Ierodoties raidījuma "4. studija" filmēšanas grupai, daudzdzīvokļu mājas pagalmā nekāda kliegšana nebija dzirdama. Kā norādīja nama iedzīvotāji, tas esot viens no retajiem mirkļiem, kad kaimiņiene neesot mājās. Vasaras tveicē, kad dzīvokļu logi atvērti, sievietes mokpilnie kliedzieni esot sadzirdami arī mājas pagalmā. Iedzīvotāji par traucējošo kliegšanu rakstījuši iesniegumus Rīgas pašvaldības policijai (RPP), tomēr situācija nav atrisinājusies.
Eva, viena no mājas iedzīvotājām, raidījumam stāstīja, ka sievieti nevarot administratīvi sodīt, jo viņai esot izziņa no ģimenes ārsta. Vai viņa ārstu regulāri apmeklē un lieto medikamentus, neesot zināms. Sievietes tuvinieki, pēc iedzīvotāju vārdiem, savdabīgā veidā atrisinājuši savu problēmu – viņi pārvākušies. Līdz ar to miers un miegs tagad ir traucēts tikai palikušajiem.
"Bija saruna, kāpņutelpā arī ar tiem kaimiņiem. Viņi tā diezgan bravūrīgi – mums ir ārsta zīme, policisti mums neko neizdarīs, jūs mums neko neizdarīsiet. Apmēram tā – sadzīvojiet ar situāciju un viss," stāstīja mājas iedzīvotājs Mārtiņš.
Ko darīt šādā situācijā? Apbruņoties ar pacietību, pārdot mājokli? Vai tomēr ir kāds veids, kā cilvēcīgi šo neērto situāciju risināt?
Piespiest ārstēties nevar
"No tāda Tiesībsarga viedokļa, mēs neliktu akcentu, vai šim cilvēkam ir vai nav garīga rakstura traucējumi," uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa. "Svarīgākais, kā ir tā kaimiņu būšana, sadzīvošana. Ar jebkuru kaimiņu var būt situācijas, ka nav viegli sadzīvot."
Tāpat Siliņa norādīja, ka demokrātiskā valstī nav iespējams cilvēku piespiest ārstēties. Tā būtu atgriešanās padomju laikos.
Personas datu aizsardzība "4. studijas" uzrunāto dienestu pārstāvjiem neļāva komentēt konkrēto gadījumu, jo tā ir sensitīva informācija. Rīgas pašvaldības policijā (RPP) šī iemesla dēļ neatklāja, vai un kādas mediķu izsniegtas zīmes tiek ņemtas vērā šādos gadījumos, lai taisnība gala rezultātā izrādītos miera traucētāja pusē.
"Aicinājums ir nekavējoties zvanīt uz vienoto tālruni – 112.
Tad operatoram sniegt visu iedzīvotāju rīcībā esošo informāciju, un tad jau operators izvērtēs, kādu palīdzību, kādu dienestu nosūtīt uz šo adresi.
Tā būtu, mūsuprāt, visefektīvākā rīcība, lai šo situāciju risinātu," skaidroja RPP galvenā komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece.
Psihiatre, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste Beāte Šternberga apstiprināja, ka psihiatriskā palīdzība ir brīvprātīga:
"Protams, mentālo saslimšanu gadījumā bieži vien ir tā, ka cilvēks neizprot to savu situāciju un savu saslimšanu, un tad iniciatori ārstēšanai ir tuvinieki vai kādā gadījumā arī kaimiņi.
Katrā ziņā, uzņemšanā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, var nākt bez jebkāda nosūtījuma, var nākt paši pēc šīs palīdzības, ja tas cilvēks piekrīt."
Tātad galvenais ir, lai "cilvēks pats piekrīt". Bet, ko darīt, ja nepiekrīt un ar savu uzvedību citu cilvēku dzīvi padara neciešamu?
Nogādāšana pie mediķiem – tikai dzīvības apdraudējuma gadījumā
Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka "likums un standarti ir ļoti skaidri un ļoti stingri". Personas rīcību ierobežot, izsaucot policiju, var tikai gadījumā, ja "persona apdraud pati sevi vai citu cilvēku veselību vai dzīvību". Tad policija izvērtē situāciju un izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādi, kas cilvēku tālāk nogādā ārstniecības iestādē.
Ja pacientu ievieto psihiatriskajā stacionārā pret viņa gribu, psihiatru konsīlijs 72 stundu laikā pieņem lēmumu par turpmāko ārstēšanu – vai pacients paliks slimnīcā, vai varēs doties mājās.
Ja mediķi izlemj, ka cilvēkam ir jāsaņem ārstēšana – 24 stundu laikā medicīnas iestādē notiek tiesa.
"Ja tiesa nolemj – jā, ka viņam ir jāārstējas nevis brīvprātīgi, bet bez viņa piekrišanas, tad ārsti ir tiesīgi ārstēt," skaidroja psihiatre.
Tiesa var noteikt ārstēšanās termiņu līdz diviem mēnešiem. Ja pēc šī laika perioda personai nepaliek labāk, ārstēšanās termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.
Aicina informēt sociālo dienestu
Par šādiem cilvēkiem noteikti jāinformē arī vietējais sociālais dienests, jo tajā par katru gadījumu nevar zināt. Turklāt, ar dienesta gādību var saņemt arī psiholoģisku palīdzību paši kaimiņi, kuri cieš, piemēram, no kādas personas regulāras kliegšanas mājoklī.
Rīgas Sociālā dienesta teritoriālā centra "Dzirciems" vadītāja Inga Līdaka atzina:
"Arī sabiedrībai ir jāspēj pieņemt dažādi cilvēki. Līdz ar to jāspēj būt saprotošiem pret dažāda veida saslimšanām.
Nevar visus izņemt un izolēt. Mēs dzīvojam sabiedrībā, mums jābūt iekļaujošiem, jābūt saprotošiem vienam pret otru."
"4. studija" noskaidroja, ka ar konkrēto sievieti strādā sociālais dienests, arī ģimene viņu regulāri apciemo un rūpējas. Kā pastāstīja Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kliegšana var būt pavadoša daudzu slimību gadījumos. Ja cilvēks mājoklī kliedz, kaimiņiem ir jāvēršas policijā jebkurā gadījumā – vai cilvēks ir vesels, vai sasirdzis.
