Bauskā izglābts šogad pirmais ledū ielūzušais makšķernieks
Lai gan uz ūdenstilpēm joprojām atrasties ir nedroši, atrodas pa kādam pietiekami bezbailīgam cilvēkam, kas tomēr vēlas testēt ledus trauslumu. Tā, piemēram, Bauskā glābēji ceturtdien izglābuši pirmo ledū ielūzušo zemledus makšķernieku, bet vēl viens zvejošanas entuziasts krastā ticis pats saviem spēkiem. Arī uz atsevišķām ūdenstilpēm Rīgā sācis veidoties plāns ledus, tomēr tas nav pietiekami drošs, lai uz tā atrastos.
Policija par īpašu riska grupu ielūšanai ledū līdzās makšķerniekiem uzskata arī bērnus.
Rīgas pašvaldības policijas Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims norādīja: "Makšķernieks – viņam ir kaut kāda pieredze. Viņš ir makšķerējis, varbūt dažs arī ielūzis un piedzīvojis šo stāstu uz savas ādas. Bet jāsaka, jā, bērni un nepilngadīgie ir kategorija, kas droši vien neapzinās to, kas ar viņiem var notikt, ledum ielūstot."
Apgrūtināti braukšanas apstākļi ir arī operatīvajiem dienestiem
Apledojums ziemas apstākļos veidojas arī uz ielām, un līdz ar to pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits. Šosezon gan pagaidām uz ceļiem cietušo nav vēl daudz, norādījuši mediķi.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne sacīja: "Var teikt, ka pašlaik situācija ir diezgan stabila. Cerams, ka arī turpmāk varēsim tādā pašā līmenī un arī ar tādu pašu operativitāti nodrošināt visus izsaukumus."
Turklāt ziemas sezonā jāņem vērā, ka apledojušie ceļi ietekmē arī dienesta spēju pārvietoties māksimāli ātri. Sniega dēļ mēdz būt traucēta piekļūšana objektiem. Turklāt ne tikai ārpus pilsētām, kur ceļi mēdz būt netīrīti, bet arī apdzīvotās vietās.
"Tās ir sētas, tie ir pagalmi arī pilsētā. It sevišķi Rīgas pilsētā. Tajos rajonos, kur ir, kā mēs sakām, guļamrajoni – tur, kur ir visvairāk augstceltņu," atzīmēja NMPD pārstāve Krišjāne.
Problēmas piebraukšanai mēdz radīt arī šajos pagalmos novietotās automašīnas.
Aicina kārtīgi izvērtēt palīdzības izaukšanu
Vēl viena lieta, ko ziemā der atcerēties, ir tas, ka dienestu noslodze palielinās. Tas nozīmē, ka palīdzības izsaukšana jāizvērtē.
Tā, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saskāries ar gadījumiem, kad garāmbraucēji, redzot ceļu satiksmes negadījumu, nepiestāj un nepārbauda, vai cietušajiem glābšana maz ir vajadzīga.
VUGD Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants Kārlis Broms sacīja: "Ir labi, ka cilvēki zvana un brīdina mūs par šādiem gadījumiem, taču aicinātu tomēr piestāt, apskatīties tīri cilvēciski. Ja redzam automašīnu, kas ieslīdējusi grāvī, apstājamies un palūkojamies, vai tam cilvēkam ir vajadzīga palīdzība. Jo nereti mēs izsūtām savas tehnikas vienības un tur atklājas, ka neviena nemaz nav vai cilvēks gaida tehniku, evakuatoru vai kādus radus, kas viņu savāks."
Piestājot pie avarējušās mašīnas, arī var pārliecināties, vai ir cietuši cilvēki, notiek vielu noplūde vai arī automašīna, piemēram, dūmo.
