ĪSUMĀ:
- Rīdzinieki varēs bez maksas nodot vētras nolauztos kokus divās pilsētas vietās.
- Ja iedzīvotāji pašu spēkiem to nevar izdarīt, pašvaldība piedāvās palīdzību.
- Pašvaldība prioritāri likvidē bīstamības publiskajās vietās, privātīpašniekiem teritorijas jāsakārto pašiem.
- Vētras seku novēršana Rīgā varētu ilgt dažas nedēļas.
- Pašvaldībai rezerves fondā ir 5 miljoni eiro, ko var veltīt vētras seku likvidēšanai.
- Rīgas domē saņemti gandrīz 3000 rīdzinieku palīdzības lūgumi.
- Rīga solījusi nosūtīt palīdzību arī Jūrmalas pašvaldībai, kas smagi cietusi vētrā.
Rīgā varēs bez maksas nodot koku zarus un lapas
Vētras sekas Rīgā novērš jau ceturto dienu. Prioritāri likvidē bīstamības, piemēram, koks ir aizšķērsojis ielu vai uzkritis bērnudārza teritorijai. Tikai pēc tam pašvaldība taisās sakārtot citas vietas.
Privātīpašniekiem sava teritorija jāsakārto pašiem. Tātad – nolauztos koku zarus, stumbrus un arī lapas no piektdienas iedzīvotāji varēs nogādāt Pārdaugavā, Uzvaras bulvārī 16A. Tas ir aiz degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas pie Uzvaras parka. Otra vieta būs Mežaparkā, Siguldas prospektā 12.
Abas vietas būs pieejamas no 8 rītā līdz 8 vakarā. Tur būs darbinieki, kas norādīs, palīdzēs, kā rīkoties.
Ja rīdzinieks kādu iemeslu dēļ kokus pašu spēkiem nevar aizvest, tad iedzīvotājus aicina vērsties Apkaimju iedzīvotāju centrā – var piezvanīt vai rakstīt elektronisko vēstuli. Katru gadījumu izskatīs atsevišķi.
Ja kāds savā teritorijā koku ir sazāģējis vai kā citādi bīstamību novērsis, savācis lapas, bet šos bioloģiskos atkritumus pats nevēlas aizvest, tad var vērsties pie atkritumu apsaimniekotājiem un pieteikt lielgabarīta atkritumu izvešanu. Tiesa, par to būs jāmaksā.
Pašvaldība atgādina, ka šīferi no jumtiem mest sadzīves atkritumos ir aizliegts. Tas jāšķiro kā bīstamie atkritumi.
Vētras radīto seku novēršana kopumā pilsētā varētu prasīt pat dažas nedēļas.
Rīga vētras seku novēršanai var veltīt pat miljoniem eiro
Cik daudz naudas pašvaldība ir gatava veltīt vētras seku likvidēšanai, vēl aplēš. Tie varot būs zināmi nākamajā pirmdienā. Kopumā pašvaldība varēšot veltīt pat miljoniem eiro.
Rīgas domes Finanšu departamenta direktors un izpilddirektora pienākumu izpildītājs Uldis Rakstiņš sprieda, ka, "salīdzinot ar Jelgavu un Jūrmalu, mēs esam komfortablākā situācijā, mūsu budžets ir lielāks, un proporcionāli postījumi arī ir mazāki".
"Tāpat, apstiprinot šī gada budžetu, man liekas, ka koalīcija bija diezgan fiskāli atbildīga, un mēs ar tādiem plašiem populismiem neaizrāvāmies,
tāpēc rezerves fondā mums joprojām ir 5 miljoni eiro, ar kuriem mēs segsim visas nepieciešamās vajadzības.
Skaidrs, ka mēs izmantosim arī iespēju iesniegt reģionālās attīstības ministrijā šos kompensācijas zaudējumus, bet tas VARAM kompensācijas mehānisms nav tāds viegls. Tur ir jāveic zināms "kvests", daži uzdevumi," sacīja Rakstiņš.
Iedzīvotāji pēc palīdzības vēršas nepārtraukti
Iedzīvotāji pie pašvaldības pēc palīdzības vēršas nepārtraukti, kopumā Rīgas domē saņemti gandrīz 3000 rīdzinieku palīdzības lūgumi vētras seku novēršanai. Tiesa, reakcija uz tiem sekos pāris nedēļu laikā, jo pašvaldība prioritāri novērsīšot bīstamības publiskajās vietās.
Palīdzība būs nepieciešama arī izglītības iestādēm, kuras applūda un tagad nepieciešams veikt remontdarbus. Primāri tos nodrošinās "Rīgas nami", ar kuru pašvaldībai ir līgums un paredzēti līdzekļi uzņēmuma pakalpojumu segšanai.
Vētra, kas plosījusies nedēļas sākumā, smagi skārusi Pierīgas pašvaldības, piemēram, Jelgavu, Jūrmalu.
Pie Rīgas pēc palīdzības ir vērsusies Jūrmalas pašvaldība.
Rīga solījusies nosūtīt divas ūdens atsūknēšanas iekārtas no "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltuma".
Par šo pakalpojumu kūrortpilsētai gan vajadzēšot samaksāt.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
