Tikko uz uguns vārīta zāļu tēja un tautā iemīļotā aktiera un sabiedriskā darbinieka Ēvalda Valtera iecienītākie auzu pārslu cepumi – tas ir cienasts, ko Kuldīgas kultūras centra ļaudis sagādājuši Valterīša 129. dzimšanas dienā.
Šāda tradīcija izveidojusies, kopš Kuldīgas rātslaukumā izveidots vides objekts "Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru". Jāteic, klātesošs ar savu balsi, stāstiem un dziesmām ir arī Ēvalds, tik kā šobrīd jau ierasts teikt – attālināti. Un cilvēki nāk un nāk – lielākā daļa ar savām iecienītākajām krūzēm, un katram savas atmiņas par šo spilgto personību.
"Viņš man ir kā leģenda. Viņa izteicieni visu laiku ir atmiņā. Tā tam būs būt, āmen," nosaka kuldīdznieks Juris Nikāzis.
Ar sava tēta pirkto krūzīti atnācis arī Ēvalda Valtera dēls Raits. Viņš neslēpj savu gandarījumu, ka tēta dzimšanas diena pulcējusi tik daudz cilvēku.
""Man jau viņš ir vienmēr, tepat kaut kur augšā, es bieži vien ar viņu sarunājos. Bet man liekas, ka viņš ir pēta no kādas galaktikas vai zvaigznāja mūsu soļus un gājienus. Galvenais jau ir turpināt viņa iesāktās lietas. Es domāju kopt laukus, vidi, mežus," stāsta izcilā aktiera dēls.
Ēvalds Valters dzimis Kuldīgas pusē. Bērnība, skolas gadi un pirmie soļi algotā darbā pagājuši Kuldīgā. Tā viņa sirdī kļuvusi neizdzēšama.
Aktieris sacījis: "Es nevaru vienkārši dzīvot bez tās savas bērnības pilsētas. Man vajag kaut kādu iedvesmu, kaut kādu poētisku pamudinājumu. Un Kuldīga mani iespaido."
Aktieris Jānis Paukštello pēc kopdarba filmā "Mans draugs - nenopietns cilvēks" Ēvaldu Valteru izvēlējies par savu teātra krusttēvu. Viņa iemācītais noderējis visai dzīvei.
"Tas ir tas, kas tev piebiksta. Nu, piemēram, režisors bļauj uz tevi un šausmīgi ilgi runā. Viņš teica – Janka, laid visu pār galvu un savā dvēselē uzņem tikai 17 procentus, ko tev saka. Tas skaistākais, ko viņš teicis - nevajag dzīvē visu gribēt, bet vajag visu lolot, jo griba nes līdzi sāpes."
Ēvalds Valters aizgāja mūžībā 100 gadu vecumā, bet ticējums vēsta – ja padzersiet kopā tēju, arī jums vismaz 100 gadi būs garantēti.
