KEM norādīja, ka klimata pārmaiņu radītie ekstrēmie laikapstākļi arvien biežāk jūtami arī Latvijā, tādēļ pielāgoties klimata pārmaiņām vajag visos līmeņos – globālā, nacionālā, pašvaldības un indivīda līmenī. Ministrija atsaucās arī uz LSM.lv sadarbībā ar "Norstat" veikto aptauju, kas liecina, ka no klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums. Turklāt šovasar piedzīvotās vētras un lietavu radītās sekas Latvijas lielākajā daļā izjuta gandrīz visi.
"Klimata likumprojektā ir noteikta ikviena – valsts, pašvaldības un indivīda loma, pienākumi, atbildība un līdzdalība klimata politikas īstenošanā,
lai ar kopīgiem centieniem mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās sekas uz mūsu tautsaimniecību.
Klimata pārmaiņas ir klātesošas visās nozarēs – lauksaimniecībā, transporta sektorā, enerģētikā u.c., tamdēļ būtiski, lai klimata politikas elementi ir ietverti visu nozaru politikās, mazinot šo sektoru ievainojamību pret klimata pārmaiņām. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, ilgtermiņā mēs kļūstam efektīvāki resursu izmantošanā un mazinām klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Vienlīdz būtiski uzsvērt, ka klimata mērķu integrēšana pašvaldību un nozaru attīstības plānošanā ir būtisks priekšnosacījums arī finansējuma apguvē, piemēram, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu tautsaimniecību, īpaši pašvaldībām ir pieejami vairāki finanšu instrumenti – ES finanšu avoti (tai skaitā ERAF, LIFE programma u.c.), valsts budžets (emisiju kvotu izsolīšanas instruments, modernizācijas fonds u.c.), cits finansējums (Eiropas klimata iniciatīvas – EUKI u.c.).
Likumā nostiprināts emisiju samazināšanas mērķis
KEM skaidroja, ka klimatam nedraudzīgās (jeb siltumnīcefektu gāzes) emisijas rodas no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas un produktu ražošanā, fosilās degvielas izmantošanas transportā, darbībām lauksaimniecībā, produktu ražošanas, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoros. Tādēļ būtiski ir tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, apsaimniekojam zemi, ražojam un patērējam.
Emisiju samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam Latvijai ir 17%, salīdzinot ar 2005. gadu, tas noteikts klimata likumprojektā.
Šis mērķis attiecas uz tautsaimniecības nozarēm – transports, lauksaimniecība, rūpniecība, enerģētika, atkritumu apsaimniekošana.
ES dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais, kamēr Igaunijai tas ir 24% samazinājums, bet Lietuvā 21%. Klimata likumprojektā ir nostiprinātas atbildības par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam mērķu sasniegšanu.
Jaunajā likumā viss vienuviet
Klimata likumprojektā ir vienuviet ietvertas visas klimata politikas tiesību normas, kas iepriekš bija definētas citos likumos, kā arī ieviesti jauni elementi, kas līdzšinēji nav noregulēti. Pērn pavasarī stājās spēkā jaunie ES tiesību akti klimata jomā, attiecīgi KEM pilnveidoja un paplašināja likumprojekta tvērumu, lai nodrošinātu jauno ES tiesību aktu pārņemšanu.
Pie Klimata likumprojekta sagatavošanas strādāts kopš 2021. gada. KEM izstrādi pārņēma 2023. gadā, izstrādes gaitā organizējot vairākkārtīgas sabiedriskās apspriedes, starpinstitūciju sanāksmes un seminārus par likumā ietverto normu ieviešanu dzīvē. Sadarbībā ar nozaru asociācijām, uzklausot un diskutējot, vairākas normas precizētas un pilnveidotas.
Ar visu likumprojektu iespējams iepazīties šeit.
Klimata likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Klimata likumu un Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistības, kuras paredz ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tādējādi ievērojami mazinot klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi. Parīzes nolīgumu ratificējušas 194 pasaules valstis un Eiropas Savienība. ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām noteiktais ir saistošs ne vien ES un Latvijai, bet teju visām pasaules valstīm, tai skaitā, piemēram, ASV, Ķīnai, Japānai u.c.
