LIZDA apgalvo, ka pirmie signāli par problēmu Rēzeknē saņemti jau vasarā. Ar pašvaldību sāktas sarunas, bet problēma nav novērsta.
Arī kāda skolotāja Rēzeknē, kas vēlējas palikt anonīma, uzskata, ka viņai izmaksātā alga nav aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem:
"Strādāju nepilnu slodzi. Saņēmu 733 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pēc maniem aprēķiniem vajadzētu būt klāt aptuveni 186 eiro.
Man nav samaksāts par aptuveni divām trešdaļām no nostrādātās darbadienas nedēļā."
Viņai nav samaksāts par 5 nostrādātām stundām nedēļā. Rēzeknes domē apstiprinātā kārtība algu aprēķinam trešdien, 1. novembrī, apspriesta arī Saeimā.
Saeimas deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka Rēzeknes domes apstiprinātie noteikumi ir jāatceļ: "Mēs acīmredzami redzam šeit likuma pārkāpumu. Tas nozīmē, ka momentāni ir jādod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vai pašvaldībai uzdevums, ir jāatceļ šie noteikumi."
LIZDA: Rupja patvaļa no pašvaldības puses
LIZDA uzsvēra, ka tā, kā rīkojusies Rēzekne, nevienā citā pašvaldībā nav darīts.
Pašvaldības dome apstiprinājusi mērķdotācijas sadales kārtību, kas ir pretrunā valdībā apstiprinātajam, skolotājiem nesamaksājot par nostrādāto.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga to sauca par rupju patvaļu: "Rupja patvaļa no pašvaldības puses, kas turklāt ir par sliktu pedagogiem, kas negatīvi ietekmēs nodarbinātību, prestižu."
Tikmēr Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings sprieda, ka tabulu ar slodzēm varējuši mērķdotācijas sadales kārtībai arī nepievienot, bet uz to aicinājuši skolu direktori. Skolās trūkst pedagogu, tāpēc visiem pedagogiem nevar sabalansēt slodzes, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, apgalvoja Drelings.
Drelings: "Tā ir ieteicamā darbība iestāžu vadītājiem, un vēl skaidri ar zvaigznīti iezīmēts, tikai gadījumā, ja vadītājs vienojas ar pedagogu."
LTV: "Ir arī tādi, kas neievēro šo "ieteicamo" normu?"
Drelings: "Droši vien, ka ir."
Pārvaldē apstiprināja, ka pie viņiem griezusies arī Valsts darba inspekcija. Trešdienas sēdei Saeimā pārvalde nesekoja līdzi.
KONTEKSTS:
Valdība augustā nolēma piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra, bet nozares arodbiedrība norādīja, ka šī summa nebūs pietiekama. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēsa, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4%, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā, un vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.
Par pedagogu algu celšanu nozares ministrijai un arodbiedrībai bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks, kura laikā LIZDA panāca valdības lēmumu piešķirt papildu naudu pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem, un tad izglītības ministre un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum sagatavot vienošanos, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.
Taču šoruden, skolotājiem saņemot pirmās jaunā mācību gada algas, daļa skolotāju saņēmuši pat mazāk naudas nekā iepriekš. IZM uzsvēra, ka finanšu līdzekļi pašvaldībām ir piešķirti, savukārt pašvaldībās teic – līdzekļi ir, bet par maz. LIZDA un IZM pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algām nonākt neizdevās.
