās sodu palielināšanai piekrīt no 26 līdz 34 procentiem iedzīvotāju.
Arī starp dažādām tautībām respondentu atbildes lielākoties ir līdzīgas. Lielākā atšķirība vērojama uzskatā par avāriju mazināšanu, uzlabojot infrastruktūru un palielinot fotoradaru skaitu. Šādam risinājumam priekšroku dod vairāk latviešu (57%) un citu tautību pārstāvju (58%) nekā krievu (49%). Citu tautību pārstāvji biežāk (33%) nekā latvieši (27%) un krievi (27%) norādījuši, ka problēmu varētu risināt, palielinot sodus par pārkāpumiem.
Pēdējos gados pieaudzis avārijās cietušo skaits
Valsts policijas dati liecina, ka šogad līdz jūlija vidum notikuši 1593 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušām personām. 1874 personas avārijās guvušas ievainojumus, bet 57 gājušas bojā.
Tikmēr dati par iepriekšējiem gadiem liecina, ka avārijās ievainoto un bojā gājušo cilvēku skaits pieaug. Kopumā pērn notikušas 3502 avārijas ar cietušajiem, kas ir par 118 vairāk nekā 2022. gadā.
Pēdējos četros gados avārijās cietušo cilvēku skaits ik gadu pārsniedzis 4000. 2021. gadā avārijās ievainojumus guva 4003 personas, bet 2022. gadā viņu skaits pieauga līdz 4037, savukārt 2023. gadā – jau līdz 4194.
Līdzīga tendence redzama datos par bojāgājušajiem – pēdējos trīs gados lielākais bojāgājušo skaits uz ceļiem fiksēts 2021. gadā (148), 2022. gadā tas nedaudz samazinājies līdz 114 cilvēkiem, bet pērn atkal pieaudzis, avārijās mirstot 143 cilvēkiem.
Eksperts: Satiksmē lielākā nozīme ir autovadītāja psiholoģiskajam stāvoklim
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks, komentējot aptaujas datus, sacīja, ka tie viņu neizbrīna – vienmēr gribam vainot kādu citu, it īpaši infrastruktūru. Viņaprāt, vislielākā nozīme ceļu satiksmē ir autovadītāju psiholoģiskajam stāvoklim.
"Esmu bieži novērojis, ka cilvēki, kuriem ir sakārtota privātā dzīve, darbs, bizness vai kas cits, kuriem nav tāda "izdzīvošanas stresa" ikdienā, parasti tie cilvēki arī diezgan mierīgi piedalās satiksmē, neveicot pārgalvīgus manevrus," sprieda Vanks, norādot, ka liela problēma uz ceļiem ir steiga. "Visu laiku gribas kaut kur steigties, visu laiku kāds mums traucē, ātri beidzas pacietība. Tajos brīžos tiek pieņemti sasteigti lēmumi, kas arī beigās noved pie slikta rezultāta."
Lai gan arī infrastruktūru vienmēr var uzlabot, arī esošajā situācijā,
ja vien cilvēki psiholoģiski justos labi, cienītu citus, būtu pacietīgāki un tik ļoti nesteigtos, avāriju būtu mazāk, vērtēja Vanks. Ja cilvēks dzīvo stresā, viņš to pārnes arī uz braukšanas stilu.
"Šī aptauja no autovadītāja skatupunkta mani neizbrīna. Vienam autosportistam pēc avārijas bija tāds teiciens: "The speed was ok, but the corner was too tight" (no angļu v. "Ātrums bija labs, līkums bija pārāk šaurs") – tātad līkums ir vainīgs, nevis ātrums. Vai vienmēr tā ir? Drīzāk nē, nekā jā."
Vienlaikus Vanks atzīmēja, ka daudziem vadītājiem vajadzētu piestrādāt pie braukšanas prasmēm: "Kopumā autovadītāju tehniskās spējas droši vadīt automobili ekstremālās situācijās ir zemas. Tādas tās bijušas jau sen."
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka braucējus mūsdienās ir izlutinājušas jaunās tehnoloģijas, kas iebūvētas automašīnās:
"Jo jaunāks automobilis, jo vairāk tas izdara mūsu vietā. Sākas dažādas muļķīgas domas, ka tai brīdī, kad vadām transportlīdzekli, varētu padarīt arī kādas citas lietas."
Arī policijas ekipāžu uz autoceļiem varētu būt vairāk, sprieda Vanks: "Uz ielām faktiski vairs neredz kontrolējošās iestādes. Tas ļauj aizvien vairāk pārkāpt robežas." Brīdī, kad satiksmē piedalās policijas transportlīdzeklis, šoferi vairāk ievēro satiksmes noteikumus, viņš novērojis. Vienlaikus Vanks norādīja, ka ir grūti spriest, vai situāciju uz ceļiem uzlabotu bargāki sodi:
"Man liekas, ka bērna audzināšanai ar siksnas palīdzību arī nav labākais rezultāts. Sodiem ir jābūt kontroles sastāvdaļai, kaut vai lai cīnītos ar recidīvistiem, kas noteikumus pārkāpj regulāri un daudz. Sodiem jābūt pietiekami bargiem, lai otrreiz to vairs negribētu darīt. Bet tikai sodu palielināšana nemainīs pilnīgi neko."
