ĪSUMĀ:
- Pāreja uz mācībām latviešu valodā skārusi 129 skolas un 136 bērnudārzus.
- Līdz šim nepietiekamas valsts valodas zināšanas bija konstatētas 3 direktoriem un 119 pedagogiem.
- Rīgas 34. vidusskolā trūkst skolotāju, bet ir apņēmība grūtības pārvarēt.
- Direktore: Reforma bija nepieciešama pirms 20 gadiem.
- Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādē pārejas periods sācies jau pirms laika.
Pāreja uz izglītību latviešu valodā notiek visos bērnudārzos un pamatizglītības posmā – 1., 4. un 7. klasēs, kurās skolēniem jāmācās tikai valsts valodā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka jaunais mācību gads nāk ar neaizpildītām aptuveni 600 pilnas slodzes vakancēm, kas nozīmē, ka trūkst aptuveni 3% no vajadzīgā pedagogu skaita, lai gan zemākā darba samaksa par pilnas slodzes darbu no šī septembra pieaugusi līdz 1224 eiro mēnesī, kas ir aptuveni 13% liels pieaugums.
Līdz šim savās pārbaudēs Valsts valodas centrs nepietiekamas latviešu valodas zināšanas konstatējis trim izglītības iestāžu vadītājiem un 119 pedagogiem.
Vairums no viņiem no darba ir atbrīvoti. Izglītības un zinātnes ministre atgādina, ka pārbaudes turpināsies arī mācību gada laikā, tāpat tikšot sniegts atbalsts, lai jau tuvākajā nākotnē visas skolas būtu vienādas un vecāki nešķirotu – šī ir latviešu vai bijusī krievvalodīgo skola.
Rīgas 34. vidusskolā apņēmība pārvarēt grūtības
Cik daudzus skars valodas reforma skolās?
- 129 skolas;
- 43 258 skolēnus;
- 3876 skolu pedagogus.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Ar smaidu sejā un rudenīgiem ziediem rokās Rīgas 34. vidusskolas pagalmā iesoļo mazākie skolēni un blakus viņiem vecāki. Savstarpējās sarunās pārsvarā dzirdama krievu valoda. Anastasijai un daudziem citiem pirmklasniekiem mācības pilnā apmērā notiks tikai latviešu valodā.
Svetlana un Anastasija noteic – kā būs, tā būs. Mājās mamma ar meitu runā gan krieviski, gan nedaudz arī latviski.
Tikmēr Jūlija, kuras dēls Maksims mācās šajā skolā, atzina, ka ir neliels uztraukums: "Nu redzēsim, kā mums ies. Dārziņā viņam bija bilingvāli. Bija gan krieviski, gan latviski. Pēdējo gadu pārsvarā latviski bija. Es piekrītu, ka vajag mācīties latviešu valodā – valsts valodā."
Latviešu valodā noritēja arī svinīgais Zinību dienas pasākums. Skolotāju trūkst arī Rīgas 34. vidusskolā, un pēc zināma pārtraukuma skolā no darba valsts pārvaldē izlēmusi atgriezties skolotāja Ilzīte Duļbinska, kurai audzināšanā būs 1. klase.
"Šodien ir mana pirmā darba diena. Mēs šodien iepazīsimies.
Es to saprotu, ka viss tikai latviešu valodā. Mēs noteikti tiksim galā. Mēs tiksimies, mēs skatīsimies. Ir ļoti dažādas metodes," sacīja Duļbinska.
Pēc svinīgajām uzrunām, dziesmām un dejām pirmklasnieki kopā ar 12. klašu skolēniem ieskandina skolas zvanu un dodas uz audzināšanas stundu. Uz skolotājas jautājumiem bērni labprāt atbild latviešu valodā. Kādam sokas labāk, kādam vārdi ilgāk jāmeklē.
Skolotāja Antra Puriņa norādīja, ka lielākā daļa bērnu mācījušies bērnudārzā, kurā runājuši latviešu valodā: "Starpbrīžos mums būs rotaļas un centīsimies arī runāt latviešu valodā. Ja jau runā, tad arī viss izdosies."
Daudzās skolās septembrī notikušas rokādes, skolotājus ar labākajām valodas zināšanām pārvirzot tieši uz tām klasēm, kuras reforma skars jau šogad.
Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva atzina, ka noteikti būs pedagogi, kuriem būs grūtības, tomēr arī ar grūtībām ir jāstrādā, turklāt arī skolotāji savā starpā cenšas sarunāties latviski: "Mums visas sanāksmes notiek latviski. Un es domāju, ka pakāpeniski cilvēki labāk runās. Tas viss ienāks praksē."
Skolas direktorei ir viedoklis, ka reforma jau sen ir nokavēta. To vajadzēja darīt pirms 20 gadiem, viņa saka.
"Kamēr latvieši nenāks uz bijušajām mazākumtautību skolām, tikmēr kā bija segregācija, tā arī būs. Un es sapratu, ka departaments no savas puses mēģina pārveidot mikrorajonus, lai bērniem netiktu norādīts, vai tā ir mazākumtautību skola vai latviešu skola. Bet būs vienkārši norādīts – skola," sacīja direktore.
Šogad starp uzņemtajiem pirmklasniekiem esot arī bērni no latviešu ģimenēm. Tāpat arī citās klasēs.
Bērnudārzs Rīgā gatavs izaicinājumiem
Arī visos bērnudārzos no šodienas vairs nav programmu krievu valodā. Visi bērni mācās tikai latviešu valodā. Arī bērnudārzos pedagogu trūkums ir liels, un šogad to daļēji risināt palīdz "Iespējamās misijas" sagatavotie mācībspēki.
Cik daudzus skars valodas reforma bērnudārzos?
- 136 bērnudārzus;
- 13 345 bērnus;
- 1318 pirmsskolas pedagogus.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādē šogad mācīsies 281 bērns. No tiem – 37 jauni. Arī šajā izglītības iestādē visas mācības notiks latviešu valodā. Bērnudārza vadītāja gan atzīst, ka pārejas periods iestādē sācies jau pirms kāda laika.
"Visu laiku bija divas grupiņas – krievu, kurā strādāja veiksmīgi divas skolotājas – latviešu. Viņas tik ļoti spītīgas bija, ka runāja ar bērniem latviski. Bērni dzird, bērni redz, bērni runā savā starpā. Ārā, tad, kad viņi draiskuļojas, tad dabiski, viņi runā savā valodā, kāda nu viņiem viņa ģimenē ir," stāstīja Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vaira Bogdanova.
Bērnudārza vadītāja gan atklāja, ka skolotājas vēl pirms diviem gadiem ir saņēmušas vecāku aizrādījumus par bērnu mācīšanu valsts valodā. Tagad vecāku domas mainījušās.
"Viņiem laikam acīmredzot nebija motivācijas. Tagad motivācija ir – tev bērns nevarēs iet latviešu skolā. Ko tad jūs darīsiet? Bērnudārzu vēl uztver kā joku. Kā spēļu māju... Bet mēs caur spēlēm iemācām bērniem un uzceļam mājas pamatus," uzsvēra Bogdanova.
Un tam, ka visvieglāk valodu apgūst tieši bērni, piekrīt arī pedagogi. Bērnudārzā gan vēl ir divas vakances, taču šogad, pateicoties "Iespējamās misijas" projektam, viņi priecājas par vēl trīs jaunu skolotāju pievienošanos. Viena no tām ir Rudīte, kura atzīst – satraukums ir liels.
"Iestājoties "Iespējamajā misijā", es nezināju par to, ka mērķis ir tieši mazākumtautību [izglītības iestādes]. Bet tad, kad es satikos ar vadītāju, mēs parunājāmies, es viņai atklāti arī izstāstīju un gribēju saprast, vai es vispār tam deru šeit. Bet viņa mani nomierināja. Ļoti labs piemērs bija, kad viņa man teica – bet iedomājies, ja atnāk ķīniešu bērniņš... Tieši tāpat. Ir jāatrod tā kopīgā valoda," atcerējās jaunā pirmsskolas skolotāja Rudīte Liepiņa.
Arī pērn speciāli izveidotās grupas ukraiņu bērniem ir sadalītas, un nu viņi mācīsies kopā ar visiem.
"Izaicinājums noteikti būs – dažādi tie bērni. Jo vecumi arī ir dažādi, bērni ir dažādi. Es spriežu pēc tā, ka man ir trīsgadīgs bērniņš, un katrs ir jāsaprot un katram ir jāpielāgojas," sacīja Rudīte Liepiņa.
"Mēs esam gatavi visiem izaicinājumiem, kas mums būs!" pārliecināta 244. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāriet 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
