Tuvojoties Ziemassvētkiem, veikalos var dzirdēt ne tikai Ziemassvētku dziesmas, bet arī redzēt dažādus rotājumus un dekorācijas, kas paredzētas tam, lai veikala apmeklētājiem radītu svētku sajūtu, tomēr ne ar visām dekorācijām to izdodas panākt.
"Es iegāju veikalā "Stockmann" un biju vienkārši apmulsusi, ieraugot egli, kas ir Ziemassvētku dekors, bet izveidota no alkohola pudelēm," tā par savu redzēto, kas izraisīja sašutumu, Latvijas Radio pastāstīja juriste un rakstniece Džena Andersone.
Veikala pārtikas nodaļā no tukšām, zaļām stikla viskija pudelēm, kas saliktas uz statīva, ir radīta Ziemassvētku egle, kurai galotnē ir preces zīmola logo.
Kā stāstīja Andersone, viņasprāt, šāda dekorācija ir apzināta svētku degradēšana un cilvēku aicināšana lietot alkoholu, jo, ja valstī cīnās par to, lai lielo alkohola patēriņu mazinātu, tad šis esot veids, kā rīkoties noteikti nevajadzētu.
"Šie svētki, šī eglīte – tie saistās ar to, ka bērni iet pie šīs eglītes, viņi skaita dzejolīšus, saņem kaut kādas dāvaniņas. Kā lai bērnam paskaidro, kāpēc šī eglīte ir izgatavota no alkohola pudelēm, jo tiek parādīts, ka tā ir it kā norma, un tad sanāk, ka citos svētkos, ja tās būtu Lieldienas, tad mēs veidosim no alkohola pudelēm krustu vai Lieldienu zaķi, vai Lieldienu olas," savu nostāju pauda Andersone.
Lai skaidrotu situāciju, universālveikals "Stockmann" Latvijas Radio sniedza rakstisku atbildi: "Minētā "Ziemassvētku egle" šajā gadījumā ir mūsu sadarbības partnera veidots reklāmas plaukts egles formā. Plauktā izvietota partnera produkcija, kas ir atrodama nodaļas sortimentā. Dzērieni ir izvietoti atbilstoši vispārpieņemtajām produktu reklamēšanas normām, un līdzīga tipa reklāmas aktivitātes svētku periodā nav nekas neierasts un sastopamas arī citās produkta tirdzniecības vietās."
Līdzīga veida Ziemassvētku dekorācijas, kas veidotas no alkohola, ir iespējams redzēt arī citviet, tomēr cik pareizi un ētiski tādas ir veidot?
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav saskatījis pārkāpumus izveidotajā reklāmas plauktā.
Arī reklāmists Artūrs Mednis stāstīja, ka tāda veida dekorācija neesot vienkārši veikala iniciatīva, bet gan reklāmas aktivitāte, ko visdrīzāk ierosinājis konkrētā alkoholiskā dzēriena tirgotājs.
"Tas ir veids, kā uzņēmums spēj vismaz kaut kā reklamēt un pievērst uzmanību šim zīmolam. Latvijā darbojas alkohola likums, kas ierobežo alkoholisko dzērienu reklāmu, nu un tad ir dažādi varianti, kā to var varbūt tā, teiksim tā, maigi apiet. Kāpēc tas tā ir, es to saprotu. Tagad no tāda ētiskā viedokļa – es saprotu, kāpēc arī kāds varētu būt sašutis. Tas ir tiešām tāds jautājums, kā konkrētais tirgotājs vai kā konkrētais zīmols ir nolēmis, cik tālu viņi ir gatavi iet. Es kā divu bērnu tēvs arī nebūtu baigi priecīgais, ja bērni, atnākot ar mani uz veikalu, to ierauga, bet, no otras puses – tā ir šī tirgotāja vēlme. Tik lielu problēmu neredzu," pauda Mednis.
Savukārt Latvijas Universitātes asociētā profesore un sociālantropoloģe Aivita Putniņa norādīja, ka tas esot vairāk ētikas, nevis likuma jautājums, kas parādot, cik dziļi ir iesakņojusies alkohola lietošana svētku tradīcijās. Viņa skaidroja, ka šāda veida reklāma, kur nav nekas uzrakstīts par alkohola lietošanu, bet ir tikai saliktas pudeles, sākotnēji maldīgi liekot domāt, ka līdz galam tā īsti nevienu neuzrunājot.
"Empīriskie pētījumi parāda, ka šāda veida ekspozīcijas bērniem, kur nu vēl pieaugušajiem cilvēkiem, kuriem varbūt ir alkohola lietošanas problēma, tad nu [sākumā rada] tādu emocionālu sajūtu, ka tā ir eglīte un ka tas ir kaut kas jauks, un tad tā alkohola pudele apakšā rada pretrunīgas sajūtas un iespaidu, un, domājot par šādām vieglāk ietekmējamām grupām, droši vien prātīgāk būtu bijis izvairīties no tāda veida instalācijām," sacīja Putniņa.
Šobrīd dažādos likumos Veselības ministrija kopā ar citām ministrijām ir iesniegušas vairākus priekšlikumus, lai valstī samazinātu alkohola patēriņu un tā lietošanas radītās sekas, piemēram, plānots aizliegt atļaut reklamēt televīzijā un radio dzirkstošos vīnus un sidrus.
Kā norādīja Saeimas deputāts Gatis Liepiņš ("Jaunā Vienotība"), lai gan pašlaik likums atļauj veidot tāda veida instalācijas, tomēr kas tāds veicinot alkohola lietošanu un impulsa pirkumus, tāpēc no alkohola reklāmām un mārketinga akcijām būtu jāatsakās.
"Attiecībā uz reklāmas ierobežojumiem mērķis jau nav kaut ko darīt ar cilvēkiem, kuriem ir acīmredzamas alkohola lietošanas problēmas un kuri ir smagi alkoholiķi – tur viņus diemžēl vairs nevar glābt, bet šāda veida ierobežojumi tiek mērķēti uz cilvēkiem, kuriem tādas vēl nav, vai pat bērniem, lai nerādītu tādu priekšzīmi, ka alkohols ir vienāds ar svētkiem. Mūsu mērķis ir pasargāt, lai pārmērīgi alkoholu nesāk lietot bērni, jaunieši vai citi cilvēki, veicot šādus impulsa pirkumus un skatoties reklāmas ikdienā."
Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu.
