Kronlaks bija viens no pasniedzējiem, kura vārds izskanēja JVLMA seksuālās uzmākšanās un emocionālās vardarbības skandālā. Anonīma studente apliecināja, ka pasniedzējs ar viņu sazinājies vairāku gadu garumā, tika arī publiskoti 2019. gada abu sarakstes fragmenti. Ētikas komisija Kronlakam februārī piesprieda disciplinārsodu. Mēnesi vēlāk viņš tika atstādināts.
Viņaprāt, atstādināšana bijusi prettiesiska, jo sodu par nepiedienīgu komunikāciju ar studentēm viņš bija jau saņēmis. Tieši tāpēc viņš uzskata, ka viņš sodīts divreiz un no darba atlaists nepamatoti. Turklāt esot nokavēts darba uzteikšanas termiņš.
19. aprīlī Kronlaks cēla prasību tiesā pret JVLMA par rīkojuma par atstādināšanu no darba atzīšanu par spēkā neesošu un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma piedziņu. Kronlaka pieprasītā kompensācija bija 8000 eiro.
Ceturtdien, 1. augustā, Rīgas pilsētas tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 189., 190. pantu, lēma Kronlaka prasību noraidīt. Izskatot strīdu par Kronlaka atbrīvošanu no amata, tiesa norādīja, ka akadēmija rīkojusies tiesiski,
un brīdī, kad ticis lemts par pasniedzēja atstādināšanu, akadēmija bija saņēmusi jaunu informāciju, kas iepriekš nebija vērtēta.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā.
Kronlaks Latvijas Televīzijai norādīja, ka konsultēsies ar advokātu un vēl vērtēs, vai spriedumu pārsūdzēt. Kronlaka advokāts Andris Lazdiņš sacīja, ka ar spriedumu vēl nav iepazinies, tāpēc nevarēja to komentēt.
Tiesvedība turpinās arī otra atlaistā pasniedzēja lietā
Mūzikas akadēmijā spriedumu salīdzināja ar tālāku virzību drošas studiju vides nodrošināšanā.
"Tur ir nianses, ko tiesnese ir izskatījusi, bet tas lietas būtību nemaina. Mēs cīnāmies par pašcieņu, kas saistīta ar izpratni par katra cilvēka morālajām un ētiskajām normām. Un šajā gadījumā nāca arvien vairāk jauni klāt fakti, un īsti tas dubultās sodīšanas princips nebija piemērojams šeit. Tur nāca citi fakti klāt," skaidroja JVLMA Ētikas komisijas vadītāja Diāna Zandberga.
Runa esot par pārkāpumiem vairāku gadu garumā. Akadēmijā atzina, ka ar šo tiesvedību, kuras iznākumu vēl, iespējams, pārsūdzēs, nekas nav beidzies. Nākamnedēļ tiesā skatīs otra atlaistā pasniedzēja, Senās mūzikas katedras bijušā vadītāja Māra Kupča prasību viņu atjaunot darbā. Kupčs šodien "Panorāmai" rakstiski apstiprināja, ka sēde notiks jaunnedēļ, un viņš uzskata, ka atlaišana veikta prettiesiski. Turpinās Valsts policijas izmeklēšana.
KONTEKSTS:
LTV raidījums "Kultūršoks", kura rīcībā bija nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju rīcību, aktualizējis problēmu par uzmākšanos mācību iestādēs.
JVLMA par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm atstādināti divi pasniedzēji. Viens no viņiem Kronlaks, bet otrs – Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs. JVLMA padome marta vidū izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata, un mēnesi vēlāk Prānis paziņoja par atkāpšanos. Par JVLMA jauno rektori tika ievēlēta Ilona Meija.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā, kas pēc resoriskās pārbaudes sāka kriminālprocesu. Tikmēr Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
LTV rīcībā ir sūdzības arī par Latvijas Mākslas akadēmijas docentu Andreju Ameļkoviču, kurš reiz jau ticis atstādināts no amata. Šī gada pavasarī akadēmijas vadība pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar viņu, un arī Ameļkovičs vērsies tiesā, pieprasot atjaunošanu amatā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību. Tikmēr Mūzikas akadēmijai, Mākslas akadēmijai un Kultūras akadēmijai piedāvā veidot kopīgu ombudu – uzticības personu studentiem un pasniedzējiem.
