Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), jautāts, uz kādu atbalstu var cerēt "airBaltic" darbinieki, ieteica viņiem reģistrēties bezdarbniekos: "Es teiktu, ka loģiskākais ir, ja nu ir izvēle, tad tomēr izvēlēties ņemt bezdarbnieka pabalstu nekā bezalgas atvaļinājumu."
Neapškaužamā situācijā varētu būt jaunie piloti, kas ņēma lielus kredītus, lai mācītos "airBaltic" pilotu akadēmijā. Vai uzņēmums viņus varētu atbalstīt, pašlaik nav īsti skaidrs. "Es nevaru kādam dot darbu lidmašīnā, ja man nav lidmašīnas. (..) Viņiem būs jāatrod veids, kā atmaksāt parādu. Ir konkrētas situācijas, kur "airBaltic" iesaistīsies un segs saistības kā galvotājs. Bet mēs esam situācijā, kad miljoniem cilvēku Eiropā tagad ir problēmas," saka "airBaltic" prezidents Martins Gauss.
ĪSUMĀ:
- "airBaltic" koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ paziņo par darbinieku atlaišanu.
- Vispirms aviokompānija ziņo, ka atlaidīs ap 250 darbinieku, vēlāk – par aptuveni 700.
- Daudzi Latvijas Radio uzrunātie "airBaltic" darbinieki neziņā par nākotni.
- Pauž neizpratni, kāpēc dīkstāves pabalstu "airBaltic" izlemts nemaksāt.
- Aviācijas arodbiedrībā par to, kā notiek atlaišana, rūgst neapmierinātība.
- Neapskaužamā situācijā – jaunie piloti; "airBaltic" apgalvo, ka ievēro visas prasības.
- LDDK eksperts: Rūpēm par darbiniekiem jābūt vienai no prioritātēm.
- Arī lidostā "Rīga" ieviests stingrs taupības režīms un pārskatīti izdevumi.
- Līdz ar "airBaltic" un citu aviosabiedrību dīkstāvi darbs apstājies arī citos uzņēmumos.
- Tie nodrošināja aviokompānijām savus pakalpojumus, piemēram, ēdienu.
- Valsts konvertē 36 miljonu eiro aizdevumu "airBaltic", kopumā grib ieguldīt 150 miljonus eiro.
- 150 miljoni domāti, lai "ieziemotu" uzņēmumu pašlaik, lai tas vēlāk var atsākt darbu.
- Biznesā strādājošie: Covid-19 izraisītajai krīzes situācijai Latvijā nav precedentu.
- Bankas ekonomists: Šobrīd ekonomika piedzīvo spēcīgu un vispārēju šoku.
Daudzi "airBaltic" darbinieki neziņā par nākotni
Stjuarte Luīze Šternberga Covid-19 pandēmijas laikā bez īpašas vajadzības ārpus mājas nedodas, tāpēc Latvijas Radio ar viņu runā attālināti. Darbu lidsabiedrībā "airBaltic" Luīze sāka pirms 21 gada, viņa ļoti vēlējās kļūt par stjuarti, bet toreiz nebija daudz iespēju šo profesiju apgūt.
"Interesējos, interesējos un beigās aizinteresējos, ka ir "airBaltic", bet viņi uzņem nevis ļoti bieži, kā tagad tas bija, bet uzņem reizi trijos vai četros gados, un tad es gaidīju, kad būs tā uzņemšana. Man patīk kontakts ar cilvēkiem, man patīk, ka varu viņiem izpalīdzēt, uzlabot garastāvokli, jā," stāsta Luīze.
Februāra beigās viņa atlidoja no Briseles un devās atvaļinājumā. 12. martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, un 14. martā, kad ziņoja par starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu, Luīze atradās Rīgā.
Jaunumi nenāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, jo ar kolēģiem bija sekojuši līdzi situācijai Itālijā.
"Nu tas ir mans darbs, protams, tas ir ļoti sāpīgi. Gan man, gan kompānijai. Ja tā globāli skatās, tad tas jau nav tikai mums, bet visai Latvijai un visai Eiropai, un vēl tālāk. Tas viss ir saistīts; ja mēs nelidojam, tad nekas arī nenotiek tūrisma jomā un tālāk. Nu bēdīgi," sprieda Luīze.
11. martā "airBaltic" ziņo, ka uz laiku tiks samazināts darbinieku skaits par 250 cilvēkiem, pēc pāris dienām nacionālā lidsabiedrība iesniedz 400 darbinieku kolektīvās atlaišanas pieteikumu. Latvijas Radio ar Luīzi runā 23. martā, kad stjuartes darba statuss bija dīkstāve.
"airBaltic" darbinieki bez uzņēmuma svētības nedrīkst runāt ar medijiem, tā paredz iekšējie noteikumi. Latvijas Radio interviju ar Luīzi saskaņoja, taču neziņu par notiekošo pauda arī daudzi citi uzrunātie darbinieki.
"Principā mēs arī neko nezinām, pašlaik gaida, kad būs kaut kas; es domāju, ka neviens Latvijā īsti nezina tie, kas ir saistīti, tāpēc, ka visi gaida, kad tas varētu ātrāk beigties," saka Luīze.
Naudas iekrājumu ilgam laikam nepietiks, tāpat, jautāta par stjuartes darba iespējām citviet, Luīze atbild vienā vārdā: nereāli.
Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka "airBaltic" 2018. gadā bijis 11. lielākais darba nodokļu maksātājs. Un tā nav vienīgā aviokompānija, kas apturējusi darbību – pilnībā pārtraukta ir pasažieru plūsma lidostās. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Jānis Hermanis norāda: visa uzņēmējdarbība ir savstarpēji saistīta un "airBaltic" krīze atstās būtiskus nospiedumus Latvijas ekonomikā.
"Skaidrs, ka tur arī šobrīd sākusies dīkstāve un ķēdes reakcija. Runājot par lidostu, Rīgas lidosta, kur viens no svarīgākajiem uzņēmumiem savukārt ir "airBaltic", pēdējos gados ir uzrādījusi ļoti strauju augšupeju," saka LDDK eksperts.
Lidostā daļa dīkstāvē, daļa "stand by" režīmā
Pagājušogad lidosta "Rīga" apkalpoja nepilnus 7,8 miljonus pasažieru, šogad plānoja uzņemt līdz pat 8 miljoniem. Pirmie mēneši daudzsološi, jo izaugsme bija mērāma procentuāli divciparu skaitļos, arī pateicoties "airBaltic" attīstībai, taču martā situācija krasi mainījās.
"Protams, tas galvenais pavērsiena punkts bija tad, kad valdība izsludināja ārkārtas situāciju un pieņēma lēmumu par to, ka tiks būtiski ierobežoti arī lidojumi. Lidosta arī atbilstoši reaģēja, mēs laicīgi sasaucām krīzes operatīvo vadības grupu. Ļoti ciešs darbs notika ar medicīnas iestādēm, tika organizētas pārbaudes pasažieriem, tika veikti speciāli ziņojumi lidostas terminālī ik pa desmit minūtēm," stāsta lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs. "Ir lidojumi, kuru darbība varbūt netiek būtiski ietekmēta, tie ir kravu pārlidojumi, piemēram, kompānija "DHL" turpina regulāros kravu pārvadājumus, tāpat ir virkne gaisa kuģu, kas lido uz lidostu veikt tehniskās apkopes."
Šobrīd noteikts ierobežojums, ka lidostas telpās drīkst uzturēties tikai pasažieri.
Saveļjevs apstiprina, ka uzņēmumi, kas nodrošināja veikalu un kafejnīcu darbību, šobrīd slēguši komercplatības uz nenoteiktu laiku.
"Jāuzsver ir tas, ka ir dienesti, piemēram, virszemes apkalpojošie uzņēmumi, kuri apkalpo konkrētas aviokompānijas, lidostas virszemes apkalpošanas departaments neapkalpo "airBaltic" reisus, šos pakalpojumus sniedz privāts uzņēmums "Havas". Reģistrācijas pakalpojumus un pakalpojumus uz perona sniedz privāts uzņēmums, tā nav lidosta, tātad lidosta šajā ziņā ir varbūt mazāk skarta," spriež Saveļjevs.
Gada griezumā "airBaltic" nodrošināja aptuveni 60% no visiem lidojumiem. Šobrīd daļa dienestu pilda savas funkcijas neatkarīgi no tā, kāds ir lidojumu apjoms, piemēram, drošības dienests. Ir darbinieki, kuri strādā "stand by" jeb gaidīšanas režīmā, pārējie atrodas apmaksātā dīkstāvē.
"Šobrīd ir pieņemts lēmums neveikt nekādas kardinālas darbības, piemēram, masveida atlaišanu. Mēs skatāmies, kas notiks tuvākajā laikā, kādi valdības lēmumi tiks pieņemti attiecībā uz nozares atbalstu. Un tikai tad skatīsimies, kādus tālākos mērus mēs pieņemsim. (..) Pagaidām ir pieņemts lēmums saglabāt visus darbiniekus, kuriem bija pastāvīgās darba attiecības ar lidostu. Tie, kas bija uz pārbaudes laiku, ar tiem darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas," atzīst lidostas valdes loceklis.
Ar lidostas vadību Latvijas Radio runāja 18. martā, kad lidostā jau bija ieviests stingrs taupības režīms un pārskatīti saimnieciskās darbības izdevumi, kur tas iespējams, atslēgts apgaismojums un samazināta apkure. "Ir veikti lēmumi attiecībā uz darbaspēku, papildu bonusiem un atvaļinājumu pabalstiem, tie visi tiek uz šo brīdi noņemti nost."
Lidostā pašlaik strādā ap 1300 darbinieku.
Dēvē par līdz šim neredzētu, bezprecedenta situāciju
Uzņēmums "Airo Catering Services Latvia" nodrošināja gan "airBaltic", gan otras Latvijas lidsabiedrības "Smart Lynx" lidojumos pieejamo ēdienu, tāpat apkalpo arī citas aviosabiedrības. Attīstības nodaļas vadītājs Zigmārs Vestfāls stāsta, ka uzņēmumā nodarbināti 165 cilvēki. 19. martā, kad Latvijas Radio ar viņu sarunājās, darbinieki tika laisti apmaksātā dīkstāvē.
"Uzņēmumā situācija galīgi nav vienkārša, īstenībā ir kritiska šobrīd, mums ir apturēta visa ražošana, visas iekārtas tagad iekonservējam un apturam visu darbību. Viss ir pilnībā apstājies. Diezgan drūma situācija, godīgi sakot," klāsta Vestfāls.
Ja situācija ieilgtu un nebūtu valdības atbalsta, nāktos spert drastiskus soļus attiecībā uz darbiniekiem.
"Nu "airBaltic" mums, protams, ir tāds liels stratēģisks partneris un viens no lielākajiem klientiem. Bet, protams, apkalpojām arī daudzas citas aviokompānijas, kas lido uz Rīgu. Protams, darbs ir apstājies visur. Pilnībā ciet ir viss, ļoti dīvaina sajūta, emocionāli runājot," atzīst Vestfāls.
Viņš stāsta, ka biznesā darbojas 14 gadus, piedzīvots esot daudz, bet ko šādu nav nācies redzēt. Tāpat kā LDDK ekspertam Hermanim.
"Šai situācijai vispār nav precedentu. Te ir jāliek lietā viss: gan pieredze, gan iztēle, gan intuīcija, lai palīdzētu saglabāt uzņēmuma tālāko darbības spēju, nepazaudējot darbiniekus, lai necieš kvalitāte tajā brīdī, kad darbība būs jāatsāk. Lai varētu atsākt ar pietiekamu jaudu un kvalitāti. Tas ir ļoti svarīgi. Viena no prioritātēm šeit ir rūpes par darbiniekiem," saka Hermanis.
Edgars Burtnieks, "airBaltic" pilots ar 2,5 gadu stāžu, stāsta - vēl 19. martā atvedis pasažieru pilnu lidmašīnu uz Rīgu repatriācijas reisā no Larnakas Kiprā.
"Godīgi sakot, to dienu iepriekš, kad es saņēmu zvanu no rezerves, ka man būs jālido tas repatriācijas reiss, patiesībā tās emocijas bija kā uz jebkuru citu lidojumu, bet tā realitāte iestājās nākamajā dienā, kad mēs ar kolēģiem gājām cauri terminālim, un visi "Duty Free" veikali ir ciet, nevienas pašas dzīvas dvēseles tur nebija, uz informācijas tablo visiem reisiem iepretim stāv uzraksts "canceled". Tās bija tādas interesantākas sajūtas," atzīst pilots.
Jau nopietnāka realitātes sajūta iestājās, redzot kolēģus stjuartus strādājam aizsargtērpos un maskās. Edgars šobrīd laiku pavada mājās ar ģimeni, kurā aug zīdainis. Dīkstāvē ir arī ārzemju kolēģi, piemēram, Edgara draugs, kurš ir aviokompānijas "American Airlines" pilots.
"Pieņēmu lēmumu paņemt bērna kopšanas atvaļinājumu uz pāris mēnešiem tīri tādēļ, ka es nevēlos kaut kur braukt un riskēt atvest kaut ko savai ģimenei, ko nevajadzētu.
Kā būs pārējiem kolēģiem, es šobrīd komentēt nevaru, jāskatās, kā tas viss attīstīsies, cik ilgi tā karantīna ievilksies, vai situācija uzlabosies vai pasliktināsies Eiropā," saka Edgars.
Aviācijas arodbiedrībā rūgst neapmierinātība
Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss intervijā stāsta, ka sekojis līdzi jau Covid-19 krīzes attīstībai Ķīnā, kuras laikā ķīniešu aviotirgus samazinājās par 80%.
"Kad viss sākās, 17. janvārī, Ķīna bija trešais lielākais aviācijas tirgus pasaulē. 20. februārī Ķīna bija vairs tikai 25. lielākais tirgus pasaulē – mazāks nekā Portugāle. Tobrīd neviens šeit vēl neuztraucās, bet mēs jau sekojām līdzi situācijai. Janvārī, uzliesmojuma sākumā, "airBaltic" nebija nekādu pazīmju par rezervāciju samazināšanos, taču mēs to jau gaidījām," klāsta Gauss.
Februāra beigās, kad par karsto punktu jau bija kļuvusi Itālija, "airBaltic" izveidoja krīzes vadības grupu. Valdības lēmums pārtraukt lidojumus nebijis pārsteigums. Gauss piekrīt, ka tas ir efektīvākais veids, kā apturēt vīrusa izplatību. Sarunas laikā, 23. martā, uzņēmuma biroja telpas ir tukšas, darbinieki strādā no mājām. Gauss norāda, ka šobrīd cīnās visa pasaule un neviens nevar paredzēt, cik ilgi krīze turpināsies.
"Pat ja mēs atsāktu lidojumus 14. aprīlī, kas ir pašreizējais ierobežojumu beigu datums, pārējā Eiropā tos nesāks. Tāpēc cilvēku skaits, kas mums nebūs vajadzīgs, noteikti būs lielāks nekā 400. Un es nesaku, ka šie cilvēki būs bezdarbnieki. Iespējams, būs likums, kas ļaus viņiem saglabāt darbu. Taču mums ir jāsamazina izmaksas, jo mums katru mēnesi ir izmaksas, bet ieņēmumu nav," skaidro "airBaltic" vadītājs.
Pāris dienu laikā kļuva zināms, ka atbrīvoti tiks aptuveni 700 darbinieku. Aviācijas arodbiedrībā par to, kā notiek atlaišana, rūgst neapmierinātība.
Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa apgalvo, ka par kolektīvās atlaišanas pieteikumu uzzinājusi no informācijas presē. Ne visi varējuši ierasties uz tikšanos ar "airBaltic" vadību.
"Fakts kā tāds, ka uzņēmums presē paziņo un pēc tam mums nosūta informāciju par to, ka NVA [Nodarbinātības valsts aģentūrā] ir iesniegta 400 darbinieku atlaišanas prasība, un vienlaikus tajā pašā vakarā un nākamajā sestdienā, svētdienā turpina izsūtīt atlaišanas rīkojums vēl citiem darbiniekiem. Uzņēmums apgalvo, ka uz viņiem neattiecas kolektīvā atlaišana, jo viņiem ir pārbaudes laiks vēl. Vienkārši pārbaudes laikā tiek pārtrauktas darba attiecības ar šo trīs dienu uzteikumu," saka Kavasa.
Viņa vēlas panākt, lai arī pārbaudes laikā esošie darbinieki būtu NVA iesniegto vidū, lai visiem būtu vienādi nosacījumi.
"Pie kolektīvās atlaišanas skata kvalifikāciju un darba rādītājus. Tur ir tāda grupa, kas ir pieredzējušie stjuarti, kas ir jau citur strādājuši, kas nevis no nulles sāk apmācību, bet jau ar pieredzi ir atnākuši, tad viņi jau strādā, darba radītāji varbūt nebūtu tik daudz, ko izvērtēt, jo viņi neilgi strādā, tur būtu mazāk punktu, bet kvalifikācijas kategorijā varbūt viņi ir augstāk par dažiem," skaidro Kavasa.
Neapskaužamā situācijā "airBaltic" piloti
Darba likumā gan nav atrunāti konkrēti darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumi, bet, Valsts darba inspekcijas (VDI) ieskatā, aprēķinot atlaižamo darbinieku skaitu, būtu jāņem vērā arī darbinieki, ar kuriem darba attiecības tiek izbeigtas pārbaudes laikā.
"Tur faktiski katrs individuāls gadījums ir jāvērtē, vai viņi ir atlaisti tāpēc, ka viņš nav izturējis pārbaudes laiku, vai varbūt viņš būtu izturējis. Diezgan daudz varbūtības teorijas ir šajā gadījumā, vienkārši jāskatās konkrētā situācija. Tātad attiecīgi netiek piemēroti arī tie nosacījumi, kas ir uz kolektīvo atlaišanu, šī informēšana, konsultēšanās, paziņošana nodarbinātības aģentūrai," vērtē VDI pārstāve Mārīte Noriņa.
Arodbiedrības pārstāve zina teikt, ka neapskaužamā situācija nonākusi grupiņa pieredzējušu ārvalstu stjuartu, kuri "airBaltic" sākuši strādāt janvārī, nu iesprūduši Rīgā bez iztikas līdzekļiem, taču neviens no viņiem runāt ar Latvijas Radio nevēlējās.
"Protams, ka cilvēki jūtas piekrāpti, bet viņi arī cer atsākt lidot. Tad ir jautājums: lai apstrīdētu uzteikumu, jums ir jāiet uz tiesu, un, ja jūs ejat uz tiesu pret uzņēmumu, kurā jūs gribat strādāt, kādas jums ir izredzes pēc tam strādāt tur?" vaicā Kavasa.
"airBaltic" prezidents Gauss uzskata, ka ievēro visas prasības. Ar arodbiedrībām uzturot regulāru kontaktu.
"Bet, ja tev ir jāatlaiž cilvēki, tad tu vispirms izvēlies cilvēkus, kuriem ir pārbaudes laiks, jo juridiski viņiem nav pilntiesīga līguma. Otrkārt, tu piedāvā bezalgas atvaļinājumu – viņi ir brīvdienās un nesaņem par to naudu. Un pēdējais variants būtu pārtraukt darba attiecības. Un tas ir tas, ko mēs izdarījām. Atkarībā no tā, cik ilgi darbinieks strādājis uzņēmumā, izmaksājam kompensāciju viena vai divu mēnešalgu apjomā," skaidro aviokompānijas vadītājs.
Gauss apzinoties, ka situācija var mainīties, un ar darbiniekiem komunicē regulāri, taču šobrīd jākoncentrējas uz daudz lielāku problēmu. "Ja godīgi – un jūs varat to teikt ēterā –,
manuprāt, ir bezatbildīgi tērēt tagad laiku vienas personas politiskajai nostājai, ja 1786 mūsu darbinieki grib zināt, kur mēs ejam. Es labāk runātu par to."
2018. gada aprīlī bija pirmais mācību grupas sasaukums "airBaltic" pilotu akadēmijā, ko pēc astoņpadsmit mēnešiem absolvēja 12 jaunie piloti. Pirms krīzes pilotu trūka, jauniešu interese par studijām bija liela par spīti tam, ka programmas izmaksas ir līdz 79 000 eiro.
Gauss norāda, ka studentiem, tāpat kā jebkurā Latvijas augstskolā, jāgaida līdz mācības atsāksies, pacietīgiem jābūt arī absolventiem.
"Es nevaru kādam dot darbu lidmašīnā, ja man nav lidmašīnas. Piloti parasti ņem aizdevumu, ja viņiem nav naudas. Viņiem būs jāatrod veids, kā atmaksāt parādu. Ir konkrētas situācijas, kur "airBaltic" iesaistīsies un segs saistības kā galvotājs. Bet mēs esam situācijā, kad miljoniem cilvēku Eiropā tagad ir problēmas," saka Gauss.
Pilotu akadēmijas absolventi savu situāciju komentēt Latvijas Radio nevēlējās. Pats Gauss, kurš pelnīja ap miljonu gadā, šobrīd pilnībā atteicies no sava atalgojuma, līdzīgu soli spēruši arī citu pasaules aviokompāniju vadītāji, savukārt "airBaltic" padomes un valdes locekļiem algas samazinātas par 20%.
Iepriekšējais gads gan lidsabiedrībai bijis rekordienesīgs.
"Mēs tikko izziņojām gada rezultātus. Sasniedzām jaunu rekordu – vairāk nekā 500 miljonu eiro ieņēmumus un krietni virs 20 miljoniem lielu peļņu. Tas rāda, cik spēcīgi esam. Tas bija labākais gads aviosabiedrības vēsturē – pārvadājām 5 miljonus pasažieru. Tāda ir finansiālā situācija," klāsta Gauss.
Šobrīd jau pēc aprīļa "airBaltic" pārdots vairāk nekā miljons biļešu. Gauss uzsver: lidsabiedrībai ir jāatsāk lidojumi pēc iespējas ātrāk, bet tikai tad, kad tas būs droši.
Nozares zaudējumus lēš 200 miljardu dolāru apmērā
"airBaltic" uz Latvijas ekonomiku nozīmīgu iespaidu atstāja gan tiešā, gan netiešā veidā – tā saka bankas "Luminor" ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš.
"Gan uzlabo Latvijas iedzīvotājiem iespējas ceļot, izklaidēties, doties darba ceļojumos, tāpat tas ir nozīmīgs arguments investīciju piesaistei Latvijā, ka uz šejieni var atlidot no dažādām vietām," saka Strautiņš.
Pēc Strautiņa teiktā, šobrīd ekonomika piedzīvo spēcīgu un vispārēju šoku. Jaunākie pētījumi rāda, ka zaudējumi aviācijas nozarei visā pasaulē varētu būt ap 200 miljardiem dolāru.
"Uz brīdi ir mainījies pilnīgi viss. Otrais ceturksnis noteikti būs visneparastākais periods Latvijas ekonomikas vēsturē. Bet ļoti cerēsim, ka trešajā ceturksnī tas izmaiņu virziens būs pretējais. Un kā pie tā var nonākt? Vai nu veiksmīga epidēmijas apspiešana ar stingru kontroli, kā tas notika Ķīnā, vai kaut kāds medicīnisks risinājums. Citu ceļu es īsti neredzu," atzīst ekonomists.
LDDK eksperts Hermanis piebilst: "Tāpēc arī ļoti svarīgi, ka šajā brīdī ir atbalsts gan no valsts, un, visticamāk, arī būs kaut kāds risinājums Eiropas līmenī. Jo šajā nelaimē mēs neesam vieni paši, šī ir visas nozares problēma, šī problēma ir starpnacionāla. Līdz ar to būtu svarīgs arī kaut kāds starpnacionāls vienots risinājums, lai nav tā, ka vienā valstī palīdz vairāk, citā mazāk."
Īpaši neafišējot, valdība pagājušajā nedēļā ir lēmusi "airBaltic" pamatkapitālā pārvērst 36 miljonu eiro aizdevumu un paudusi gatavību ieguldīt vēl 150 miljonus. Publiski gan tika stāstīts, ka uzņēmuma finanšu stāvoklis ir labs, jo pēc pērn emitētajām obligācijām uzņēmuma kontos ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
"Jā, tiešām "airBaltic" ir pašlaik laba finansiālā bilance, bet mēs skatāmies arī tos nākamos mēnešus. Mēs jau redzam, ka būs jāpagarina ārkārtas situācija ne tikai Latvijā, bet faktiski vīrusa krīze turpinās. Attiecīgi arī izmaksas, noturot uzņēmumu tādā "ieziemotā" stāvoklī, ar katru mēnesi pieaug," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Tomēr joprojām nav skaidrs, vai un kādu atbalstu saņems tieši darbinieki. Neoficiālās sarunās viņi pauž neizpratni, kāpēc dīkstāves pabalstu "airBaltic" izlemts nemaksāt.
Tajā pašā laikā uzņēmums spiežot darbiniekus ņemt bezalgas atvaļinājumus un arodbiedrību neviens galvā neņem.
"Grūti kaut ko prognozēt uz priekšu attiecībā arī uz darbiniekiem, es teiktu, ka loģiskākais ir, ja nu ir izvēle, tad tomēr izvēlēties ņemt bezdarbnieka pabalstu, nekā bezalgas atvaļinājumu. Tātad vēlreiz atkārtoju, šie 150 miljoni ir domāti, lai "ieziemotu" uzņēmumu pašlaik un lai tas varētu atsākt darbu tad, kad krīze beigsies, bet, kādi tieši pašākumi tiks veikti, tas jau ir uzņēmuma vadības rokās. Skaidrs, ka pilnībā maksāt visiem uzņēmumuma darbiniekiem pilnu algu neizmērojamu skaitu mēnešus, nu to nevar atļauties neviena kompānija," saka ministrs.
Tikmēr Gauss neuztraucas, ka, atlaižot darbiniekus, riskē ar to, ka vēlāk nebūs, kas strādā.
"Es kolektīvam teicu – ticu, ka atgriezīsimies un atkal pieņemsim darbā cilvēkus, kuri uz laiku nevar būt ar mums. Kad tas būs? Es gribētu atbildēt uz šo jautājumu, taču šobrīd neviens nevar pateikt, kā situācija attīstīsies. Šī ir situācija, ko pasaule nav pieredzējusi 100 aviācijas gadu laikā. Nav iespējams prognozēt, kas notiks tālāk, cik ilgi būs bezdarbs. Tas ir ļoti sarežģīti. Es domāju, ka neviens uz šīs planētas šobrīd nevar pateikt, kas sagaidāms," spriež "airBaltic" vadītājs.
