Šogad Valsts vides dienests saņēmis vairāk nekā 350 sūdzību par nepatīkamo smaku. Vietējie iedzīvotāji uzsver, ka šogad smaka kļuvusi pavisam neciešama. Par to viņi ziņo bez mitas, taču nejūt uzlabojumus.
Dina: "Šogad tas ir ārprāts, nedēļā četras dienas ir šī nepatīkamā smaka."
Kristīne: "Ciemiņus mēs nevaram saukt ārā, logus nevaram vērt un ar bērnu iziet ārā mēs nevaram."
Aleksandrs: "Ko var darīt? Tikai neelpot! Elpojam. Citu variantu nav."
Oļesja: "Vienkārši tagad vairāk cilvēku sāk te dzīvot, un tad šis jautājums pacēlās asāk."
Dūņu krātuves īpašnieks ir uzņēmums "Rīgas ūdens". Tajā stāsta, ka nav mainījies ne attīrāmo notekūdeņu apjoms, ne dūņu apjoms un sūdzību skaita pieaugums ir iedzīvotāju aktivitātes dēļ.
"Otra lieta – arī māju skaits tomēr pieaudzis, jo jāatgādina, ka šīs dūņu krātuves tur ir jau 30 gadus,"
norādīja SIA "Rīgas ūdens" vecākais komunikācijas koordinators Sandris Vanzovičs. "Šī vieta tika izvēlēta pēc dažādu ekspertu atzinuma, apbūve tur nebija blīva."
Mārupes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība), kurš savulaik vadījis arī Babītes pagastu, stāstīja, ka deviņdesmito gadu sākumā dūņu laukos notika pārveide un samazināta arī aizsargjosla, kurā aizliegts celt dzīvojamās mājas.
"1991. gada beigās vai 1992. gadā tika veikta lielā rekonstrukcija, kas samazināja aizsargjoslu no kilometra līdz 300 metriem. Uzbūvēja augstos vaļņus priekšā. Droši vien bija izdomājuši, ka nebūs smakas. Un arī tehnoloģija bija savādāka – "Rīgas ūdens" atzina mums, ka viņi mainīja dūņu kaut kādu tehnoloģiju un līdz ar to tā smaka varēja parādīties," zināja teikt Ence.
Patlaban dūņu krātuvē darbojas smidzinātāji, kas izveidoti smakas ierobežošanai, bet tie nav pietiekami efektīvi.
Uzņēmums nācis klajā ar citiem īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. Īstermiņā dūņu krātuvi pārklās ar smaku necaurlaidīgu ģeomembrānu. To varētu ieviest līdz nākamā gada vidum, iespējams, ātrāk. Ilgtermiņa risinājums ir divu metāntenku izveide pie Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kur rodas smakojošās dūņas.
"Šīs dūņas tiek apstrādātas turpat uz vietas, kur tiek iegūta gan gāze, gan arī šīs dūņas zaudē šīs īpašības, kas izraisa smaku. Un tālāk tās, protams, izmantojamas lauksaimniecībā," paskaidroja Valsts vides dienesta Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis.
Nav zināms, kad metāntenkus sāks veidot, jo tiem nepieciešams liels finansējums – aptuveni 40 miljoni eiro. To izveide aizņemtu vairāk nekā četrus gadus, bet tas dūņu smakas problēmu novērstu pilnībā.
