ĪSUMĀ:
- Propagandas vēstījumi Baltkrievijas radiostacijās labi uztverami arī Krāslavas centrā.
- No robežas netālajā Kaplavas pagastā par austrumu kaimiņvalstu mediju saturu runā izvairīgi.
- Asociācijas vadītāja: Iedzīvotāju attieksmi maina novērotā nelegālā migrācija no Baltkrievijas.
- Krievijas pierobežā vieni Putinu uzskata par labu prezidentu, citi saka – dzirdētais jādala ar divi.
- Uzraugs: ES normas neļauj slāpēt vai bloķēt kādu TV programmu signālus.
- Pierobežā dažkārt trūkst motivācijas patērēt Latvijā veidotu mediju saturu.
Baltkrievijas propaganda – arī Krāslavas centrā
Braucot uz Krāslavu, kas atrodas aptuveni 10 kilometrus no Baltkrievijas robežas, mašīnā izdodas uztvert vairāk nekā piecas dažādas kaimiņvalsts radiostacijas. Lielākoties tur skan mūzika, taču ir arī kultūras un politisko raidījumu kanāli, kur runā gan baltkrievu, gan krievu valodā.
Krāslavā Latvijas Radio viesojās dienu pēc Silenes robežkontroles punkta slēgšanas. Iekšlietu ministrija šo valdības lēmumu pamatoja ar lielo Baltkrievijas īstenoto nelegālās imigrācijas spiedienu. Savukārt Baltkrievijas Pirmajā nacionālajā kanālā klausāmajā politiski analītiskajā raidījumā Silenes slēgšana tika skaidrota citādāk.
Fragments no diskusijas Baltkrievijas Pirmā nacionālā kanāla raidījuma:
- Kāpēc tas tiek darīts? Lai maksimāli ierobežotu kontaktus starp cilvēkiem, radītu grūtības. Lai latvieši, poļi un lietuvieši nevarētu atbraukt un ieraudzīt, kas pie mums, Baltkrievijas Republikā, notiek. Ka viņi ieraudzīs, ka mēs attīstāmies, mūs nebiedē sankcijas, ka ekonomika strādā, lauki jau novākti un mēs normāli attīstāmies, neskatoties uz milzīgajām viņu pūlēm, ko viņu propaganda demonstrē un kas nekādu efektu nedod. Nezina jau vairs, kādas sankcijas ieviest, kaut gan paši zāģē zaru, uz kura sēž.
- Vai jūsu skatījumā tas var izsaukt protestus, ja būs pilnībā ieviests dzelzs priekškars?
- Teorētiski jā, bet praktiski viņi, iespējams, sāks terorizēt pašus iedzīvotājus.
Par propagandas saturu runā izvairīgi
Krāslavas novada Kaplavas pagastā dzīvo aptuveni 500 cilvēku, no tiem latvieši aptuveni ir 15%.
Par tur pieejamiem medijiem pastāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Anatolijs Vecelis: "Cik es zinu, šeit normāli Latvijas Radio 4 strādā, Divu Krastu Radio, Latvijas Radio 1. Principā cilvēkiem pietiek informācijas no radio stacijām. Bet es pats neklausos ne Baltkrievijas, ne kādu citu radio – mani neinteresē tā propaganda. Šeit ļoti slikta Latvijas Televīzijas pārklājuma zona – TV24, LTV1, LTV7, TV3."
Arī Kaplavas pagasta pārvaldes sekretāre un bibliotēkas vadītāja Alla Vilcāne cenšoties turēties tālāk no politikas un par to nerunāt: "Dzīvoju divus ar pusi kilometrus no robežas. Kā dzīvojām agrāk, tā dzīvojam arī tagad. Attieksme kāda bija, tāda arī palikusi. Piemēram, manā ģimenē nekas nemainās. Mēs tajā politikā īpaši neiedziļināmies. Nepatīkami tas viss ir, protams, bet – kā ir, tā ir. Vienkārši dzīvojam tālāk."
Savukārt Kaplavas centrā satiktā Rasma neslēpj – skatās arī Krievijas televīziju: "Jā, uztveram, skatāmies. Esam informēti par visu – visu zinām, kas tur notiek. Es tā kā tīra latviete kaut kur pa vidu. Pat nesaprotu, uz kuru pusi sliekties. Protams, es esmu par Latviju vairāk vai mazāk, bet kā tur – man grūti spriest, tāpēc ka es tur neesmu bijusi."
Rasma skatās arī Latvijas televīzijas kanālus: "Es visam sekoju. Arī Latvijai līdzi. Ir atšķirības informācijā. Reizēm ir jāpiedomā, kura puse melo."
Kaplavā piemājas dārzā sastaptā Olga 7 kilometrus no Baltkrievijas dzīvojusi gandrīz visu mūžu: "Mana mamma ir baltkrieviete, tētis ukrainis, es piedzimu te. Es esmu krieviski runājoša latviete. Tā varētu teikt. Mēs te tā – kaut ko latviski saprotam, bet biežāk krieviski, jo te pārsvarā krievvalodīgie. Mēs skaitījām, cik cilvēku mūsu ciemā var komunicēt latviski. Trīs. Visi pārējie, ja arī saprot, tad viņiem ērtāk ir runāt krieviski."
Par politiku Olga runāt negrib: "Neko zināt negribu, jo nekā laba tur nav. Vieni meli no abām pusēm. Es pat pasē nerakstu savu nacionalitāti, man vajadzīgs vienkārši miers."
Attieksmi maina nelegālā migrācija
"Ja par karu mēs runājam, tad viss ir tā nosacīti. Neviens nesaka, ka ir labi vai ir slikti, tāpēc ka par to vispār neviens nerunā," par vietējo iedzīvotāju noskaņojumu pastāstīja Krāslavas novada laikraksta "Ezerzeme" redaktore Jeļena Avsjukeviča. "Ja nu kāds kādu radio klausās – mums ķer tieši Baltkrievijas radio ļoti labi – tā ir viņu lieta, bet neviens neuzbāž tev savu viedokli. Pasīva tāda pozīcija – jā, mēs visu skatāmies, klausāmies, kaut kādus savus secinājumus taisām."
Līdz šim ir bijusi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas pašvaldību asociācija – eiroreģions "Ezeru zeme". "Es pati kādreiz iesāku strādāt ar Baltkrieviju, ar Baltkrievijas cilvēkiem. Un tad mēs būvējām tā kā sadarbības tiltus, bet man pat sapņos nerādījās, ka mēs būvēsim reāli žogu," sacīja asociācijas vadītāja Ilze Stabulniece.
Viņa nenoliedza – daudzi pierobežā skatās kaimiņvalstu televīziju, bet, redzot Baltkrievijas realizēto nelegālās migrācijas politiku, viņu attieksme esot mainījusies un dzirdēto informāciju viņi sākuši uztvert kritiski.
"Vēl pagājušajā gadā viņi ļoti dzīvoja Baltkrievu informatīvajā telpā. Arī šobrīd viņi skatās, bet,
tā kā pierobežā dzīvojošie bieži satiek netipiskos ceļa gājējus un redz viņus savos tīrumos, savos mežos, tad ticība tai informatīvajai telpai ir mazinājusies.
Pagājušajā gadā es biju ļoti uztraukusies, ka tiešām mūsu iedzīvotāji arī ir ietekmēti ar baltkrievu informatīvajiem kanāliem. Tad šobrīd viņi izmanto divas informatīvās telpas. Viņi ļoti labi apzinās situāciju Eiropas Savienībā, Latvijā, jo viņi paši to visu redz – gan kā tie cilvēki nāk pāri, kā robežsargi strādā, kā Valsts policija strādā. Viņi vairs nevar dzīvot pasakā – tas nav iespējams, jo šeit ir reālā dzīve."
Ne visur radio labi uztver
No Baltkrievijas pierobežas Latvijas Radio ceļš tālāk ved uz Krievijas pierobežu. Apstājoties piecus kilometrus aiz Kārsavas, Zelčevas ciemā nevienu Krievijas radiostaciju ar mašīnas radioaparātu uztvert neizdodas. Tikmēr blakus apstājas kāda mašīna, kuras šoferis vaicā, vai vajadzīga palīdzība.
Palīdzība nav vajadzīga, bet šoferis Andris zināja stāstīt par pieejamiem radio pierobežā: "Radio uztver, bet brīžiem nav, ka labi uztvertu. Uztver Latvijas Radio 1, [Latvijas] Radio 2. Pārējās programmas ļoti slikti uztver."
Tālāk no Kārsavas pa ceļu, kas vijas gar robežu ar Krieviju, Latvijas Radio devās uz Balvu novada Baltinavu. Arī tur radiostacijas uztvert neizdevās. Iespējams, tas saistīts ar to, ka pierobežā nav lielu apdzīvotu teritoriju.
Cita situācija ir Baltinavas pagastā, kuras pārvaldes vadītāja Sarmīte Tabore atzina – Krievijas radiostacijas šajā pusē uztvert tomēr varot: "Ir muzikālie kanāli, es zinu, ka klausās. Varbūt ziņu mazāk tagad. Bet fakts tāds, ka uztvert var pierobežā."
Tabore pastāstīja, ka arī viņas pagastā cilvēki mēdz skatīties Krievijas televīzijas kanālus: "Ar ziņām mazāk aizraujas. Vairāk cilvēkus interesē filmas, arī kultūras šovi.
Politika laikam īpaši vairs neinteresē nevienu, jo es neesmu dzirdējusi, ka kāds stipri apspriestu krievu ziņas.
Cik sarunās ar iedzīvotājiem [dzirdēts], iedzīvotāji ļoti novērtē Krievijas agresijas faktu un arī, protams, visi jūt līdzi Ukrainai, bet ar tādu domu, lai karš ātrāk beigtos."
Attieksme pret Putinu
Demerovā, mazā ciemā Baltinavas pagastā dažus kilometrus no robežas ar Krieviju, Latvijas Radio daudzdzīvokļu mājā klauvēja pie kādām durvīm. Atvēra Gaļina: "Es radio neslēdzu. Citreiz kādu Latvijas TV programmu ieslēdzu. Mazliet saprotu. Tur jau mēdz citreiz būt arī, ka krieviski runā. Es lielākoties mobilajā." Gaļina mācās latviešu valodu, jo pati ir nepilsone un viņai jākārto eksāmens pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Tālāk ceļš ved līdz kādai lauku mājai Slobodas ciemā. Pirmais sagaida saimnieka suns, un tad nāk pretī arī pats saimnieks Jānis. Viņš pastāstīja, ka vairāki kaimiņi esot krievi, bet tāpēc konfliktu politiskos jautājumos neesot bijis: "Vienīgais, tie krievi runā: vajadzēja dzīvot ar Krieviju draudzīgi, braukājām tur pēc benzīna, produktiem. Es saku: bet taču krievi iebruka Ukrainā. Tie paši ukraiņi, kas Baltinavā dzīvo, viņi arī atbalsta vairāk Putinu."
Jānis zināja teikt, ka radio kanālus tur slikti uztver: "Radio 2 baigi švaki ņem. Tagad tikai pirmā. Un avīzes – "Vaduguni" vietējo." Toties varot uztver Krievijas televīziju. "Visi skatās. Pa Krievijas kanāliem skatāmies kādu filmu, seriālu kādu, ziņas tur ir. Tur jau, ko pasaka Putins, to viņi arī stāsta visi. Tur ir tā – jāsaliek mūsu taisnība ar viņu taisnību, jāsaskaita un jāizdala ar divi," pauda Jānis.
Viļakas novada Upītes centrā satiktā Skaidrīte pauda, ka te dzīvojošie krievi un latvieši sadzīvo labi. Domstarpību savā starpā Ukrainas kara dēļ neesot bijis. Arī viņa skatās Krievijas TV kanālus: "Es par politiku negribu klausīties vispār, un nav kad mums tā īpaši klausīties."
Tomēr par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viedoklis Skaidrīte ir: "Es tā apmēram domāju, ka viņš nav tik slikts, kā viņu nomelno, jo man liekas, viņš kā prezidents savai tautai... Par citiem man neinteresē, kas viņiem ar to Ukrainu savā starpā, bet savai tautai viņš ir ļoti."
Nedrīkst bloķēt TV signālus
"Es domāju, ka šī situācija būtiski nemainīsies, jo jāsaprot, ka ne tikai Latvijā, bet jebkurā valstī televīzijas signāls nebeidzas tieši pie robežas. Tas vienkārši nav iespējams. Citu valstu programmas var uztvert pat līdz 35 kilometriem dziļi citas valsts teritorijā," skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska. "Cik mums zināms, tad nav iespēju,
pat nedrīkst saskaņā ar Eiropas Savienības normām kaut ko slāpēt vai bloķēt attiecībā uz televīzijas programmu signālu,"
norādīja Kalderauska.
Sena esot situācija, ka pierobežā ar parasto istabas antenu par brīvu var uztvert ne tikai sešas Latvijas televīzijas programmas, bet arī kaimiņvalstu programmas. "Viņiem ir izvēle – skatīties to vai to, jo viņi dzīvo tur, kur viņi dzīvo – šajā pierobežā, kur Krievijas un Baltkrievijas televīzijas programmas signāls ir uztverams. Ir pieņemti likuma grozījumi, lai būtiski ierobežotu nelegāla satura patēriņu, ir nodrošināta infrastruktūra, lai varētu uztvert televīzijas un radio signālus. Trešā lieta – tas, kā rīkojas pats cilvēks. Vai cilvēks pats apzināti kaut ko patērē, kaut ko apzināti meklē," sacīja Kalderauska.
Pirms dažiem gadiem Latgales pierobežā bija izbūvēti divi televīzijas torņi, kas ļauj nodrošināt Latvijas televīzijas programmu uztveramību 99,72% teritorijas. Līdzīgs pārklājums esot arī radio gadījumā.
Nav motivēti lietot Latvijas medijus
"Tas ir zināmā mērā arī uz pašu cilvēku sirdsapziņas, vai atrasties Latvijas informatīvajā telpā, vai arī apzināti meklēt iespējas un piesārņot savu informācijas telpu ar noziedzīgu propagandu," sacīja NEPLP pārstāve.
Tikmēr Latvijas Universitātes docente un komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele zināja skaidrot, ka bieži vien cilvēkiem nav motivācijas priekšroku dot Latvijas medijiem. "Dzīvojot nomalē, tur, kur arī pārējie – kaimiņi un arī draugi – patērē līdzīgus medijus, atrodas līdzīgā informācijas telpā, var arī nebūt šī motivācija un pat praktiskā vajadzība klausīties Latvijā veidotas ziņas un patērēt Latvijā veidotu mediju saturu.
Tas ir tāds plašāks jautājums par pieradumu, par ērtību, jo, protams, savā dzimtajā valodā lietot medijus ir vienkāršāk," norādīja Ločmele.
Vairāki pierobežā sastaptie cilvēki Latvijas Radio teica, ka politika viņus neinteresē un viņi skatās vai klausās tikai izklaidējoša satura pārraides. Tomēr Ločmele norādīja – propagandas vēstījumi ļoti labi tiek nodoti arī caur filmām un šoviem.
"Ja ziņas mēs vēl mēdzam pakļaut kādam kritiskam izvērtējumam, tad, kā rāda pētījumi, humoru vai internetā memes jeb mīmus, kas tiek pārsūtīti, parasti cilvēki nepakļauj tādai kritiskai izvērtēšanai. Un parasti arī pirms vai pēc filmām un šoviem ir ziņas, kur neizbēgami izskan arī par politiku. Tāpat arī humora raidījumos, kur tiek iesmiets par Baltijas valstīm, par Ukrainu, par Amerikas Savienotajām Valstīm, viņu prezidentu vai Eiropas Savienību," skaidroja komunikācijas zinātnes doktore.
Kultūras ministrijas veiktie pētījumi liecina – cilvēku pašvērtējums par spēju atšķirt uzticamu informāciju no manipulatīvas pieaug. "Ja mēs salīdzinām ar 2020. gadu, kad bija iepriekšējais Kultūras ministrijas pētījums par Latvijas iedzīvotājiem, tad šobrīd mēs redzam, ka pašvērtējums ir pieaudzis. Pandēmijas laikā, kad bija ārkārtīgi daudz dezinformācijas, tikai 23% norādīja, ka viņi prot izvērtēt un atšķirt uzticamu informāciju no manipulatīvas. Šobrīd rādītājs jau ir aptuveni puse. Bet tas ir tikai pašvērtējums, un ir grūti pateikt, kāda tad ir reālā medijpratība, cik lielā mērā cilvēki izvērtē informāciju, apzinās, kas stāv aiz vēstījuma, kas un kādā nolūkā tos veido," sacīja Ločmele.
Viņa ir pārliecināta – sabiedrības attieksmes un paradumu maiņa prasīs laiku: "Medijpratība un mediju izvēle, manuprāt, daļā gadījumu visai cieši ir saistīta ar identificēšanos un savu identitāti, kā šie cilvēki sevi izprot un kam viņi izjūt piederību. Tas būtu arī stāsts par Latvijas mediju stiprināšanu, lai sasniegtu šo auditoriju, lai uzrunātu auditoriju ar viņiem saistošu saturu. Un, protams, arī izglītošanas jautājums.
Droši vien pašos pamatos tas ir darbs ar jauniešiem, jauniem cilvēkiem, kuriem vieglāk mainīt mediju lietošanas paradumus."
Tikmēr valdības atbalstītais nacionālās drošības koncepcijas projekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos. Ločmele uzskata – tas ir pārāk ātri:
"Tas ir risks, ka Latvijas mediju informācijas telpa būs vēl tālāka un būs vēl sarežģītāk sasniegt šo auditoriju.
Patlaban mana sajūta ir, ka tam būtu jānotiek pāris gadus vēlāk."
