ĪSUMĀ:
- Skolu tīkla reformas rezultātā 24 skolas samazinājušas izglītības pakāpi, 8 lauku skolas slēgtas.
- Pierīgā par skolēnu trūkumu nesūdzas.
- Carnikavas pamatskola gatavojas iegūt vidusskolas statusu.
- 40. vidusskolā Zinību dienu svinēja 70. reizi, valda satraukums par pāreju uz mācībām valsts valodā.
- Direktore: Šī pāreja ir darbs ne tikai skolā, bet arī mājās.
Reformējot valsts pārziņā esošo skolu tīklu, diemžēl 24 mācību iestādes ir vai nu samazinājušas izglītības pakāpi, piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu, vai arī kļuvušas par kādas citas skolas filiāli, bet astoņas Latvijas lauku skolas šajā mācību gadā vairs never durvis.
Tikmēr Pierīgā procesi ir gluži pretēji – plaukstošas skolas, kuras par skolēnu trūkumu nesūdzas, un klasēs jau sāk pietrūkt vietas.
Carnikavā priecājas par demogrāfiskajām tendencēm
Ādažu novada Carnikavas pamatskolā šis 1. septembris nesa direktora paziņojumu, ka to jau pavisam drīzā nākotnē paredzēts attīstīt par vidusskolu.
Carnikavas pamatskolas 1. klases skolēns Gvido, kurš drosmīgi uzstājās 1. septembra sarīkojumā, ir viens no 77 šīs skolas pirmklasniekiem. Bet pirmo klašu Carnikavas skolā šogad ir vairāk nekā jebkad tās vēsturē – veselas četras: A, B, C un D.
Skolēnu skaits no 523 pagājušogad palēcies līdz 561 šogad.
Iepriecinošās demogrāfiskās tendences svētku sarīkojumā Ādažu novada domes priekšsēdētājas vietniecei Genovefai Kozlovskai ļāva paziņot arī kādu grandiozu jaunumu:
"Gribu šodien pateikt paldies skolas direktoram, kuram priekšā rūpju pilns, bet patīkams gads. Carnikavieši ir daudzus gadus gājuši uz to, lai mums būtu sava vidusskola. Lai carnikaviešu sapnis piepildās 2024. gadā!"
Sava vidusskola šajā vietā būs pirmo reizi. 1976. gadā celtā skola ir svaigi renovēta, pārbūvēta līdz nepazīšanai.
Kamēr Latvijas lauki joprojām izmirst, arī ar demogrāfiju Carnikavā problēmu neesot.
"Pierīga ir tāda kā buferzona, tie, kas neaizbrauc uz ārzemēm, paliek Pierīgā," skaidroja Kozlovska.
Daudz skolēnu ir arī citās skolās Ādažu novadā, kurā pēc reģionālās reformas iekļauta arī Carnikava. Netālajā Ādažu Brīvajā Valdorfa vidusskolā – 550, bet Ādažu vidusskolā – 2192. Šīs skolas savu kapacitāti praktiski ir izsmēlušas, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) slēdziens par Carnikavas pamatskolas attīstīšanu par vidusskolu ir pozitīvs, tālāk pie darba jāķeras pašvaldībai un skolas vadībai.
Astoņās lauku skolās bērnu čalas vairs nav dzirdamas
Tikmēr daudzām mazajām lauku skolām citās pašvaldībās šajā mācību gadā vajadzēs pierādīt savu dzīvotspēju. Valdībā 15. augustā iesniegts nozares ziņojums par skolu sistēmas reformu, apstiprināja IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa:
"Kā jau es minēju, katra pašvaldība strādāja savā tempā pie šī jautājuma, bet šobrīd aicinājums vienoties un pieņemt šos lēmumus visiem kopā."
Kamēr Ādažu novadā jau pavisam tuvā nākotnē jāmeklē jauni telpu risinājumi vai pat jāceļ jaunas skolas, šo slēgto lauku skolu telpas no šodienas ir brīvas. Tās ir: Lejasstrazdu sākumskola, Lazdonas pamatskola, Dekšāru pamatskola, Stelpes pamatskola, Strautiņu pamatskola, Brenguļu sākumskola, Ances un Bilskas pamatskolas.
Zinību diena Kuldīgas Centra vidusskolā īpaši emocionāla
Zinību diena Kuldīgas Centra vidusskolā bija īpaši emocionāla un gaidīta, jo pēc divu gadu mācīšanās dažādās vietās pilsētā skolēni atkal pulcējās te – nu jau renovētā un modernizētā skolā. Bet simboliskā skolas atslēga nonāca jaunā direktora rokās.
"Nu tas ir noticis. Brīdis emocionāls tāpēc, ka visu laiku solīju, solīju – būs, būs. Un nu beidzot ir! Un skolas direktoram, pasniedzot šo simbolisko, bet ne vieglo, smago atslēgu, vēlu gudru vadību un turpināt skolas attīstību," vēlēja iepriekšējā Kuldīgas Centra vidusskolas direktore Brigita Freija.
Šis mācību gads novada lielākajā – Kuldīgas Centra vidusskolā nācis ar daudzām lietām, par kurām var teikt – jauns. Lai arī bija plānots, ka apjomīgais skolas modernizācijas projekts ilgs gadu, Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā visu ievilka par gadu ilgāk. Pa to laiku skolēni un skolotāji darbojās sešās dažādās adresēs. Nu beidzot visi ir zem viena jumta. Pamazām arī visi iepazīs, kā izskatās atjaunotā skola un kādas ir jaunās iespējas.
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilze Roberta norādīja – viņai sava profesija patīk, jo ar to nekad nevar novecot.
Nu jāmācās darboties ar jauno ekrānu klasē: "Man ir jāmācās ar to strādāt, un mēs ar skolēniem mācīsimies kopā. Te ir bezgalīgas iespējas."
Savukārt ģeogrāfijas skolotāja Iveta Eglīte pauda gandarījumu par skolu: "Es esmu ļoti laimīga. Patiešām! Tāpēc, ka man ir mainījies pilnīgi viss, sākot ar tehnoloģijām un beidzot ar kabineta soliem, sekcijām, kas man bija vēl no vecās astoņgadīgās skolas, kas bija ļoti, ļoti sen. Man vairs nav čīkstošās grīdas."
Projektā daļēji pārbūvēta ēka, izremontētas klases, izveidota ergonomiska mācību vide ar modernu aprīkojumu. Vecās sporta zāles vietā ir multifunkcionāla auditorija, arī mediju mācību telpas. Otrajā stāvā tapusi jauna piebūve, kurā izveidots dabas zinību eksperimentu centrs "Ziemas dārzs".
Tā kā līdzšinējā skolas direktore Brigita Freija vēlējās doties pelnītā atpūtā, skola šo mācību gadu sākusi arī ar jaunu direktoru. Krists Felš-Milbergs te nonāca pirms četriem gadiem no "Iespējamās misijas" un bija matemātikas, ekonomikas un uzņēmējdarbības skolotājs. Līdz tam viņš strādājis loģistikas un ražošanas uzņēmumos. Arī šobrīd viņš studē Banku augstskolas maģistra programmā inovatīvo uzņēmējdarbību.
"Viens no punktiem noteikti ir ģimnāzijas statusa iegūšana. Šis process tika uzsākts jau iepriekšējās direktores vadībā.
Un tad mēs skatāmies uz iespējām, kas mums šobrīd ir. Un tas ir – izmantot visu, ko šis projekts un ko šis remonts ir devis," pauda direktors.
Pavisam Kuldīgas novadā vispārizglītojošajās skolās mācās gandrīz 3000 skolēnu.
Rīgas 40. vidusskolā satraukums par gaidāmajām pārmaiņām
Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva saka – 31. augusts skolā asociējas ar 31. decembri. Šodien skolā ir īpaša diena, jo Zinību dienas zvans skolā zvanīja jau 70. reizi.
Tradicionāli pasākumā pirmklasniekus uz svinību zāli pavadīja 12. klašu skolēni. Tomēr citām klašu grupām šajā skolā šodien notika vien Zinību dienas klases stunda.
Skolai nav atbilstošas telpas, kurā rīkot pasākumu visam 900 skolēnu kolektīvam.
Pasākumā sanākušos ar komponista Ulda Marhileviča dziesmu "Sarkanās kurpes" sveica 2. klases skolniece Amēlija. Vēlāk uzstājās arī skolas puišu deju grupa. Kamēr svinību zālē norisinājās pasākums, pārējie skolēni gaiteņos un klasēs spēlēja spēles un pārrunāja vasarā piedzīvoto.
Skolas gaiteņus no rīta piepildīja skolēnu čalas un ziedu smarža, taču jūtams arī satraukums par mācību gadā gaidāmajām pārmaiņām.
Tatjana šodien uz Rīgas 40. vidusskolu atvedusi trīs bērnus, kuri uzsāks mācības otrajā, devītajā un divpadsmitajā klasē. Tatjana atzīst, ka bērni šorīt modušies ar prieku: "Katram bija savas domas. Mazajai gribētos atnākt un visus satikt. Lielajiem acis nopietnākas, jo viņi jau saprot, ka 9. un 12. klase, ka ļoti nopietni viss notiks."
Savukārt Viktors uz skolu atvedis jaunāko dēlu uz pirmo klasi un skaidro, ka šodien ir patīkams satraukums, bet dēls uz skolu nācis priecīgs: "Neziņā, bet priecīgs, kas sagaida. Kas gaida nākamos 12 gadus. Un tad visu mūžu, vai ne? Mūža izglītība šodien sākās."
Liela sāpe par skolotāju trūkumu
Ne mazāk satraucošs šī mācību gada sākums ir arī skolas darbiniekiem. Šī ir viena no izglītības iestādēm, kura šogad sāks īstenot pāreju uz mācībām latviešu valodā. Skolas direktore Jeļena Vediščeva Latvijas Radio skaidroja, ka pašlaik, kad pāreja jānodrošina tikai 1., 4. un 7. klasēm, pedagogu pietiek. Tomēr nākotnē, visticamāk, būs iztrūkums.
"Ja mēs runājam par pārējām klasēm, tad gribētos jaunus kolēģus, gribētos jaunus skolotājus. It īpaši liela sāpe ir par latviešu valodas un literatūras skolotāju trūkumu. Ir nodrošināti visi mācību līdzekļi. Mācību grāmatas ir pieejamas latviešu valodā. Un, protams, ka
ar šodienu mēs sāksim skatīties praksē, cik labi mēs esam sagatavojušies šai pārejai. Jo man ļoti patīk teiciens, ka neviens cīņas plāns neiztur pirmo kauju," sacīja direktore Vediščeva.
Vediščeva skaidroja, ka secinājumus varēs izdarīt tikai tad, kad būs pieredze, turklāt šī pāreja ir darbs ne tikai skolā, bet arī mājās. Lai atbalstītu skolēnus, izglītības iestādē ir izvietotas "runājošās sienas" ar vārdiem un frāzēm latviešu valodā, kas var noderēt un kalpot kā atgādinājums ikdienā. Īpaši bērniem, kas atnākuši uz pirmo klasi bez labām latviešu valodas zināšanām.
Pirmklasnieki šodien sagaidīti ne tikai ar izdekorētu skolu un svinīgu pasākumu, bet arī jaunām dienasgrāmatām un skolēnu e-taloniem, lai īpaši iezīmētu bērnu pāreju skolēnu statusā.
Kopumā jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 220 051 skolēns, tajā skaitā 21 584 pirmklasnieki, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie provizoriskie dati.
