Eiropas Savienības kopējās investīcijas Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumiem un lauku attīstībai jaunajā periodā – no 2021. līdz 2027. gadam – ir aptuveni 3,4 miljardi eiro. Lai arī tiešmaksājumiem finansējums pieaudzis pat par 44%, tomēr kopumā Latvijas lauksaimniekiem jaunajā periodā finansējums būs pieaudzis vien par 11% tieši zemā valsts līdzfinansējuma un lauku attīstības naudas samazinājuma dēļ.
Prasības un rezultāti
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības uzstādījumiem lauksaimniecības atbalsts dalībvalstīs jānovirza vides, ekonomisko un sociālo mērķu īstenošanai. Tādēļ aizvadītajos divos gados tapis kopējās lauksaimniecības politikas nacionālais stratēģiskais plāns.
"Ekonomiskā mērķa pasākumiem mēs esam ieplānojuši 42% no mūsu kopējās naudas, vides pasākumiem tie ir 48% un sociālajam mērķim, kas ietver izglītību, zinātni un inovāciju, tur mēs esam paredzējuši 8,8% no finansējuma. Mēs savā stratēģiskajā plānā kopīgi ar lauksaimnieku sabiedrību esam izstrādājuši 66 pasākumus," pastāstīja Krieviņa.
Nacionālā stratēģija paredz vairāk atbalstīt arī lauksaimniecības prakses, kas sniegtu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, vides uzlabošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. 438 miljoni eiro paredzēti brīvprātīgiem pasākumiem, kas nodēvēti par ekoshēmām. Tās kopumā ir septiņas, tostarp bioloģiskās ražošanas prakses veicināšana; augsnes pamatkaļķošana ar tauriņziežu audzēšanu; emisijas mazinošas lauksaimniecības prakses; zālāju saglabāšana lopkopības saimniecībās un citi pasākumi. Plānā uzsvērts, ka
turpmākajos gados atbalsta saņēmējiem būs ne tikai jāizpilda noteiktas prasības, bet jāspēj arī demonstrēt sasniegtos darbības rezultātus.
"Pretendējot uz papildu maksājumiem, lauksaimniekam jāapzinās, vai viņš saglabās tīru ūdeni, augsni, gaisu vai samazinās CO2 emisijas ar savām darbībām. To arī, veidojot šos ekoshēmu pasākumus, skaidri ierakstījām, kura ekoshēma, kurus mērķus pildīs. Tam būs arī ļoti smalka uzraudzība, un Eiropas Komisija sekos līdzi finanšu izlietojumam. Gadījumā, ja tie mērķi netiks sasniegti, tad arī tiks veiktas finansējuma korekcijas," pastāstīja Krieviņa.
Savukārt agrovides pasākumiem atvēlēts 121 miljons eiro, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam plānoti 159 miljoni eiro.
Asociācija: Ieguvums videi – mazs
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis vērtēja, ka atbalsts ekoshēmās, kas it kā plānots Eiropas "zaļo" mērķu sasniegšanai, ir vairāk vērsts uz lielu konvencionālo saimniecību stiprināšanu, nevis videi draudzīgākas, tostarp bioloģiskās saimniekošanas attīstību.
"Tas ieguvums videi būs ļoti mazs, bet tiks iztērēta liela nauda. Es šos ekoshēmu pasākumus vērtēju kritiski. Piemēram, viens no atbalsta pasākumiem ir, kur lauksaimniekam vienkārši vienu reizi 5 gados jāveic augsnes analīzes un jāatskaitās par mēslošanas plāniem, un viņš par to šos gadus saņems atbalsta maksājumu. Taču tā ir vienkārši parasta lauksaimniecības prakse. Es neredzu, kādi tieši būtiski uzlabojumi un ieguvumi no šī ir videi un bioloģiskajai daudzveidībai. Un tur ir ievērojams finansējums – vairāk nekā 100 miljoni," norādīja Norkārklis.
Viņš arī kritizēja atbalsta pasākumu par precīzo tehnoloģiju izmantošanu: "Lielākā daļa Latvijas zemnieku tās neizmanto, jo tās ir ļoti dārgas. Tās arī var iegādāt ar atbalstu, bet kurš zemnieks, kam gada apgrozījums ir 20 līdz 30 tūkstoši eiro, varēs iegādāties tādas tehnoloģijas, kuras maksā 50 un vairāk tūkstošus eiro. Tā kā šis atbalsts domāts lielākajām saimniecībām."
Eiropas Komisijas stratēģija "No lauka līdz galdam" paredz līdz 2030. gadam bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvaru Eiropas Savienībā palielināt līdz 25%, bet pesticīdu lietošanu samazināt par 50%. Savukārt Norkārklis aplēsis, ka bioloģiskās prakses zemniekiem finansējums paliks teju līdzšinējā apmērā, pretēji ministrijas klāstītajam pieaugumam.
"Bioloģiskās lauksaimniecības finansējums tagad ir sadalīts vairākās daļās. Agrāk bija tikai viens maksājums bioloģiskajai lauksaimniecībai – skaidra aploksne un budžets. Tagad tā nauda ir sadalīta ekoshēmās un lauku attīstībā. Un var pateikt, ka tagad ir vēl viens maksājums bioloģiskajiem lauksaimniekiem pieejams, bet tas ir tas pats vecais zaļināšanas maksājums. Proti, nomainot nosaukumu atbalsta pasākumam, īsti korekti nav teikt, ka bioloģiskajiem zemniekiem iedots lielāks finansējums. Mēs rosināsim Eiropas Komisijai izvērtēt mūsu Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu un norādīsim, kur mēs saskatām bažas par to," sacīja Norkārklis.
Saskata nevienlīdzību starp nozarēm
Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitiskas speciālists Valters Zelčs pozitīvi vērtēja diskusiju procesu par jaunā plānošanas perioda naudu, jo iesaistīts lielāks nozares pārstāvju loks nekā iepriekš. Taču arī lielākoties konvencionālos zemniekus pārstāvošā organizācija KLP nacionālajā stratēģijā saskata daudzas nepilnības, piemēram, nevienlīdzīgus atbalsta maksājumus starp nozarēm un ražošanas metodēm.
"Ministrija ir izveidojusi maksājumu aprēķina kalkulatoru, kur saimnieki var individuāli ievadīt savu saimniecību datus un redzēt, kāds būs atbalsta pieaugums vai samazinājums pret iepriekšējo periodu. Piemēram, dārzeņkopībā maksājumi paliek tādi paši vai atsevišķās saimniecībās pat samazinās par 5%. Graudkopībā aptuveni 20% no saimniecībām paliks esošajā atbalsta līmenī, un 20% varētu saņemt 10–20% atbalsta maksājumu pieaugumu.
Bet 50–60% saimnieku piedzīvos ap 20% samazinājumu atbalsta maksājumā [turpinot saimniekot kā līdz šim].
Un arī ministrija uzsver, ka nevaram saimniekot, kā līdz šim. Mums ir jādara vairāk. Bet būtiskākā problēma ir tas, ka ministrija nav paredzējusi, ka, piemēram, augkopībā visi saimnieki varētu darīt vairāk. Pat ja mēs gribētu, lai kopumā visas augkopības saimniecības rīt kļūtu tik "zaļas" un papildu bāzes maksājumam ievieš visas šīs ekoshēmu prakses, tad paredzētās naudas pietiktu vien 25% zemnieku," zināja teikt Zelčs.
"Zemnieku saeimas" ieskatā bioloģiskā sektora zemniekiem būs maksājumu pieaugums, bet Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālajā plānā trūkst sasniedzamo mērķu.
"Piemēram, biosektorā ir ļoti liels maksājumu pieaugums – vairāk nekā 100 miljoni. Bet mēs neredzam, kā mēs varam celt produktivitāti vai cīnīties ar to, ka, piemēram, tiek saražots bioloģiskais piens, bet nodots tālāk kā konvencionālais piens. Proti, sanāk, ka patērētājs caur nodokļiem samaksā lauksaimniekam, lai viņš ražotu biopienu, bet tas rezultātā tiek sajaukts vienā cisternā ar konvencionālo pienu. Līdz ar to mēs neredzam stratēģiju vai loģiku tam, kā šie maksājumi tiek sadalīti.
Mēs visam šim stratēģiskajam plānam neredzam Latvijā veiktu ietekmes novērtējumu," sacīja Zelčs.
Dabas fonds: Uzsvars uz plānošanu un atskaitīšanos
Tikmēr, noslēdzoties plāna sabiedriskajai apspriešanai, Latvijas vides organizācijas vēstulē Eiropas Komisijai paudušas, ka plānotie atbalsta pasākumi nedos ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un vides aizsardzībā. Latvijas Dabas fonda vadītājs Andrejs Briedis pārliecināts, ka ministrijas izstrādātajām ekoshēmām būtu jābūt pamata prasībām, lai vispār varētu pieteikties atbalstam, nevis jāpasniedz tās kā inovatīvi vidi saudzējošāki risinājumi.
"Šajā brīdī mums nav tādu nacionālo mērķu, jo tas, ko mēs varam uzzināt, izlasot stratēģisko plānu, ir tas, cik naudas un uz kuriem hektāriem mēs iztērēsim. Mēs nevaram teikt, ka tās ekoshēmas visas ir sliktas, bet lielākoties zemniekiem nav jāmaina nekas vai ļoti maz.
Faktiski tas uzsvars ir uz labāku plānošanu un atskaitīšanos valstij par to, ko lauksaimnieki dara.
Bet, ja atgriežamies pie Zaļā kursa mērķiem – minerālmēslu un pesticīdu izmantošanas samazināšana, tad ekoshēmas neko tādu neparedz. Tad par kādu stratēģiju tieši mēs šeit runājam? Diemžēl ir jāsecina, ka nacionālā stratēģija ir pēc iespējas nesāpīgāk paņemt visu naudu," sacīja Briedis.
Padome: Atbalsts nav vērsts uz videi draudzīgāku lauksaimniecību
Arī Vides konsultatīvā padome ir izanalizējusi Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālo stratēģiju un arī secinājusi, ka atbalsts nav vērsts uz videi draudzīgāku lauksaimniecību. Padomes vadītājs Juris Jātnieks norādīja, ka Latvijas stratēģiskajā plānā nav palielināts finansējums jeb kompensācijas tiem mežu īpašniekiem, kuru teritorijas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
"Šī Kopējās lauksaimniecības politikas sadaļa, kur paredzēta subsīdija mežiem, ir samazināta un naudas kompensācijām pietiek tikai trīs no pieciem plānošanas perioda gadiem. Mēs nonākam situācijā, ka mežu īpašnieki pamatoti pieprasa kompensācijas par mežizstrādes ierobežojumiem, bet Zemkopības ministrija šajā plānā samazina iespēju viņiem iegūt šis kompensācijas," norādīja Jātnieks.
Atšķirībā no iepriekšējā perioda tiešajiem maksājumiem ir noteikts maksimālais apjoms – ne vairāk par 100 000 eiro gadā vienam saņēmējam. Neskatoties uz papildu finansējumu, tiešmaksājumi Baltijas valstīs sasniegs vien 82% no Eiropas Savienības vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Pēc jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas uzstādījumiem atbalstu plānots piešķirt no 2023. gada. Patlaban Zemkopības ministrija apkopo sabiedriskās apspriešanas priekšlikumus un līdz gada beigām nacionālo plānu iesniegs izvērtēšanai Eiropas Komisijā. Līdz jaunā perioda uzsākšanai 2023. gadā lauksaimniecībā ir pārejas laika atbalsta nosacījumi.
