Valmieras novadā godina stiprās ģimenes, nosvinētas arī briljanta kāzas

Valmieras novadā jau par ilggadēju tradīciju ir kļuvis svinīgā ceremonijā godināt savas stiprās ģimenes – pārus, kuri kopā nodzīvojuši 50 un 60 gadus, tātad svinēt zelta un dimanta kāzas. Tika svinēts arī iepriekš nebijis notikums – briljanta kāzas, 70 kopā pavadītos gadus atzīmējot Marijai un Argodam Miglāviem. 

Turot vienam otra roku, atbalstot vienam otru, svinību zālē ienāca Marija un Argods Miglāvi. Abi ir ļoti cienījamos gados, jo Marija šonedēļ atzīmēja 98. jubileju, bet Argodam nākamgad jau simts. Valmieras novada Dzimtsarakstu nodaļā 2024. gada 29. augustā Marija un Argods Miglāvi tika pasludināti par briljanta pāri.  

Valmieras novadā godina stiprās ģimenes
00:00 / 05:44
Lejuplādēt

Pēc svinīgās ceremonijas un apsveikumiem Latvijas Radio jautāja Briljanta pārim, kāds ir viņu kopdzīves pamats, kas ļāvis būt tik ilgi kopā. "Mīlestība! Kāda jau tā bijusi no sākuma, un mierā dzīvot," atbildēja Argods.

Gadu gaita gadījies arī pa kādam kašķim, bet ne viens, ne otrs to ļaunā nav ņēmuši. "Nevajag kurināt neko tādu, vajag saskaņu meklēt," uzsvēra Argods.

Savs vērtējums par to, kā vecākiem izdevies 70 gadu garumā saglabāt mīlestību un saskanīgu laulību, ir viņu meitai Cildai Purgalei.

"Tāpēc, ka viņi ir viens vesels īstenībā, viņi viens bez otra arī nekur dzīvē nav bijuši. Mamma vienmēr ir vairāk tā kā klausījusi, ko tēvs ir teicis, viņš tā kā ir bijis galvenais, bet ne tā, ka uzspiedis, bet tā ir izveidojies," pastāstīja Cilda Purgale. "Mamma jau mums tāda, kas par visiem citiem domā, izņemot sevi. Vēl tas plus, ka viņi mums ir tādi ilgdzīvotāji, tāpēc arī viņiem bija vieglāk sagaidīt tās briljanta kāzas, jo viņi jau īstenībā vēlu apprecējās - mammai bija 28 gadi, tēvam 29."

Ģimenē tā jau ir tradīcija atzīmēt vecāku kāzu jubilejas – bijušas gan sudraba, gan zelta, dimanta un tagad briljanta kāzas.

Cilda Purgale uzskata, ka ilgu mūžu tēvam devuši arī labi gēni.

"Man tēvs vienmēr saka tā, ka tāpēc, ka viņš esot godīgi dzīvojis. Viņš neesot pīpējis, iedzert - nu tā, bet ne dzēris, tāpēc viņš esot tik ilgi nodzīvojis," tēva ilgmūžību raksturoja viņa meita. "Kaut gan īstenībā, es domāju, ka tur liela daļa ir gēni, jo, ja paskatās, ka tēvs ir izgājis cauri filtrācijas nometnēm, vācu armijai un Dievs vien zina, kam, nu tomēr laikam stiprāki tie vecākie cilvēki."

Argodam 100 gadu jubileja būs nākamgad - 9.martā, un viņš saka, ka līdz tam ir jāmēģina tikt. Argods visu mūžu veltījis arī dziesmai, un vēl pirms dažiem gadiem bija viens no aktīvākajiem dalībniekiem Valmieras politiski represēto vīru korī.

"Tā dziesma jau... Es visur, kur dzīvoju, meklēju, kur dziedāt var, meklēju kori. Tā nonācu līdz Valmierai, kur atradu savus likteņdraugus," paskaidroja Argods.

Tā kā pārī abiem dziesma vienmēr ir bijusi tuva, arī svinīgajā ceremonijā Argods rosināja veltīt dziesmu viņa sieviņai.

Rīkot zelta, dimanta kāzu ceremonijas aizsāka Valmieras novada Dzimtsarakstu nodaļa. Tās vadītāja Ieva Miķīte–Plusiņa stāsta, ka nenoliedzami ir liels prieks par klāt nākušo briljanta kāzu ceremoniju.

"Tas ir pirmo reizi. No kolēģiem gan esmu dzirdējusi, ka Latvijā ir bijis, bet ļoti, ļoti reti, tiešām brīnišķīgs notikums, un apsveicam savu briljanta pāri!" priecājās Miķīte–Plusiņa. 

Kāzu jubilāru biogrāfijas apkopo Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Vija Kuģe, un viņa savulaik arī bija viena no iniciatorēm, ka vajag šādus svinīgus brīžus sava novada stiprajām ģimenēm. Viņa uzsver, ka

nodzīvot 70 gadus laulībā, tas jau ir kā cilvēka mūžs. 

"Zelta pāru tradīcija aizsākās 2007.gadā, kad mēs kopā ar bijušo Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju domājām, ka vajag kaut ko organizēt ģimenēm," nesenā pagātnē atskatījās Kuģe. "Pirmajā gadā pieteicās trīs pāri, bet tad mēs sapratām, ka šo pāru ir arvien vairāk un vairāk. Tā no 2007. gada katru gadu decembra pirmajā sestdienā notiek Zelta pāru pasākums. Ja veselības stāvoklis neļauj, tad mēs izbraucam pie viņiem uz mājām, bet, ja tādi žirgti, sprigani, tad kā šodien tiek organizēta ceremonija."

Vasaras nogale ir kāzu laiks, un Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Miķīte–Plusiņa pastāstīja, ka ir pāri, kas izmanto iespēju laulību reģistrēt bez lieciniekiem.

"Šogad mēs jau esam salaulājuši 200 pārus, nedaudz virs 200. Vidēji tie ir 300 pāri gadā novadā. Ar pirmo jūliju ir izmaiņas normatīvajos aktos - var laulību reģistrēt bez lieciniekiem, tas tad arī ir tāds jaunums," teica Miķīte–Plusiņa. "Protams, var būt arī liecinieki, tā pāri jūtas drošāk, jo tie ir viņiem tuvi, mīļi cilvēki, bet var laulību reģistrēt tagad bez lieciniekiem. Tagad ir tas brīdis, kad pāri, kas šādu mirkli ir gaidījuši, viņi to izmanto. Dažkārt tā ļoti, ļoti klusītiņām, no visiem noslēpjoties, veltot šo mirkli tikai sev."

Tikmēr ikgadējais tradicionālais pasākums, kur godina novada zelta pārus, būs 7.decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti