"Rail Baltica" izbūve un finanses
Piektdienas rītā Latvijas premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals apmeklēja Ādažu militāro bāzi, kur vēroja NATO 5G digitālā izmēģinājuma pasākumu. Vēlāk notika darba tikšanās, kuras gaitā abas puses pārrunāja aktuālos jautājumus un izaicinājumus, divpusējo sadarbību. Abas puses arī apsprieda turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī sadarbību sarunās par ES daudzgadu budžeta plānošanas jautājumā, kā arī ar reģionālo drošību un NATO saistītus jautājumus. Tur abu valstu līderiem ir līdzīgs redzējums uz atturēšanas un aizsardzības nozīmi.
Jautājumā par ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvi Siliņa uzsvēra, ka ir nepieciešams savienot Skandināviju ar Rietumeiropu un arī Baltijas valstis. Viņa pauda viedokli, ka ātrgaitas dzelzceļa līnija ir jāizbūvē, vienlaikus samazinot tēriņus. Igaunijas premjers norādīja, ka ir svarīgi atrast finansējumu līnijas izbūvei no dažādiem ES līdzekļu avotiem. Vaicāts, vai Igaunijas pusei nav bažu par to, ka Latvijas pusē līdz 2030. gadam līnija netiks izbūvēta,
Mihals sāka savu atbildi ar to, ka ir guvis apliecinājumu no mūsu valdības vadītājas – Latvija darīs visu pamattrases izbūvei turpmāko sešu gadu laikā.
Viņš arī ieskicēja situāciju mūsu kaimiņvalstī: "Igaunijā trešdaļu no trases līdz gada beigām jau būsim sākuši būvēt. Puse no tās ir nosegta ar līgumiem, un mēs šajā jomā jau darbojamies ļoti aktīvi. Varbūt tas būs tā kā joks, bet varbūt arī ne, bet Igaunijā "Rail Baltica" būvētāji ir pateikuši, ka tiks līdz robežai vēl pirms 2030. gada. Tajā brīdī mēs varbūt apstāsimies pie robežas, bet ilgi mēs negaidīsim, jo Latvijas valsts ir pateikusi, ka līdz 2030. gadam savienojums būs uzbūvēts."
Mihals arī piebilda, ka nav ne mazāko bažu par premjerministres Siliņas atbalstu minētā savienojuma izbūvei. Siliņa savukārt atzina, ka Latvija nevarēs pabeigt līnijas izbūvi ātrāk par 2030. gadu, jo "tādas vēsmas no mūsu būvniekiem" neesot.
Aizsardzība un atbalsts Ukrainai
Ekonomika un drošība ir galvenās abu valstu prioritātes, teica valdību valdītāji. Arī aizsardzības stiprināšana – kas ietver gan aizsardzības tēriņu audzēšanu līdz vismaz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), gan atbalstu Ukrainai, teica Igaunijas premjers. "Līdz ar Krievijas atturēšanu, vienīgais ceļš uz pastāvīga un taisnīga miera nodrošināšanu Eiropā ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt. Mums ir jāpalīdz ar visu, ko mēs varam, un jāiedrošina citus darīt to pašu," viņš teica.
Savukārt Siliņa par atbalstu Ukrainai norādīja: "Gan Latvija, gan Igaunija šobrīd iegulda 0,25% no sava IKP Ukrainas atbalstam. Mēs turpināsim darīt. Arī nākamā gada budžetā mēs esam paredzējuši līdzekļus militārajam atbalstam Ukrainai."
Drīzumā jau sāksies diskusijas arī par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas arī viens no pārrunu tematiem, lai veidotu Baltijas valstu kopīgu pozīciju.
ASV prezidenta vēlēšanas un Krievijas ēnu flote
Savukārt runājot par gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, gan Siliņa, gan Mihals centās atbildēt diplomātiski, uzsverot, ka izvēli veic tieši ASV pilsoņi un viņu izvēle tiks cienīta, bet sadarbība pēc vēlēšanām ar Vašingtonu turpināsies. Atšķirībā no Igaunijas kolēģa, Latvijas premjerministre nevairījās vērst uzmanību uz šobrīd vērojamo nenoteiktību, gan uzsverot, ka abu vadošo ASV partiju pārstāvji ir apliecinājuši tālāku atbalstu mūsu Baltijas valstīm.
Siliņa sacīja: "Skaidrs, ka mēs šobrīd raugāmies ar bažām. Tas, kas visvairāk visus uztrauc, ir nenoteiktība. Iespējams, viena līdera pozīcijās ir lielāka nenoteiktība, nekā mēs to varētu sagaidīt otra līdera pozīcijās. Tāpēc es domāju jebkurā gadījumā tā baža ir vairāk par to, ka nenoteiktība varētu iestāties kādu laiku. Un tas, protams, var satracināt kādus mūsu drošības jautājumus. Taču jebkurā gadījumā es šajā vasarā saņēmu vismaz piecus dažādus apliecinājumus, jo pie manis bija atbraukuši vairāki Amerikas Kongresa un Senāta delegāti. Tāpat arī Kalifornijas štata pārstāvji, kas viennozīmīgi pārstāvēja plašu politisko spektru – abus sāncenšus –apliecināja, ka viņi ļoti labi izprot situāciju Baltijā."
Siliņa atzīmēja – gan ASV Kongresā, gan Baltajā namā izprotot, ka starptautiskā mērogā politikai ir jābūt stabilai – viņi nevar atļauties to mainīt.
Kas attiecas uz abiem uzdoto jautājumu par Krievijas ēnu floti, proti, vai būtu jāierobežo Krievijas naftas tankeru kustība Baltijas jūrā un kādā veidā to izdarīt, valdības vadītāja atzina, ka starptautiskā līmenī šis nav tik viegli risināms jautājums. Viņa gan pauda viedokli, ka ir jāturpina darbs pie šo kuģu pakļaušanas sankcijām. Vairākas Ziemeļvalstis atbalsta Baltijas valstu nostāju papildu sankciju noteikšanas jautājumā.
Igaunijas premjerministrs Mihals arī atbalsta papildu sankciju noteikšanas politiku, paužot cerību uz šīs flotes ierobežošanu nākotnē. Vienlaikus Mihals vērsa uzmanību uz nepieciešamību novērtēt to, vai ir iespējams apdrošināt šo ēnu flotes kuģu enkurošanās vietas pierobežā vai pakļaut tās sankcijām caur ekonomisko darbību.
