ĪSUMĀ:
- Rēzeknes pilsētas dome atbalsta finanšu stabilizācijas pieteikuma sniegšanu FM.
- Pilsēta līdz šā gada 4. septembrim lēmumu nosūtīs apstiprināšanai FM un VARAM.
- Rēzeknes stabilizācija izmaksās 6 004 309 eiro.
- Opozīcijas priekšlikumi taupīt noraidīti, opozīcijas deputātiem nav pārliecības par aplēsēm.
- Rēzeknes mērs neapliecina, ka pašvaldība nevarētu palikt parādā kādam vēl.
- FM: Finanšu stabilizācija ir kredīts, nevis dāvana; jāsaprot, kāpēc līdz tam nonāca.
- Rēzeknes mērs cer, ka stabilizāciju varēs pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Plānots, ka pilsēta līdz šā gada 4. septembrim lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikuma apstiprināšanu nosūtīs finanšu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība aprēķinājusi pašvaldības stabilizācijas izmaksas 6 004 309 eiro apmērā, tai skaitā ir izdevumi atalgojumam un pašvaldības prioritāro projektu pabeigšanai.
Visi opozīcijas priekšlikumi, tostarp, kā taupīt, tika noraidīti. Cik daudz un kam tieši Rēzeknes budžetā trūkst, pašvaldības norādītas summa mainās un nesakrīt ar to, ko lēsusi, piemēram, Finanšu ministrija.
Līdzko tiks saņemts Finanšu ministra apstiprinošs lēmums par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība sāks darbu pie finanšu stabilizācijas plāna izstrādes, pamatojoties uz pieteikumam pievienoto veicamo pasākumu plānu budžeta stabilizācijai, liecina pašvaldības informācija.
Galvenais stabilizācijas procesa mērķis esot saņemt stabilizācijas kredītu.
Rēzeknes domes opozīcijas deputāte Ināra Groce (Nacionālā apvienība), kura balsojumā atturējās, atzina, ka finanšu stabilizācijas plāns ir nepieciešams, bet viņu dara bažīgu tas, "ka tās summas, ko mēs šobrīd nosaucam, kas ir stabilizācijas aizdevums, tomēr neatbilst reālajām un faktiskajām izmaksām, jo arī tad, kad mēs strādājām darba grupās, vienu brīdi parādījās seši miljoni, vispirms bija pieci miljoni. Šīs summas ir ļoti mainīgas."
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") sacīja, ka neapmaksātās pilsētas saistības ir nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro, bet jautāts, vai, piemēram, septembrī pašvaldība vēl vairāk kaut kam paliks parādā, viņš atbildēja: "To tikai zīlēt varam, to redzēsim. Es gribētu, lai stabilizācijas plāns virzītos maksimāli ātri uz priekšu."
No finanšu grūtībām Rēzeknei jāpalīdz izķepuroties iespējami ātri, bet ir arī jāsaprot, kāpēc pašvaldība nonākusi šādā situācijā, tā pauž Finanšu ministrijā.
Ministrijas Pašvaldību finanšu darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta vadītāja Inta Komisare LTV sacīja, ka "Rēzeknei tie apstākļi ir bijuši tādi paši kā citām pašvaldībām. Acīmredzot Rēzekne kādā brīdī ir pārrēķinājusies un dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem."
Un tagad būs jāiejaucas valstij – ja Finanšu ministrija dos stabilizācijai zaļo gaismu, tas nozīmēs ne vien kredīta piešķiršanu, bet arī stingrāku uzraudzību.
"Lai stabilizētu šo situāciju, tas nav dāvinājums, tas būs kredīts, kas pašvaldībai būs jāatmaksā," uzsvēra Finanšu ministrijas pārstāve.
Inta Komisare pati bijusi Ādažu novada finanšu stabilizācijas administratore. Process ilga vairākus gadus.
Rēzeknes mērs gan pauž cerību, ka stabilizāciju varēs pabeigt līdz 2024. gada beigām.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3,9 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai.
Rēzeknes pašvaldība sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija (FM) nav guvusi pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") aicināja VK izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā. Tikmēr Rēzeknes pašvaldības domes sēdē piektdien, 1. septembrī, plāno lemt par finanšu stabilizācijas procesa sākšanu.
