Daudzstāvu ēka Rīgas Zolitūdes apkaimē. Iemītnieku ir daudz, un gandrīz ikviens atstājis savas pēdas: nomainīti rāmji, ielikti logi, aizstiklotas lodžijas. Centušies, kā spējuši, cik ļāvusi iztēle un rocība. Īpaši "mežonīgajos" deviņdesmitajos. Gadu gaitā daudzdzīvokļu ēkas fasāde kļuvusi līdzīga lupatu deķim. Parasts stāsts – tādu māju ir daudz. Taču tieši šīs daudzdzīvokļu mājas iemītnieki pirms Jaunā gada sāka saņemt vēstules no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ar prasību aizvākt nelikumīgo iestiklojumu. Demontāžas termiņš – pusgads. Tiem iedzīvotājiem, kuriem konstatēti pārkāpumi, nekustamā īpašuma nodoklis paaugstināts divkārt, Rus.lsm.lv pastāstīja nama Paula Lejiņa ielā 1 pārvaldniece Valentīna Bezmeļņicka.
"Nē, tā nav rekomendējoša rakstura vēstule. Šajā vēstulē minēts sešu mēnešu termiņš – tātad līdz maija vidum īpašniekiem viss jāpārtaisa, jālikvidē. Jā, mums paaugstināja nodokli. Man nav skaidrs – ja tas ir brīdinājums, tad kāpēc īpašniekiem pacelts nodoklis līdz trim procentiem? Nepietiek, ka cilvēkiem nāksies ziemas laikā pārtaisīt stikla paketes, aizvākt tās, mums vēl vajadzēs maksāt lielu nodokli. Ja par trīsistabu dzīvokli tas bija apmēram simt eiro, tad tagad ir divtik lielāks."
Deviņstāvu mājā divās kāpņu telpās ir 72 dzīvokļi. Lodžiju, kurās ir pārkāpumi, ir apmēram piecdesmit! Var vienkārši demontēt. Var iestiklot no jauna. Taču tagad visam jābūt "pēc fenšuja", tātad – pēc projekta.
Mājai tāds projekts ir, tas izstrādāts salīdzinoši nesen. Mazajām lodžijām jābūt diviem logu rāmjiem, vidējām un lielajām lodžijām – trim. Un noteikti baltā krāsā. Viss, kas neatbilst projektam, ir aizliegts. Piemēram, četri un vairāk logu rāmji, citu krāsu rāmji vai pretzagļu restes. Aizvākt nāksies ne tikai nelikumīgos logus: "Bet arī restes starp dzīvokļiem. Daudzas tādas durvis ieliktas vēl deviņdesmitajos mājokļa drošībai. Un tādas ir praktiski katrā stāvā."
Durvis starp dzīvokļiem – arī tā ir patvaļīga būvniecība, tās jānojauc. Nav grūti saprast, ka logu un durvju demontāža dzīvokļu īpašniekiem iecirtīs robu maciņā.
"Viena dzīvokļa īpašniece izsauca firmu, viņas stāvā aizvāca restes, viņa pasūtīja divas stikla paketes, un tas viņai izmaksāja 1700 eiro," paskaidroja Bezmeļņicka. "Situācijā, kad mēneša rēķini par dzīvokli ir 200 līdz 300 eiro, turklāt mūs vēl gaida visu tarifu sadārdzināšanās – gan par ūdeni, gan par atkritumiem, gan par apkuri, jo no 1. marta mūsu valsts visam atkal paaugstina tarifus, – un vēl šie logi, un tikai seši mēneši, tas, protams…"
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece Aija Meļņikova Rus.lsm.lv pastāstīja:
"Lodžiju aizstiklošana ir dzīvokļu īpašnieku kompetence. Savlaicīgi darīt viņi neko negrib, gaida, kad būvvalde, bet tagad Pilsētas attīstības departaments, nāks, sodīs – tad īpašnieki varēs sapūsties un dusmoties, kāpēc tieši tagad viņiem uzbrūk, kāpēc tieši tagad jālabo? Taču par to mēs sākām runāt no 2014. gada, kad stājās spēkā jaunais Būvniecības likums. Šis jautājums nav pirmo dienu, un īpašniekiem ir laiks visu labot."
Vēl būvvalde draudēja, ka 2021. gadā Rīgā notiks plaša mēroga visu ēku fasāžu pārbaude – no Vecpilsētas līdz guļamrajoniem. Tomēr līdz rajoniem inspektori nenonāca. Apsekoja tikai vēsturisko centru, teica Meļņikova:
"Problēmas ir ar logu nomaiņu, kad vēsturiskajās ēkās jaunajiem logiem nav pareizais dalījums, nav pareizā krāsa, logs nav no pareizajiem materiāliem. Tam tika pievērsta uzmanība. Nu, un pie viena arī kondicionieriem un satelītantenām. Vēsturiskajā centrā uz ēku fasādēm nekas tāds nedrīkst atrasties."
Vecrīgā tika atklāti 30 pārkāpumi. Nekas milzīgs, nekādu uz balkoniem izbūvētu dzīvokļu, kādi redzami internetā klīstošajās mēmēs. Ierastā klasika: satelītantenas Grēcinieku ielā pilnīgi nogalina senatnes garu, kondicionieri uz vēsturiskas ēkas vai plastmasas logi ēkai ar bagātu vēsturi (šeit, starp citu, atradās bēdīgi slavenā banka "Parex").
Tā kā līdz apkaimēm inspektori nav nonākuši, par pārkāpumiem viņi uzzina no pašiem iedzīvotājiem. Tā noticis arī ar jau minēto daudzdzīvokļu ēku Zolitūdē. Sūdzību departamentam uzrakstījis viens no dzīvokļu īpašniekiem. "Laimes vēstules" vēl nav saņēmuši visi iedzīvotāji. Taču tās noteikti pienāks. Tomēr kaimiņmājas, kurās ir tieši tādi paši pārkāpumi, neviens pagaidām neaiztiek. Par to, ka draud sods, iedzīvotāji zina, taču aizvākt lodžiju iestiklojumu nesteidzas, atzina kaimiņi: "Vai demontēsiet? Vai aizvāksiet?" – "Pagaidām ne. Ja patiešām piespiedīs, tad cita lieta. Bet citādi ne." –
"Demontāža arī maksā naudu." – "Nojaukt ir daudz vieglāk, nekā uzbūvēt."
Problēma ar ēku fasādēm ir ne tikai Rīgā. Reģionos tā droši vien ir vēl lielāka. Valsts kontrole pārbaudīja dzīvojamo fondu visā valstī, 2020. gadā publicēja revīzijas rezultātus. Galvenais secinājums – viss ir ļoti slikti. Zlēkās, kas atrodas netālu no Ventspils, pārbaudītājiem pat mati sacēlās stāvus. No daudzdzīvokļu ēkas sienām kā antenas stiepās dūmvadi. Un te jau runa nav par estētiku, bet par ugunsdrošību. Tādu paštaisītu dūmvadu dēļ gada laikā notikuši gandrīz četrdesmit ugunsgrēki! "Godmaņa krāsniņas" cilvēki lika ne jau no labas dzīves – daudzos ciematos vienkārši nav centrālapkures, bet sasildīties vajag. Kopš pārbaudes pagājuši divi gadi. Kas kopš tā laika mainījies? Novada domē apstiprināja: pagaidām – nekas.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments jau vairākus gadus aicina rīdziniekus savest kārtībā savus balkonus un lodžijas, lai tiem būtu sākotnējais projektā paredzētais izskats. Vajadzīgo informāciju iespējams iegūt departamenta interneta vietnē.
Ēku fasāžu apsekošanu sola sākt, kad beigsies ārkārtējā situācija. Par gaidāmo pārbaudi ēkas apsaimniekotājam iedzīvotāji jābrīdina laikus.
Tomēr, pēc Rīgas domes datiem, galvaspilsētā ir apmēram 50 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, un tām ir apmēram 200 tūkstoši balkonu un lodžiju, kuru lielāko daļu iedzīvotāji patvaļīgi iestiklojuši. Pārbaudītājiem tas ir nepaveicams darba daudzums, iepriekš atzina būvvalde.
Sižets krievu valodā:
