Rīgas 64. vidusskolā un daudzās citās skolās darba kabinetos atgriezušies skolotāji un gatavo mācību stundas, kas sāksies otrdien. Bet ir arī kabineti, kas ir pavisam tukši. Skolai tikai pagājušajā nedēļā laimīgā kārtā izdevies atrast trūkstošo latviešu valodas skolotāju, kas meklēts visu vasaru. Tiesa, uz 1. septembri gan vēl nav skaidrs, vai būs, kas māca matemātiku augstākajā līmenī.
Ja ar latviešu valodu paveicās, jo pedagogs pats atrada skolu, matemātikā ar darba sludinājumu vien nepietiek. Stundu saraksts tikpat kā gatavs, bet vai būs, kas māca?
"Matemātika šiem jauniešiem ir ieplānota, bet dotajā brīdī vai nu būs tā saucamais "logs" un stunda nenotiks, vai arī iespēju robežās mēs mēģināsim stundu sarakstu pārkārtot, lai jauniešiem nav vienkārši dīkstāve," pastāstīja Rīgas 64. vidusskolas direktors Edgars Zīverts. "Tā problēma ir tāda, ka daudzi, kuriem ir spriedze tikt galā ar 30 skolēnu klasi, izvēlas labāk strādāt privāti, individuāli ar kādu skolēnu."
Liels izaicinājums būs arī otrās svešvalodas apguve.
Skolā daži desmiti skolēnu krievu valodas vietā septembrī izvēlējušies apgūt vācu valodu. Vācu valodas skolotāju pietiek, arī mācīties gribētāju pietiek, bet, kā tas notiks?
"Skolai nebūs resursa, lai bērni varētu šajā brīdī 8. klasē pēkšņi sākt mācīties vācu valodu no nulles līmeņa. Es gribētu uzdot jautājumu, kā lai skolēns 8. klasē ar dažām papildu stundām apgūst tajā brīdī trīs vai četru gadu vielu divos gados un ir tiesīgs saņemt tādu pašu vērtējumu, kādu ir ieguvis skolēns, kurš mācās šo valodu no 5. līdz 9. klasei?" teica direktors Zīverts.
Tikai ar vēlmi strādāt skolā nepietiek, secina direktors. Daudzi jaunie speciālisti ilgi skolā neiztur, jo, pēc direktora teiktā, izglītībā notiek dažādi eksperimenti – pārmaiņas. Prasības ir augstas kā no skolas vadības, tā bērnu vecākiem.
Rīgā visvairāk trūkst latviešu valodas un literatūras skolotāju, tieši tajās skolās, kas vēsturiski mācību procesu organizēja krievu valodā, bet ne tikai.
"Rīga regulāri kārto skolu tīklu, un arī šogad Rīgā ir par četrām skolām mazāk, bet diemžēl mēs secinām, ka tas nerisina pedagogu trūkuma jautājumu, jo ļoti daudzi pedagogi dodas pelnītā atpūtā," pastāstīja Rīgas domes Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. "Mums ir jādomā par to, kā piesaistīt jaunos pedagogus. Rīgai ir arī savs labumu grozs, ko piedāvā. Rīgai ir arī programma, kur pedagogi var pārkvalificēties, lai mācītu vēl citus mācību priekšmetus."
Ar līdzīgām problēmām saskaras arī citos reģionos. Piemēram, Valmieras Viestura vidusskolā vēl visu vasaru bija pārliecība, ka, lai arī ar lielām slodzēm, bet skolotāju pietiks. Līdz pēdējā brīvlaika nedēļā nākuši dažādi nepatīkami pārsteigumi.
"Šajā brīdī mēs izmisuši meklējam dabaszinību skolotāju, ķīmijas, bioloģijas [skolotāju]. Situācijas mēdz būt dažādas, kāds iziet no ierindas," teica Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons. "Nevarētu vairs teikt, ka atalgojums ir ļoti maziņš, bet ir jautājums, vai tiešām skolotājiem jāstrādā tik daudz par šo atalgojumu. Laikam darbaspēka trūkums visā valstī ir tik ļoti aktuāls, ka to nevaram ne vienā, ne divos gados atrisināt."
Valstī kopumā trūkst vairāki simti skolotāju. Jeb 3% no visām slodzēm. Visvairāk brīvo vakanču ir Rīgā, Jūrmalā un citās lielajās pilsētās.
"Mēs esam iedarbinājuši vairākus mehānismus. Gan uzrunājot jaunos speciālistus, gan nodrošinot stipendijas topošajiem pedagogiem, gan iesaistot "Iespējamo misiju" un "Mācītspēku" pedagogu sagatavošanā. Bet ir jāsaprot, ka tas ir process, kur ir vajadzīgs laiks, lai mēs varētu sajust rezultātu," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. "Mums sistēmā ienāk pietiekami daudz jauno speciālistu. Ir jāvērtē iemesli, kāpēc, nostrādājot izglītības iestādē noteiktu laiku, tomēr pedagogs izvēlas citādu karjeras attīstību sev."
Te runa ir ne tikai par algām, bet arī par slodzi un attieksmi darbā.
