ĪSUMĀ:
- Siliņa pirmdien sāks darbu pie koalīcijas vienošanās ar ZZS un "Progresīvajiem".
- Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, Siliņa atzīst, ka Saeimā būs nepieciešama disciplīna.
- Siliņa: AS neizrādīja vēlmi strādāt, bet gribēja blokā ar NA saglabāt kontroli.
- Siliņa: Lemberga ietekmes valdībā nebūs; sagaida labu pārvaldību ministrijās.
- Siliņa plāno pie valdības deklarācijas pielikumu ar darbiem un termiņiem.
- Viens no pirmajiem valdības darbiem – elektroenerģijas sadales tarifa problēma.
- Valdības darba kārtībā būs arī "cilvēktiesību jautājumi".
- Valdības veidošanu nevilks garumā, orientējas uz apstiprināšanu 15. septembrī.
-
Koalīciju varētu atbalstīt neatkarīgais deputāts Burovs.
Siliņa: 52 balsis ir vairākums
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Šādai koalīcijai Saeimā būtu 52 balsis. Līdzšinējai Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītajai otrajai valdībai Saeimā bija 54 balsis.
Tas nozīmē, ka opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".
Nacionālā apvienība nonākusi opozīcijā pēc 12 gadiem pie varas. Partija iebilda strādāt vienā koalīcijā ar "Progresīvajiem" ideoloģisku apsvērumu dēļ.
"Ja tas ir veids, ka "Jaunā Vienotība" saredz, kā var iegūt dinamismu, lai tā būtu. Mēs būsim uz pamatīgas vakts. Neiesim uz destrukciju," solīja NA Saeimas deputāts Rihards Kols.
Savukārt Siliņa, jautāta, vai 52 potenciālās koalīcijas balsis nav par maz, lakoniski noteica, ka 52 balsis ir vairākums.
Viņa arī pauda, ka vienmēr pastāv iespēja iegūt papildu balsis, "ja mēs labi strādāsim, varbūt būs deputāti, kuri gribēs mums pievienoties".
Siliņa arī atzina, ar 52 balsīm Saeimā būs nepieciešams domāt par frakciju darbu, komandējumiem un zināma darba ritma disciplīna būs jāievēro, bet "tas ir tikai saprotami, deputātiem jāstrādā".
Tukšām runām un garām tango dejām nav piemērots laiks
Siliņa vairākkārt uzsvēra, ka ieguldīja daudz sava laika un enerģijas, lai veidotu plašāku koalīciju un durvis bija atvērtas visiem, bet Nacionālā apvienība pateica, ka mums nav pa ceļam, savukārt "Apvienotais saraksts" finālā nav izrādījis vēlmi strādāt un uzņemties atbildību par grūtajiem jautājumiem, kuri valdībai būs jārisina.
Bet šobrīd "tukšām runām un garajām tango dejām nav piemērots laiks," rezumēja Siliņa.
Viņa skaidroja, ka vēlas veidot politiku, kas nebalstās tikai uz runāšanu, un, lai gan komunikācija ar sabiedrību ir svarīga, viņa grib darīt lietas, tāpēc ir svarīgi, lai būtu ministru komanda, kura strādā, nevis atrod iemeslus, kā kaut ko nedarīt.
Savukārt finanšu ministrs, partijas "Vienotība" līderis Arvils Ašeradens sacīja, ka ir labi, ka beidzot ir skaidrība, "Apvienotais saraksts" ilgi domāja, devās te vienā, te otrā virzienā, bet ļoti labi, ka tagad izdomāja, ka valdībā neiesaistīsies, un var virzīties uz priekšu.
Siliņa arī piebilda, ka "Apvienotajam sarakstam" bija iespēja parādīt, ko var kādā nozarē izdarīt, un viņa būtu priecīga, ja varētu izdarīt, bet saruna ar šo partiju nebija par to, kā mēs kopā varētu strādāt, bet gan bija jūtama vēlme saglabāt kontroli, jo "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība sabloķējušies jau iepriekšējās valdības laikā.
Siliņa sacīja, ka neredz iespēju turpināt strādāt tādā pašā "varas saspiestībā", kur viņa tiktu vadīta.
"Es vēlos vadīt šo Ministru kabinetu, ja man izdosies šo valdību izveidot. Manuprāt, tā bija spēle, ka diez vai es bez kādas no šīm partijām varēšu izveidot valdību," sacīja Siliņa.
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics savukārt pauda, ka šajā laikā, kad divu Saeimā pārstāvēto partiju – "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" – līderi Aleksejs "Rosļikovs un [Ainārs] Šlesers cenšas destabilizēt situāciju valstī, valstiskajām partijām bija jānoliek malā savstarpējie ķīviņi un jāvienojas darbam".
Jurēvics norādīja, ka Siliņa mēģināja visas valstiskās partijas pārliecināt, ka jāvienojas darbam valsts labā, bet šobrīd atsaukušies tie, kuri gatavi strādāt un darīt smagu darbu, nevis nodarboties ar populismu.
Siliņa: Sankcijām pakļautās personas ietekme būs izslēgta
"Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi".
Savukārt Siliņa medijiem pauda pārsteigumu par dažu partiju paziņojumiem, jo, viņasprāt, potenciāla sankcijām pakļauto personu ietekme ir pārspīlēta, "esam to stingri atrunājuši".
Siliņa arī apgalvoja, ka "Apvienotā saraksta" priekšlikumi par to, ka ZZS neuzņemtos atbildību par Tieslietu ministriju un drošības jautājumu bloku, nemaz nerunājot par neievēlēto un neiecelto personu ietekmi lēmumu pieņemšanā, kuri, pēc AS apgalvojumiem, tikuši ignorēti, bijuši viņas pašas sākotnējie priekšlikumi, par kuriem jau iepriekš bija panākta vienošanās.
Siliņa uzsvēra, ka negrasās pieļaut Lemberga ietekmi uz valdību, ne tikai saistībā ar viņa piedalīšanos lēmumu pieņemšanā, bet "arī kopumā gribu redzēt labas korporatīvas pārvaldības principus ministrijās".
Pirmdien sāks darbu pie koalīcijas vienošanās
Pirmdien "Jaunā Vienotība" sāks darbu ar ZZS un "Progresīvajiem" pie valdības deklarācijas, paziņoja Siliņa.
Siliņa informēja, ka bez koalīcijas līguma plānots izveidot arī pielikumu ar jau šajā rudenī izdarāmajiem darbiem un nākamā gada darbiem un termiņiem, kuri, protams, situācijai attīstoties, var mainīties.
Siliņa uzsvēra, ka viņai ir svarīgi, lai ģimeņu labklājība uzlabojas, lai katra ģimene sajūt, ka ir rūpes par viņiem. Viens no pirmajiem valdības darbiem būs risināt strauji pieaugušā elektroenerģijas sadales tarifa problēmu.
Tāpat Siliņa uzsvēra, ka viņai ir svarīgi, lai jaunieši paliktu Latvijā un justos piederīgi un iekļauti sabiedrībā, un, ja arī viņi brauktu mācīties ārzemēs, tad Latvijā būtu laba veselības aprūpe un kvalitatīva izglītība, un viņi gribētu atgriezties.
Viņa arī atzina, ka "Progresīvo" dalību valdībā vēlējās, jo "mūsu jaunās paaudzes auditorija ilgi gaida viņiem sasāpējušo jautājumu risināšanu, ko "Jaunā Vienotība" mēģina darīt, bet kopā ar citiem to var izdarīt vēl labāk".
Siliņa atzina, ka arī cilvēktiesību jautājumi būs viņas topošas valdības dienas kārtībā, kā arī citi jautājumi.
Viņa solīja nevilkt laiku garumā, "dejas ir beigušas", arī prezidents skaidri paudis vēlmi piektdien sagaidīt koalīcijas aprises, un viņa orientēsies uz to, ka valdību varētu apstiprināt 15. septembrī, "bet dzīve ir dzīve, iespējams arī ārkārtas sēdi sasaukt" citā laikā.
Bet ZZS pārstāvis Armands Krauze LTV pauda, ka "mēs veidosim jauno koalīciju tā, lai tā strādātu līdz šīs Saeimas beigām".
Koalīciju varētu atbalstīt neatkarīgais deputāts Burovs
Topošo koalīciju varētu atbalstīt arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs. Konkrētas sarunas ar koalīcijas veidotājiem par to vēl neesot bijušas. Taču Burovs neslēpj, ka ar Zaļo un zemnieku savienību jūlijā apspriedis iespējamu partijas "Gods kalpot Rīgai" sadarbību nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā.
Abpusēji vienojoties, Burovs pieļauj iespēju līdz tam sadarboties arī Saeimā, pirms tam to apstiprinot "Gods kalpot Rīgai" valdē.
"Mani bez šaubām interesē jaunās valdības reģionālā politika. Es to skatos ne tikai no galvaspilsētas perspektīvas. Man ļoti interesē, kas notiek ar reģioniem tuvāk austrumu robežai, jo mēs saprotam, ka mūris ar divām valstīm - Krieviju un Baltkrieviju - reāli būs ilgstošs. Kā atdzīvināt šīs teritorijas? Tajā pašā laikā gribu pateikt, ka pēdējā laikā daudz runājam arī par reformām. Reformām un attīstībai jāsākas no galvaspilsētas un Rīgas diemžēl neparāda attīstību," Latvijas Radio sacīja Burovs.
Līdz ar jaunas valdošās koalīcijas un valdības izveidi būtiskas pārmaiņas būs arī Saeimas prezidijā un komisijās. Pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") rēķinās, ka drīz zaudēs Saeimas priekšsēdētāja amatu. Rāmīti fotogrāfijai līdzas citu bijuši Saeimas spīkeru attēliem esot jau sagādājis.
Saeimas spīkera nomaiņu apliecināja arī "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics: "Ja otra valsts augstākā amatpersona ir atteikusies strādāt un pāries opozīcijā, būtu dīvaini, ja paliktu šajā amatā."
KONTEKSTS:
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs premjera amatam nominēja Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), aicinot izveidot iespējami plašāku koalīciju.
Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās. Savukārt "Apvienotais saraksts" noraidīja Siliņas piedāvājumu koalīciju veidot četriem politiskajiem spēkiem un piedāvāja savu modeli, saglabājot līdzšinējo koalīciju un izvirzot īpašus nosacījumus ZZS dalībai valdībā.
