Aizsardzības ministrija jau iepriekš medijiem paziņoja, ka pēc 7. septembrī Rēzeknes novadā nokritušā Krievijas "Šahed" tipa drona Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir papildus pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot uz robežu papildu vienības.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") otrdien, 1. oktobrī, nedaudz detalizētāk informējis sabiedrību, ka uz Latgali nosūtītas Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, bet
uz robežas izvietoti īpaši dronu detekcijai piemēroti radari.
Pretgaisa aizsardzības operācijās piedaloties gan profesionālā dienesta karavīri, gan Valsts aizsardzības dienesta karavīri, norādījis Sprūds.
Aizsardzības nozares portāls "Sargs.lv" vēsta, ka pretgaisa aizsardzības diviziona mobilās kaujas grupas diennakts režīmā veic Latvijas austrumu gaisa telpas aizsardzību, nepieļaujot līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
Izvieto piemērotus radarus un RBS-70
Lai gan 7. septembra incidentā nebija cietušo un netika nodarīti zaudējumi, šis gadījums licis pārskatīt līdzšinējo pieeju valsts gaisa telpas aizsardzībai, norāda "Sargs.lv". Jau sākotnēji NBS un Aizsardzības ministrijas amatpersonas neslēpa – šādi gadījumi draud atkārtoties arī nākotnē, tāpēc gar Latvijas un Baltkrievijas robežu tika izvietoti ne tikai īpaši modernizēti mazu, lēni lidojošu objektu atklāšanai piemēroti radari, bet arī tuvās distances pretgaisa aizsardzības sistēmas RBS-70.
"Sargs.lv" komanda arī devusies uz radara pozīciju – tā atrodas pakalnā, un, lai gan radara antena ir vairāk nekā 10 metru augsta, braucot pa līkumotajiem Latgales lauku ceļiem, to uzreiz nav iespējams pamanīt. Radara atrašanās vieta ir maskēta ar īpašu, magnētisko starojumu atstarojošu maskēšanās tīklu, saplūstot ar apkārtējo ainavu. Savukārt radara masts, neieskatoties vērīgāk, atgādina kādu no daudzajiem elektrotīkla stabiem, vēsta portāls.
Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris majors Imants Kleinbergs, rādot savu novērošanas iekārtu, stāsta, ka tā ir izvietota uz sistēmas "Giraffe 40" bāzes. No iepriekšējās mašīnas pāri palikusi vien auto platforma un radara masts, savukārt pati antena aizstāta ar mūsdienīgu un viegli izmantojamu tuvās gaisa telpas novērošanas digitālo radaru, kas sniedz daudz skaidrākus un precīzākus datus mobilajām pretgaisa aizsardzības raķešu RBS-70 kaujas grupām.
Šī radara iekārta esot Gaisa spēku lepnums, jo tās pārbūvi pašu spēkiem veikuši Gaisa spēku karavīri.
Savukārt raķešu sistēma RBS-70 ir vienkārša un efektīva. Ar to vajadzības gadījumā iespējams notriekt ne tikai pretinieka dronus, bet arī daudz lielākus zemu lidojošus mērķus, piemēram, helikopterus un kaujas lidmašīnas, norāda "Sargs.lv".
Pamana to, ko agrāk ne
"Šis radars lieliski kalpo to plaisu nosegšanai, ko nespēj nodrošināt lielie radari, proti, atklāt zemā augstumā lidojošus mazus objektus," skaidrojis Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris.
Kleinbergs norādījis, ka pēc 7. septembra, kad tika pastiprināta gaisa telpas aizsardzība Latvijas dienvidaustrumos, gaisa telpas aina kļuvusi skaidrāka.
Tagad tiek saskatīti arī tādi objekti, kuri līdz šim palikuši nepamanīti.
Kā stāsta Kleinbergs, radara redzamības zonā izvietotas vairākas mobilās kaujas grupas, kuras bruņotas ar tuvās distances pretgaisa aizsardzības iekārtām RBS-70. Kaujas grupu lielumu viņš gan nav atklājis, taču uzsvēris – tās nav stacionāras.
Kamēr viena grupa ir ieņēmusi šaušanas pozīciju, gaidot iespējamo iznīcināšanai domāto mērķi, cita grupa maina pozīcijas, pārvietojoties no vienas uz otru iepriekš izlūkotu vietu.
Tāpat ir rezerves grupas, kuras iespējams ātri piesaistīt uzdevumu izpildei, ja tāda vajadzība rastos.
Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris norādījis, ka šāda veida pretgaisa aizsardzības kaujas dežūras Latgalē kļūs par ikdienu, jo uzdevuma izpildei nav noteikts beigu laiks.
Lai pastiprinātu gaisa telpas aizsardzību, līdz ar Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona karavīriem Latgales debesu drošības garantēšanai paredzēts piesaistīt raķešu operatorus arī no citām NBS vienībām, nodrošinot uzdevuma izpildes nepārtrauktību, informē "Sargs.lv".
KONTEKSTS:
Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā 7. septembrī nokrita Krievijas "Šahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
