ĪSUMĀ:
- Ventspilī kopš 1954. gada atrodas piemineklis Sarkanās armijas komisāram Jānim Fabriciusam.
- Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" un Nacionālā apvienība vērsušies pie Ventspils domes ar aicinājumu pieminekli demontēt.
- Likuma par padomju režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanu obligāti demontējamo sarakstā Fabriciusa pieminekli neiekļāva.
- Okupācijas muzejs tagad norāda – piemineklis pēc likuma būtu jādemontē.
- Ventspils pašvaldība šobrīd neplāno pieminekli demontēt; būtu gatava aptaujāt iedzīvotājus.
- Ventspils opozīcijas deputāts pauž – pieminekli nojaukt vajadzēja jau sen.
- Pašvaldību ministrijā norāda – ja pašvaldība nepilda likumu, iespējams papildināt demontējamo objektu sarakstu.
- Kultūras ministrija aicina pašvaldībām ieklausīties arī sabiedrības viedoklī.
Kopš 1954. gada Ventspils Vecpilsētas laukumā, aptuveni 5 metru augstumā slejas latviešu tēlnieka Jāņa Zariņa granītā kaltais Sarkanās armijas komisāra, boļševika Jāņa Fabriciusa stāvs. Kāds pieminekļa pakājē ik pa laikam novieto arī ziedus.
Nezinātājam gan nav viegli saprast, kas īsti ir vīrietis, kuram Vecpilsētas centrā uzsliets tik iespaidīgs piemineklis – neviena skaidrojoša uzraksta pie pieminekļa nav, tikai vārds un uzvārds, kā arī dzīves gadskaitļi. Piemineklim aiz muguras atrodas Ventspils bibliotēka, un pavisam netālu plīvo arī Latvijas, Ventspils, Eiropas Savienības un Ukrainas karogi.
Kas bija Jānis Fabriciuss?
Vēsturnieki Aiga Bērziņa-Kite un Andrejs Gusačenko LSM.lv rakstā "Kas bija Jānis Fabriciuss, un vai Latvijā ir vieta viņa piemineklim?" Fabriciusa pieminekli Ventspilī dēvē par padomju propagandas atskaņām.
"1919. gada sākumā J. Fabriciuss tika iecelts par Sarkanās armijas 10. strēlnieku divīzijas komisāru, okupācijas karaspēkam cīnoties pret Latvijas un Igaunijas suverenitātes aizstāvjiem Ziemeļvidzemē un Igaunijā, tātad, tieši sekmējot agresiju pret Latvijas Republiku. Līdzīgi kā strēlnieku pulkos, J. Fabriciuss nebija karadarbības tiešais dalībnieks, bet gan īstenoja karadarbību cilvēku prātos, dzīdams tos kaujā pret neatkarīgo valstu aizstāvjiem – aģitējot, motivējot un draudot."
Rakstu pilnā apjomā lasi šeit.
Kamēr citas par godu sarkanarmiešu komisāram pilsētā nosauktās vietas – Fabriciusa laukums (tagad – Vecpilsētas laukums) un Jāņa Fabriciusa Ventspils 1. vidusskola (tagad – Ventspils Valsts 1. ģimnāzija) – ar laiku pārdēvētas, pašvaldība līdz šim iebildusi pret pieminekļa demontēšanu.
Runas par to, vai pieminekli vajadzētu demontēt, dažādos Ventspils pilsētas interneta forumos izskan ik pa laikam, tomēr skaļākas diskusijas, tostarp medijos, par pieminekļa nākotni atsākās pēc tam, kad Saeima pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", tādējādi nosodot okupācijas varu politiku un noziegumus, un cenšoties novērst nepatiesu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu.
Vēsturiski Fabriciusa vārds mājojis ne tikai Ventspilī, bet arī citās Latvijas pilsētās. Piemēram, padomju laikos par Fabriciusa laukumu pārdēvēts toreizējais Vašingtona laukums Rīgā. 1991. gadā gan laukums atguva savu nosaukumu. Arī Ogre 2022. gadā lēma izsvītrot Fabriciusa vārdu no pilsētvides, Fabriciusa ielu pārdēvējot novadnieka, nacionālā partizāna Kārļa Kvanta vārdā. Savu lēmumu Ogres pašvaldība toreiz pamatoja, norādot, ka Fabriciusam nav nekādas saistības ar Ogri, turklāt Sarkanās armijas strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās Inčukalna kaujā pret Latvijas Zemessardzi.
Aicina Ventspils domi pieminekli nojaukt
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs", kuras uzdevums ir veicināt sabiedrības interesi par Latvijas nacionālo publisko atmiņu, Latvijas valstiskumu un īpaši totalitāro okupācijas režīmu norišu piemiņu, 25. septembrī vērsās pie Ventspils domes, aicinot nojaukt pilsētā esošo Fabriciusa pieminekli līdz Lāčplēša dienai šī gada 11. novembrī.
"Centrs vērsies pie domes deputātiem, aicinot veikt Padomju Krievijas Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas kara komisāra karā pret Latvijas Republikas neatkarību jeb Latvijas Brīvības cīņās, Padomju Krievijas augstākā valsts varas orgāna – Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildu komitejas – locekļa un Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās kontroles komitejas locekļa Jāņa Fabriciusa (1877–1929) pieminekļa demontāžu," teikts biedrības paziņojumā, ko parakstījis vēsturnieks Kārlis Kangeris.
Vienlaikus biedrībā uzsvēra, ka pieminekļa demontēšana nav politisks lēmums – to paredz likums.
Arī valdības opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) paziņojusi, ka pēc konsultēšanās ar Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Kara muzeja speciālistiem rosinājusi Ventspils domei demontēt Latvijas neatkarības pretinieka Fabriciusa pieminekli Ventspilī.
No ekspertiem saņemti apliecinājumi par Fabriciusa augsta mēroga militārajām darbībām pret Latvijas valsts neatkarību, norādīja NA.
Obligāti demontējamo sarakstā Fabriciusam vieta neatradās
Likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" nosaka, ka objekts ir demontējams trīs gadījumos:
- tas slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
- tas slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
- tas ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Kā obligāta likuma tapšanas brīdī noteikta tikai Rīgā esošā Uzvaras parka monumenta un vēl 69 objektu demontāža visā valstī. Par citu pieminekļu demontāžu ir jālemj pašvaldībai, kuras teritorijā objekts atrodas.
Sarakstu ar nojaucamajiem pieminekļiem 2022. gadā pēc valdības uzdevuma izveidoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, apspriežoties ar Latvijas Okupācijas muzeja un biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" pārstāvjiem. Toreiz izvērtēti 162 objekti, no kuriem 69 nolemts demontēt.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris LSM.lv skaidroja, ka
arī Fabriciusa piemineklis tolaik izvērtēts, tomēr tobrīd eksperti, saņemot arī skaidrojumu no Ventspils muzeja, lēmuši, ka tas nav iekļaujams demontējamo objektu sarakstā.
"Toreiz tas nelikās tāds objekts, par kuru būtu jālemj to demontēt. [..] Tas [piemineklis] nav saistāms ar Otro pasaules karu. Tas ir diskutēts jautājums, bet ierindot [pieminekli] viennozīmīgi pie tādiem, kas pēc tā likuma jēgas un būtības saistīti ar okupācijas režīmu un slavināšanu – tur īsti tāda konteksta nav," skaidroja Asaris. Arī pašvaldība uzskatījusi, ka tas ir saglabājams.
Vienlaikus Asaris atzina, ka jautājumu tomēr varētu pārskatīt, norādot, ka, piemēram, Rīgā pieņemti lēmumi demontēt objektus pēc sabiedrības un pašvaldības rosinājumiem.
Neviena pašvaldība ar aicinājumu demontēt kādu pieminekli gan pārvaldē tagad nav vērsusies, tomēr atsevišķi sabiedrības pārstāvji mēdz izteikt pretenzijas telefonzvanos vai e-pastos. Tādos gadījumos eksperti objektus pārbauda.
"Ir bijuši atsevišķi zvani, e-pasti par dažiem objektiem Latgalē, tomēr tie visi saistīti ar apbedījuma vietām," norādīja Asaris. Ja uz pieminekļa redzami padomju varas vai nacisma simboli, bet tas uzstādīts apbedījuma vietā, likums to liedz nojaukt.
Okupācijas muzejā norāda – pēc likuma piemineklis jādemontē
LSM.lv rīcībā ir Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības un muzeja vēsturnieka Kārļa Dambīša iepriekš minētais skaidrojums Nacionālajai apvienībai, kurā lasāma nosodoša attieksme pret pieminekli.
Izvērtējot Fabriciusa personību, viņam veltītos apzīmējumus un lomu Padomju Latvijas propagandā okupācijas laikā,
muzeja direktore un vēsturnieks atzinuši, ka uz pieminekli būtu attiecināms 2022. gadā pieņemtais likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".
"Piemineklis nav veltīts Otrā pasaules kara notikumiem, tomēr tajā ietvertais vēstījums pauž pārliecinošu atbalstu Sarkanās armijas aizstāvētajai ideoloģijai, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas neatkarības ideju," norādījuši Okupācijas muzeja pārstāvji.
Runājot par Jāņa Fabriciusa nozīmi Latvijas vēsturē, abi norādījuši, ka Fabriciusa darbība Latvijas Neatkarības kara laikā, kā arī vēlākais dienests Padomju Krievijas Sarkanās armijas rindās bija vērsts pret demokrātiskās Latvijas Republikas pastāvēšanu.
Muzejā arī vērsa uzmanību uz pieminekļa uzstādīšanas apstākļiem – tas atklāts svētdienā, 21. februārī, kas saistīts ar Sarkanās armijas dibināšanas gadadienu jeb "Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu" 23. februārī.
"Tā kā minētā diena nebija oficiāla brīvdiena, tad, visticamāk, atklāšana tika organizēta tuvākajā brīvajā dienā, lai tajā varētu iesaistīt iespējami lielāku Ventspils iedzīvotāju skaitu," vērtēja muzejā.
Uz jautājumu, vai muzejs rosinās vēl kāda padomju režīma pieminekļa demontāžu, Okupācijas muzejā norādīja – muzeja biedrība darbojas likuma deleģējumā.
Arī Latvijas Kara muzejā Fabriciusu raksturoja kā "profesionālu revolucionāru, kurš simpatizēja un atbalstīja galēji kreiso sociāldemokrātu (jeb lielinieku) idejas un cīnījās par šo ideju realizāciju, kā arī neapšaubāmi piedalījās bruņotā cīņā pret Latvijas nacionālo valstiskumu".
Ventspils mērs: No vēstures nav jānorobežojas, iznīcinot pieminekļus
Ventspils mērs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") LSM.lv skaidroja, ka pašvaldība attiecībā uz pieminekli Fabriciusam ņem vērā likumā un demontējamo objektu sarakstā noteikto – tajā nav uzskaitīts neviens Ventspilī esošs piemineklis.
Tāpat Ventspils pašvaldība neesot saņēmusi nevienas valsts institūcijas, tostarp Saeimas slēdzienu, ka Fabriciusa darbība bijusi naidīga un kaitīga Latvijas valstij vai tās neatkarībai laikā no 1918. gada līdz 1929. gadam, norādīja Vītoliņš.
Pilsētas mērs atzina, ka arī pašvaldības iestādes "Ventspils muzejs" sniegtais Fabriciusa darbības novērtējums nav bijis viennozīmīgs. Tajā norādīts, ka, lai arī Fabriciusa politiski ideoloģiskie uzskati un darbība ir pretrunīgi vērtēta,
"viņš ir spilgts un raksturīgs piemērs sava laika personībām, kurai sociālā izcelsme radikālu pārmaiņu laikos lika meklēt savu, kreisi orientētu dzīves ceļu".
Ventspils muzeja sniegtais Fabriciusa darbības raksturojums:
"Viņa militārā darbība pret Latvijas Republiku vērtējama kā pastarpināta – 1918. gada novembrī–decembrī Fabriciuss bija Padomju Krievijas 7. armijas kreisā kaujas iecirkņa komisārs. Fabriciusa uzdevums bija nevis vadīt kaujas vai tajās piedalīties, bet politiskā ziņā "pieskatīt" šī iecirkņa un vienlaikus 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas komandieri agrāko cara ģenerāli Mihailu Vasiļjevu. 2. Novgorodas strēlnieku divīzija 1918. gada decembrī piedalījās Latvijas ziemeļaustrumu daļas ieņemšanā, šeit Fabriciusam bija zināma loma kā attiecīgās divīzijas komisāram, bet nekādas kaujas šajās teritorijās nenotika. Fakts par J. Fabriciusa tiešu dalību Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessargiem vēsturnieku pētījumos nav apstiprinājies un ir vēlāk Fabriciusam piedēvēts "varoņdarbs". 1919. gada pavasarī Fabriciuss no Baltijas tika atsaukts un turpināja savas gaitas citās Krievijas pilsoņu kara frontēs.
Attieksme pret J. Fabriciusa pieminekli nekad nav bijusi viennozīmīga – diskusija par to, ka šo pieminekli vajag demontēt, pirmoreiz vietējā presē izraisījās 1991. gada nogalē, pēc tam, kad ir nojaukts piemineklis V. I. Ļeņinam pilsētas centrā. Vairākums pilsētnieku uzskatīja, ka [Fabriciusam] tas saglabājams, uzsverot faktu, ka J. Fabriciuss ir novadnieks, kas spējis izveidot apbrīnas vērtu militāru karjeru. Padomju okupācijas gados piemineklis Jāņu naktī nereti bija izrotāts ar ozollapu vainagu. Līdz ar to bija vērojama savdabīgi jaukta attieksme pret novadnieku – latvieti un cīnītāju par komunisma ideāliem, kurā oficiāli pozitīvais vērtējums savienojās ar nacionālām, pretpadomju izpausmēm.
Tādējādi piemineklis J. Fabriciusam ir ne tikai piemiņa konkrētam cilvēkam, tā ir liecība ilgajam padomju okupācijas laikam, kas liek atcerēties un pārdomāt, cik dažādi komunistiskā ideoloģija ir ietekmējusi cilvēku likteņus. Vienlaikus tam ir noteikta vēsturiska un arī mākslinieciska vērtība, un tas uzlūkojams par noteikta laikmeta kultūrvēsturisku objektu. Jāatzīmē, ka Latvijā tieši totalitāriem režīmiem (īpaši – padomju) raksturīga nekritiska un agresīva pagātnes liecību, t. sk. pieminekļu, iznīcināšana. Piemineklis ir nevis padomju okupācijas laika slavinājums, bet konkrēts, uzskatāms atgādinājums par Latvijas sarežģīto vēsturi, par neatkarīgas Latvijas vēstures tumšajiem posmiem. Iznīcinot nepatriotiskas, neatkarīgas Latvijas Republikas idejiskām nostādnēm svešas, bet vienlaikus reālo vēsturi atspoguļojošas un atgādinošas liecības, pastāv risks sabiedrībā aizmirst patieso vēsturi."
Vītoliņš apstiprināja, ka pašvaldībā ir saņemta "Publiskā atmiņas centra" vēstule, tomēr neviens ventspilnieks pašvaldībā nav vērsies ar aicinājumu pieminekli nojaukt. Savukārt pašvaldība uzskata, ka no vēstures nav jānorobežojas, iznīcinot pieminekļus, bet gan "jāņem vērā vēstures notikumi labākai rīcībai nākotnē".
Vaicāts, vai pie pieminekļa nevajadzētu uzstādīt kādu skaidrojošu norādi par to, kas ir redzamais tēls, Vītoliņš atklāja, ka pašvaldība apsver iespējas izvietot plašāku un detalizētāku informāciju par šo pieminekli.
Vītoliņš arī apstiprināja, ka pašvaldība būtu gatava organizēt iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par pieminekli, ja konkrētā jautājuma aktualitāte to prasīs.
Arī pieminekli pārvietot, piemēram, uz Ventspils muzeja telpām, pašvaldība nav iecerējusi, izriet no Vītoliņa paustā:
"Šobrīd Ventspils valstspilsētas pašvaldībai ir pietiekami daudz izaicinājumu, lai rastu finansējumu nākamā gada budžeta vajadzībām, tai skaitā, lai rūpētos par iedzīvotāju drošību apdraudējuma gadījumā, finansējumu pedagogiem, atbalstu senioriem u.c., tādēļ neuzskatām, ka pagaidām būtu jātērē līdzekļi neviennozīmīgi vērtētas vēsturiskas personas pieminekļa nojaukšanai vai pārvietošanai."
Likums gan paredz iespēju pašvaldībai no valsts saņemt pusi demontāžā izlietotā finansējuma, ja demontētais piemineklis atbilst likumā noteiktajam raksturojumam.
2019. gadā pašvaldība pieminekli restaurēja. Tas darīts par pašvaldības budžeta līdzekļiem, un pieminekļa sakārtošanai iztērēti 4759 eiro, skaidroja domē. Šobrīd pieminekļa uzturēšana neizmaksājot neko, jo tas ir labā stāvoklī, pauda Vītoliņš.
Opozīcijas deputāts: Pieminekli vajadzēja nojaukt jau sen
Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis ("Jaunā Vienotība"/Latvijas Reģionu apvienība) pauda viedokli, ka pieminekli Jānim Fabriciusam vajadzēja nojaukt jau sen.
"Es savā laikā esmu arī griezies Ventspils pilsētas domē ar šādu iniciatīvu, norādot uz tiem pašiem argumentiem, ko vēstulē norādījis "Publiskās atmiņas centrs".
Tā arī ir, ka šis piemineklis ir cilvēkam, kurš karojis pret mūsu valsts brīvības cīnītājiem. Gan neilgi, bet tas ir fakts," norādīja Landmanis.
Līdz šim gan jautājums par pieminekli domes sēdēs esot skatīts kūtri, un vērā ņemti Ventspils muzeja pārstāvja argumenti, kas domes vairākumu noveduši līdz lēmumam pieminekli nenojaukt.
Landmanis minēja, ka 15. oktobrī ir gaidāma domes sēde, un viņš cer, ka tajā jautājums par pieminekļa demontāžu tiks skatīts. Viņaprāt, Ventspilī būtu jāuzstāda pieminekļi citiem vēsturiskiem, ar pilsētu saistītiem personāžiem, piemēram, arhibīskapam Teodoram Grīnbergam.
LSM.lv vaicāja viedokli par pieminekli arī vienīgajam Nacionālās apvienības deputātam Ventspils domē, Kārlim Vočtavam, tomēr viņš līdz raksta publicēšanas brīdim uz e-pastu nav atbildējis.
Vai demontējamo pieminekļu sarakstu varētu papildināt?
Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) norādīja, ka Saeimas izstrādātajā likumā ir skaidri norādīti kritēriji, kad objekts ir demontējams. "Šis ir tas gadījums, kad tas būtu jānojauc. To apliecināja vēsturnieki un speciālisti, kas izdevuši atzinumus," par Ventspilī esošo pieminekli izteicās Butāns, skaidrojot, ka galējā pašvaldības nesadarbošanās gadījumā Saeima varētu vērsties pie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kas uzrauga pašvaldību darbību.
"Ja pašvaldība neizpilda likumā noteikto, tad ministrija var iedarbināt savus instrumentus. Bet likumu mēs kā likumdevējs esam izstrādājuši. Šobrīd bumba ir pašvaldības pusē, ceru, ka tā sadarbosies un nekādas pretestības pret likuma izpildi nebūs, un nebūs vajadzības iesaistīt uzraugošo ministriju vai tiesībsargājošās iestādes."
Savukārt VARAM apstiprināja, ka gadījumā, ja pašvaldības nerīkojas atbilstoši pieminekļu demontāžas likumam, tad pieminekļu saraksta noteikumi ir papildināmi, un pašvaldībai ir pienākums Ministru kabineta (MK) noteikumos iekļautos demontāžas objektus demontēt.
"Pašvaldībām, izvērtējot savā teritorijā esošo pieminekļu atbilstību likumam, jādemontē, pieņemot attiecīgu domes lēmumu.
Ja pašvaldība nerīkojas, tad valsts piespiedu mehānismu var iedarbināt, iekļaujot kritērijiem atbilstošo objektu MK noteikumos," norādīja VARAM.
Kultūras ministrija: Būtiski ņemt vērā sabiedrības viedokli
Par demontējamo pieminekļu sarakstu atbild Kultūras ministrija (KM). Pēc LSM.lv intereses par Fabriciusa pieminekli KM pēc viedokļa vērsās pie ekspertiem Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, kas apstiprināja jau iepriekš pārvaldes pārstāvja Asara LSM.lv pausto, ka 2022. gadā padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu izvērtēšanas darba grupa atzina, ka rīcība ar pieminekli atbilst Ventspils valstspilsētas pašvaldības kompetencei un tā ir tiesīga pieņemt galīgo lēmumu par pieminekļa saglabāšanu vai demontāžu.
Vienlaikus KM skaidroja, ka tās ieskatā
ir būtiski ņemt vērā sabiedrības viedokli gadījumos, kad sabiedrība nevēlas ikdienā publiskā vidē redzēt konkrētus objektus.
"Šādās situācijās ir svarīgi izvērtēt demontējamo objektu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu to saglabāšanu, pārvietojot ārpus publiskās telpas," norādīja KM pārstāve Dace Vizule.
Arī Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē norādīja, ka pieminekļa demontāžu pašvaldībai var ierosināt paši iedzīvotāji.
