ĪSUMĀ:
- Saeimas Izglītības komisijā vērtēta izglītības reforma "Skola 2030".
- "Skola 2030" paredz izglītības satura maiņu un kompetenču pieeju no 1. līdz 12.klasei.
- Komisijā reformas asi kritizēta reformas ieviešana – process bijis sasteigts.
- Kritizēja arī laika trūkumu satura apgūšanai, mācību materiālu trūkumu.
- Turklāt būtiski pieaudzis laiks, ko pedagogs velta stundu sagatavošanai.
- Deputāti aicināja pārvērtēt mērķus un samazināt saturu, koncentrējoties uz kvalitatīvāku būtiskā apguvi.
- Izglītības vadītāju asociācijas prezidents: Šis ir tipisks piemērs – sapināmies meistarībā.
- Komisija sola sekot līdzi, vai uzlabojumu ieteikumus ņems vērā.
Bet kā kompetenču satura ieviesēji vērtē izglītības satura reformu "Skola2030" un kādu atzīmi viņi paši sev ieliktu, uz šiem deputātu jautājumiem Valsts izglītības satura centra darbinieki un reformas eksperti trešdien Saeimas komisijā atteicās atbildēt.
Kompetenču satura reforma, saukta arī par "Skola2030", ir vērienīgākā izglītības reforma Latvijā. Tā kardināli mainījusi mācīšanās modeli un standartu, pārskatot saturu no pirmsskolas līdz 12. klasei.
Iecere ir laba, bet tās izpildījums – ne visai, un tieši reformas ieviešana trešdien, 1. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika kritizēta visasāk.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka "ieviešanas process bija tik ļoti sasteigts, tik ļoti nesagatavots". Ja tas būtu sagatavots un būtu paredzēti "arī personāla resursi, finanšu resursi mācību līdzekļiem, tad būtu daudzas lietas, par ko mēs šobrīd nerunātu".
"Mēs to sprinta tempā ieviesām, kaut gan vajadzēja maratonu noskriet," sacīja Batņa.
Galvenās problēmas, kam komisijā pievērsa uzmanību, ir sasteigtā reformas ieviešana. Otrkārt, laika trūkums visa satura apgūšanai un paredzēto aktivitāšu izpildei, kā arī neesošie mācību un metodiskie materiāli.
Tiem seko dažādi izvirzītie mērķi, kas jāsasniedz, bet kas realitātē īsti neatbilst skolēna vecumposmam. Un visbeidzot – līdz ar kompetenču saturu būtiski pieaudzis laiks, ko pedagogs velta stundu sagatavošanai.
Valsts izglītības satura centra (VISC) eksperti un "Skola2030" atbildīgie norādīja, ka, piemēram, sasniedzamo rezultātu noteikšanā un satura radīšanā tikuši iesaistīti pedagogi. Bet mācību materiāli nemaz neesot plānoti pilnā apmērā, dodot skolotājam lielāku neatkarību.
"Pilns komplekts ar mācību līdzekļiem nav bijis projektā plānots. Bet mācību līdzekļu paraugi, kas sākotnēji bija plānoti, ir nodrošināti pilnā apjomā," apgalvoja VISC Metodiskā atbalsta departamenta Profesionālās pilnveides nodaļas vadītāja Rasa Dirvēna.
Deputāti, no kuriem vairāki paši vadījuši skolas dažādās vietās Latvijā, aicināja pārvērtēt sasniedzamos mērķus un samazināt saturu, koncentrējoties uz kvalitatīvāku būtiskā apguvi.
Valstīs, kur šāds modelis ieviests pirms mums, notiek tā pārvērtēšana ik pēc desmit gadiem.
"Šobrīd ar šo mūsu jauno pieeju, patiesībā jau valstis no tās atkāpjas un aiziet uz tādu konkrētāku priekšmetu un konkrētāku apguvi. Saprotot, ka tas patiesībā rezultātu nenes," apgalvoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina ("Jaunā Vienotība").
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs
Kalvāns sacīja, ka "šis ir tipisks piemērs, kur, kā latvieši saka – sapināmies meistarībā. Nu tā, ka totāli!"
"Ja skolu direktori strādātu šādā stilā, tad vispār Latvijas izglītība būtu nolaista līdz totālam kliņķim," pauda Kalvāns.
Bet ko darīt? Komisija sola sekot līdzi tam, vai uzlabojumu ieteikumus ņems vērā un kā tas ietekmēs skolēnu sniegumu.
"Mēs esam uzlikuši darba kārtībā izglītības kvalitāti, un mūs neapmierina Latvijā tie rādītāji, kādi šobrīd ir. Tas ir galvenais sasniedzamais rezultāts, lai šie rādītāji mūsu bērniem ir augstāki," uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība").
