Šī gada beigās ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Asociācijas prezidente norāda, ka pagaidām nav īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā.
Turklāt pēc ģimenes ārstu aprēķiniem – no 1. janvāra viņu nozarē finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to rodas pamatotas bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem.
Nicmane-Aišpure pauda, ka LĢĀA biedri savā starpā vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024. gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.
"Mēs rēķinājām gan to finansējumu, kas nepieciešams, lai apmaksātu rēķinus prakses uzturēšanai, gan arī to, kas nepieciešams, lai kolēģi varētu beidzot aiziet atvaļinājumā, atļauties saslimt, kā arī, lai mēs spētu sev noalgot gan māsas, gan māsu palīgus. Mēs nespējam konkurēt darba tirgū, ir ļoti intensīvs darbs, kā rezultātā daļa aiziet uz skaistumkopšanu, bet daļa uz privāto medicīnu.
Šis iztrūkums ir vienas pilnas darba dienas apmērā, tāpēc arī šādas prasības – strādāt četras dienas un piektā būtu par maksu," skaidroja Nicmane-Aišpure.
Šodien asociācija tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri ("Jaunā Vienotība"). Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka četru nedēļu laikā tiks organizēta operatīva darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus nepieciešamā finansējuma saņemšanai. Asociācijas prezidente norādīja, ka, ja šo četru nedēļu laikā būs kādas izmaiņas, priekšlikumi tam, ka finansējums no 1. janvāra būs, tad, iespējams, plānotā iecere tiks pārskatīta.
Nepieciešamo finansējumu varētu piešķirt pavasarī
Abu Meri aģentūrai LETA atzina, ka saprot ģimenes ārstu sāpi, taču draudi strādāt četras dienas vai rīkot streikus to neatrisinās. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ministrs viens pats nevar atrisināt problēmas, viņam ir savi redzējumi par kvalitāti un stiprināšanu, tādēļ ir svarīgi sadarboties un kopīgi izstrādāt plānu nākamajiem trīs gadiem, saprotot, uz kādu rezultātu vēlams virzīties.
"Mēs nevaram katru gadu palielināt ģimenes ārstu ieņēmumus, balstoties uz jauniem kritērijiem un funkcijām. Tas nav pareizi. Nevajag runāt par vienu manipulāciju, šprici, vakcīnu vai papīra aizpildīšanu. Jārunā par to, kādu vēlamies redzēt ģimenes ārstu praksi nākamajos trīs gados, un cik daudz finansējuma tam nepieciešams. Tad mēs nepieciešamo naudu mēģināsim atrast," uzsvēra ministrs.
Abu Meri sacīja, ka pēc tam, kad operatīvajā darba grupā tiks izstrādāti priekšlikumi, Veselības ministrija līdz 1. februārim varētu izstrādāt informatīvo ziņojumu, ko attiecīgi sūtīs tālāk saskaņošanai uz valdību.
Viņa vērtējumā, nepieciešamais finansējums varētu tikt piešķirts martā vai aprīlī atkarībā no saskaņošanas.
"Labāk izstrādāt dokumentu, kas būs uz kādu laiku, nevis vienu mēnesi vai pusgadu. Es visu saprotu, esmu ģimenes ārstu pusē," sacīja ministrs.
KONTEKSTS:
Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam 2024. gada valsts budžetā papildu plānoti vairāk nekā 66 miljoni eiro, kas ļaus ārstiem algas palielināt par 10%, aprūpes personālam – par 5,5%, atbalsta personālam – par 5,9%, bet pārējiem darbiniekiem – par 44 eiro.
Tikmēr ģimenes ārsti Latvijā saskaras ar problēmām, piemēram, nepietiekamu finansējumu palīga algošanai, pārmērīgu slodzi un neadekvātu samaksu. Katrs trešais ģimenes ārsts ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, kas nozīmē, ka pēc kāda laika Latvijā būs jāatrod vairāki simti mediķu, kuri pārņems prakses.
