Pirms divām nedēļām atsevišķu iedzīvotāju neizpratni raisīja lēmums būvēt jaunu pieminekli pie Ādažu militārās bāzes. Tur par 183 000 eiro tapusi "militarizētās tēlniecības kompozīcija" ar kāpurķēžu bruņumašīnu. Uz betona podesta izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņu transportieris. Daļa sabiedrības par šādu objektu nebija sajūsmā un arī Aizsardzības ministrijā uzsāka dienesta pārbaudi par objekta izbūvi.
Šonedēļ Sprūds Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja: "Militarizētā tēlniecības kompozīcija" pie Ādažu bāzes paliks tāda, kāda tā ir, un netiks nojaukta."
Cik lietderīgi šie 183 000 ir tērēti?
Laika gaitā projekta ideja "apaugusi" ar papildu vēlmēm, kas arī paaugstinājusi cenu.
Sākotnējā iecere par "militarizētas tēlniecības kompozīciju" pie Ādažos militārās bāzes esot radusies 2017. gadā un paredzējusi simbolisku bruņu tehnikas novietošanu, tai pielāgojot 30 kvadrātmetru platību. Projekta īstenošana sākta 2020. gada nogalē, un to virzīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotais štābs, lūdzot Aizsardzības ministriju šo projektu iekļaut Būvniecības programmas plānos.
Sākotnējas ieceres izmaksas tika lēstas 20 000 eiro apjomā, tomēr pēc Bruņoto spēku tehnisko prasību un vizuālā materiāla iesniegšanas projekta izmaksas sasniedza 93 650 eiro.
Projekta īstenošanas gaitā izmaksas pieauga līdz vairāk nekā 183 000 eiro, kompozīciju paplašinot ar apkārtējās vides labiekārtošanas un komunikāciju izbūves darbiem.
Projekta gaitā esot būtiski paplašinājusies kompozīcijai paredzētā teritorija, proti, no sākotnējiem 30 līdz 147 kvadrātmetriem, tikusi paredzēta apzaļumošana 258 kvadrātmetru platībā, bruģēts laukums, ietves gājējiem, paplašināta apgaismošana, drošības un video novērošanas sistēmas.
Kopumā vides objekta sagatavošana un uzstādīšana veido 15% no izmaksām, 40% veido inženiertīklu projektēšana un izbūve, bet 45% – teritorijas un laukuma labiekārtošana.
Kas veidoja sadārzinājumu?
Sadārdzinājumu gan radījusi ne tikai ieceres paplašināšana projekta laikā, bet arī cenu pieaugums, ko ietekmēja būvniecības izmaksu sadārdzinājums un piegāžu sarežģījumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Aizsardzības ministrs Sprūds atzīst, ka pārbaudē nav konstatēti formāli iekšējo un ārējo normatīvo aktu pārkāpumi.
Tāpat arī pārbaudes secinājumi liecina, ka, lai arī sākotnējie nodomi bija labi – veidot labāku Ādažu poligona reprezentāciju un tēlu gan karavīru, gan sabiedrības un sabiedroto acīs – tomēr laika gaitā projekta ideja "apauga" ar papildu vēlmēm, kas arī lielākoties ir radījis sadārdzinājumu.
"Līdzekļi ir ieguldīti ne jau tikai pašā tankā, bet arī kopumā laukuma labiekārtošanā. Jā, var kritiski vērtēt, vai tas ir bijis efektīvi. Runājot par bruņumašīnas aizvešanu, jā, šis izvērtējums bija, teiksim, mana pozīcija pat bija par to, vai mums nav jādomā, ka mēs šo bruņumašīnu arī vai aizvācam. Bet te ir papildu elements, ka, protams, šāda vides objekta izmainīšana nozīmētu vēl papildu finanšu resursus. Tā ka, jā, par gaumi mēs varam pastrīdēties, bet šis vides objekts paliks, lai mēs netērētu vairāk finanšu resursu. Tiešām šis ir izsaucis sabiedrības kritisku viedokli un pamatoti. Lai šis mums visiem kalpo par atgādinājumu, ka mums ir ļoti atbildīgi jāizturas pret to, kā mēs sabiedrības doto finanšu resursu izmantojam un investējam," skaidroja aizsardzības ministrs
Kas atbildīgs?
Jautāts, vai ir noskaidrotas atbildīgās personas, Sprūds norādīja, ka šeit ir bijis plašs iesaistīto cilvēku loks, tāpēc vismaz šobrīd tās netiek nosauktas.
Ministrs ir uzdevis pārbaudīt visus būvniecības projektus, lai noteiktu tos, kuros ir būtiski sadārdzinājumi, vismaz virs 30%, novirzes no plāna vai paaugstināts risks. Jau šobrīd ir atrasti vairāki šādi projekti, kuriem tagad tiek pievērsta lielāka uzmanība.
Tāpat ministrs ir pieprasījis uzlabot būvniecības iepirkumu un pārraudzības sistēmu, ieviešot papildu kontroles mehānismus, lai laikus pamanītu projektus ar lieliem sadārdzinājumiem.
Ir plānots digitalizēt būvniecības projektu pārraudzību, lai atvieglotu kontroli un ātri pamanītu riskus. Kā arī tiks izvērtētas iespējas standartizēt projektus, izmantojot NATO standartus un labās prakses no sabiedroto valstīm.
Lai arī dienesta pārbaudē formāli pārkāpumi nav konstatēti, tomēr, kā norāda ministrs, sākotnēji netika pienācīgi izvērtēti visi riski, tai skaitā iztrūka Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas atbildīgo personu kritisks vērtējums par vēlmju un sadārdzinājuma samērīgumu. Pamata secinājumi šobrīd ir izdarīti, tomēr dienesta pārbaudes komisija ir lūgusi pagarināt termiņu par vēl vienu nedēļu pārbaudes pabeigšanai, lai noskaidrotu atsevišķus apstākļus.
