"Mūs noliek līdz ar zemi par tēmturi. Es tiešām pārdzīvoju. Man tā ir nenormāli liela nauda," pārdzīvojumos par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto sodu pirms trim gadiem dalījās influenceres Katrīne Sauliete un Adriana Miglāne. Abām ietekmētājām PTAC bija uzlicis 1000 un 1500 eiro lielu naudas sodu par negodprātīgu komercpraksi. Tas notika 2021. gadā un izsauca lielu ažiotāžu, jo Latvijā bija pirmais gadījums, kad influencerim uzlikts sods.
Kopš tā laika PTAC ar naudas sodu sodījis vēl divas satura veidotājas. Tātad kopumā par negodīgu komercpraksi sodīti četri influenceri. PTAC norāda, ka praktizē "konsultē vispirms" pieeju jeb sāk ar brīdināšanu.
"Izmantojam labprātīgas uzraudzības metodes. Rakstveida apņemšanās iespējams sniegt, ir aicinājumi novērst pārkāpumus. Mēs vairāk strādājam uz tām, jo mērķis ir, lai cilvēkiem ātrāk ir atbilstošs pakalpojums. Lieki sodus nepiemērojam. Sodi ir galējie līdzekļi," norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Starp sodītajām ietekmētajām ir arī Marija Vucēna ar 1600 eiro un Vineta Meduņecka ar 15 000 eiro naudas sodu. Visām pārkāpums ir maldinoša uztura bagātinātāju reklamēšana, un visas četras PTAC lēmumu apstrīdēja tiesā, taču nesekmīgi. Vucēna, Sauliete un Miglāne iesniedza rakstveida apņemšanos izbeigt negodīgu komercpraksi. Tiesa, Vucēna apņemšanos nepildīja un naudas sods piemērots. Ar Meduņecku tiesvedība vēl turpinās.
Neatbilstīga uztura bagātinātāju reklamēšana, piedēvējot tiem brīnumainas ārstnieciskas spējas, ir viens no biežākajiem pārkāpumiem. Otrs – reklāmas nenorādīšana.
"Cilvēkiem ir grūti atšķirt, kur satura veidotājs sniedz pats savu viedokli un brīvu informāciju, un kur tā uzskatāma par reklāmu, tā ir apmaksāta. Tā ir viena no problēmām, ka nav redzams komerciālais raksturs darbībai, ko influenceri veic," paskaidroja Vītoliņa.
PTAC gan veic pats savu monitoringu, gan arī pārbauda cilvēku ziņojumus. Pērn deviņu influenceru darbībā konstatēti pārkāpumi – PTAC viņiem nosūtīja aicinājumu skaidri norādīt reklāmas saturu.
Reklāmas aģentūra "Golin" ik gadu veido Influenceru indeksu, izceļot labākos jomas profesionāļus, kā arī ir izveidojusi Ētikas kodeksu, pēc kā influenceri var vadīties.
"Loģiski, ka noteikumiem, kas attiecas uz reklāmu, dažādiem ierobežojumiem, vajadzētu arī attiekties uz satura veidošanu. Tikai tam ir nepieciešama filigrānāka pieeja un tam nepieciešama lielāka nozares dalībnieku iesaiste. Neviens nevaram iedomāties un nevienam nebūtu vajadzīga tāda "Instagram" policija," pauda aģentūras "Golin" galvenais stratēģis Elviss Zants.
Savukārt pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe, kura aktīvi pievērš uzmanību negodprātīgu influenceru gaitām "Instagram", uzskata, ka pašlaik situācija ir labāka nekā pirms četriem gadiem, kad satura veidotājs varēja bezatbildīgi stāstīt jebko.
Taču ir parādījusies cita problēma – populāri kļuvuši dažādi tiešsaistes kursi, kuros solīts ātri un efektīvi uzlabot dzīves kvalitāti un kurus piedāvā nenosakāmas izglītības ietekmētāji.
"Ja tu uzdodies par psihiatrijas speciālistu, tad būtu jānorāda izglītība, lai būtu iespējams pārbaudīt. Tieši tāpēc, ka mūsdienās katrs var uzdoties, par ko vien vēlas. Cilvēkam jābūt vieglai iespējai iet un pārliecināties, kas tas tāds ir," pārliecināta ir Spriņģe.
Viņa arī uzskata, ka PTAC vajadzētu būt stingrākam, piemērojot sodus. "Viņi mēģina ar labo pieeju, kas ir labi un tā vajag, bet tu redzi, ka daži influenceri ir vienkārši nekaunīgi, viņi to izmanto un turpina tālāk to visu darīt. Un, protams, problēma, ka mūsu cilvēki ir šausmīgi nekritiski," atzina Spriņģe.
Pēc žurnālistes domām, šādos gadījumos vajadzētu noteikt par obligātu norādīt izglītību un kontaktinformāciju. Savukārt PTAC šādu kursu piedāvātājus pagaidām nav vērtējis.
