No vairāk nekā 25 300 Krievijas pilsoņu, kas dzīvo Latvijā, pastāvīgās uzturēšanās atļaujai ir pieteikušies 13 tūkstoši cilvēku. 1. septembrī zināms, ka vēl aptuveni seši tūkstoši ir pieteikušies atkārtotai valodas pārbaudei, kas viņiem ir jāveic līdz novembra beigām. Tādi ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.
Tātad vismaz 19 tūkstošiem Krievijas pilsoņu vismaz tuvāko mēnešu laikā nekas nemainīsies.
PMLP priekšniece Maira Roze norādīja, ka nākamajā nedēļā dati pēc informācijas apkopošanas tiks precizēti: "Likumdevējs mums ir devis termiņu 10 darbadienas, lai mēs apkopotu informāciju, jo vēl ienāk dokumenti, kas ir jāapstrādā, tie ir jāsavada informācijas sistēmā un tā tālāk. Tie, kas ir iesnieguši termiņuzturēšanās atļauju, tos mēs arī skaitām klāt, ka tie paliek. Tas nozīmē, ka tie jau ir 20 tūkstoši. Es domāju, ka nākošajā nedēļā mēs varēsim precizēt, ka to ir vēl vairāk."
Tas nozīmē, ka līdz septembra vidum ierasto dzīvi ar sociālajām garantijām varēs turpināt arī tie Krievijas pilsoņi, kuri līdz šim nav neko darījuši, lai uzturēšanās atļauju noformētu.
Tad PMLP viņiem plāno izsūtīt vēstuli ar aicinājumu 90 dienu laikā Latviju pamest.
Roze lēš, ka tie varētu būt aptuveni 4,5 tūkstoši cilvēku.
"Tie, kas ir iesnieguši dokumentus un tie, kas ir pieteikušies atkārtotai valodas pārbaudei, tiem viss saglabājas. Tie, kas ir iesnieguši [dokumentus] termiņuzturēšanās atļaujai, tiem [sociālās garantijas, pilna veselības aprūpe] nesaglabājas, jo viņi samazina to latiņu un uz viņiem attiecas parastās termiņuzturēšanās atļaujas nosacījumi. Viņiem pašiem jārūpējas par medicīnu, finanšu līdzekļiem un visu pārējo, bet viņi var uzturēties šeit, tai skaitā līdz lēmuma pieņemšanai," skaidroja Roze.
Šonedēļ Iekšlietu ministrija Saeimā iesniegusi piedāvājumu mainīt Imigrācijas likumu, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi. Vai tas attieksies tikai uz tiem Krievijas pilsoņiem, kas valodas pārbaudījumu nokārtot mēģinājuši, bet nesekmīgi, vai tas attieksies arī uz tiem, kuri līdz šim neko nav darījuši – nav zināms.
Ar tagadējo situāciju nav apmierināts Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš izteicies Latvijas Televīzijā: "No vienas puses, tas ir nepieņemami, ka faktiski no šodienas šis likums ir stājies spēkā, bet ir skaidrs, ka viņu izpildes mehānisms faktiski neeksistē vai arī eksistē, tad viņš nav pieņemams no daudziem aspektiem. No otras puses, kādu signālu mēs sūtīsim tiem Krievijas federācijas pilsoņiem, kas ir pildījuši likumu, un ir vesela rinda, kas nav pildījuši likumu. Mēs tagad nonākam situācijā, kas ir nevienlīdzīga. Tādēļ esmu teicis, ka es šobrīd tomēr paturu sev tiesības tajā brīdī, kad Saeima pieņems likumu, viņu vērtēt. Ja tas manā ieskatā nebūs korekts, tad nodot otrreizējai caurlūkošanai."
Prezidents norādīja, ka tas būtu iespējams, ja Saeima nelems par tā saucamās lielās steidzamības piemērošanu, kas tādā gadījumā prezidentam nedotu veto tiesības.
Līdz ar valdības maiņu pagaidām nav zināms, kad atbildīgā komisija izmaiņas Imigrācijas likumā skatīs. Uzrunātie deputāti atbildēja, ka tas var notikt arī nākamajā nedēļā.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
