Krištopans apņēmies lūgt termiņa pagarinājumu, kam vairāki komisijas locekļi lietderību neredz. Izskan bažas, ka komisiju varētu izmantot, lai pasliktinātu valsts pozīciju starptautiskā tiesvedībā.
Janvāra beigās izveidotā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmajās sēdēs izprašņājusi vairāku iestāžu vadītājus.
Viņi deputātiem vēlreiz atgādināja, ka Latvijai draudēja iekļūšana "pelēkajā sarakstā", jo starptautiskie eksperti tā sauktajā "Moneyval" ziņojumā Latvijas rīcību cīņā ar netīrās naudas atmazgāšanu novērtēja kā nesekmīgu gandrīz visos rādītājos.
Komisijas deputāti saskārušies ar realitāti
Vienlaikus uz komisiju aicinātie apliecināja, ka ugunsgrēks ir nodzēsts, finanšu pakalpojumu centra riski Latvijai vairs nav aktuāli, tādēļ atsevišķās jomās prasības var pat mīkstināt. Regulators bankām izstrādājis garu rokasgrāmatu, kā katrs klients tagad jāvērtē.
Izmeklēšanas komisija izceļas ar garāko nosaukumu pēdējo Saeimu vēsturē. Tas tāpēc, ka neskaitot "kapitālo remontu" komisija apņēmās izmeklēt arī trīs banku - "ABLV", "PNB" un "Baltic International Bank" - slēgšanu.
Taču jau pirmajā sēdē deputāti saskārās ar realitāti. Prokuratūra informēja, ka par notikumiem šajās bankās pašlaik ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, tādēļ daļa no informācijas ir izmeklēšanas noslēpums.
Savukārt Latvijas Banka vērsa uzmanību, ka nevar publiskot dokumentus par šīm bankām, kas atrodas Eiropas Centrālās bankas arhīvā, bez Frankfurtes piekrišanas.
Tādēļ izskatās, ka atsevišķām bankām komisija nepieķersies. To negrib arī vairāki komisijas locekļi. Vislielākais satraukums ir par "PNB bankas" īpašnieka Grigorija Guseļņikova uzklausīšanu. Guseļņikovs pēc komisijas izveidošanas nosūtīja vēstuli deputātam Aināram Šleseram (LPV), paužot gatavību atbildēt uz jautājumiem. Šlesers "de facto" sacīja, ka vēstuli nodevis Krištopanam.
Krištopans grib izvaicāt Rasmusenu
Guseļņikovs iesūdzējis Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā, tādēļ Valsts kanceleja nešaubās, ka komisijā izteikto Guseļņikovs izmantos tiesas prāvā.
"Es nedomāju, ka mēs kaut kādā veidā kaitēsim valstij. Man personīgi nav ne mazāko šaubu, ka no bankas ir pazudusi diezgan liela nauda Guseļņikova virzienā," saka Krištopans.
Viņš apgalvo, ka Guseļņikovā negrib klausīties, bet vēlas iztaujāt bijušo Guseļņikova vietnieku bankas padomē Andersu Fogu Rasmusenu. Bankas likvidators tajā skaitā no Rasmusena pašlaik cenšas piedzīt 32 miljonus eiro, kas esot bankai nodarītie zaudējumi.
"Es ar komisijas vadītāja tiesībām uzrunāšu Rasmusena kungu un aicināšu viņu liecināt mūsu komisijā. Izstāstīt savu stāstu, jo pēc definīcijas bijušais Dānijas premjerministrs, NATO ģenerālsekretārs skaitās godīgs cilvēks. Vajadzētu tā būt," skaidroja Krištopans.
Bažas par kaitējumu valsts interesēm
Vairāki deputāti iebilst gan Rasmusena, gan citu bijušo banku vadošo darbinieku uzklausīšanai izmeklēšanas komisijā.
"Man bija bažas, ka šo komisiju vēlēsies izmantot, lai pēc būtības jauktos atsevišķos kriminālprocesos, un atsevišķi politiķi mēģinās kļūt par apsūdzēto advokātiem. Diemžēl man šīs bažas arvien vairāk piepildās," pauž deputāts Edmunds Jurēvics (JV). Viņam arī komisijā radusies sajūta, ka "ir tāda neliela nostaļģija pēc laikiem, kad Latvijā varēja skalot Krievijas naudu."
Deputāts Ģirts Lapiņš (NA) uzskata, ka nav iespējams "izķidāt" minēto trīs banku likvidāciju, jo notiek tiesvedības, kurās politiķi nedrīkst iejaukties:
"Jebkas, kas tiek teikts, var tikt pavērsts pret Latvijas valsti. It kā pat labu gribēdams - varbūt Krištopana kungs ir gribējis kaut ko labu, bet viņa darbība ir drīzāk kaitnieciska šobrīd."
Parlamentārās izmeklēšanas sēdēs līdzās svarīgiem jautājumiem, piemēram, kā veicināt kreditēšanu vai banku kontu atvēršanu, ik pa laikam tiek izteiktas arī sūdzības, uz kurām atnākušajām amatpersonām ir neiespējami atbildēt. Piemēram, kāpēc bankas neatver kontu kādam anonīmam šveicietim vai partijai "Tautas kalpi".
Krištopans par komisijas vadīšanu saņem ievērojamu piemaksu
Komisijai darbs jāpabeidz līdz aprīļa beigām. Neviens no aptaujātajiem deputātiem neredz iespēju tik ātri nonākt pie vērtīga gala rezultāta.
"Problēma, ka katrā komisijas sēdē mums no vienas puses ir atbildīgās institūcijas, bet no otras – mums komisijā nav minimālas vienprātības par to, ko mēs īsti mēģināsim noskaidrot," saka deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie"). Viņaprāt, komisija vairāk iepazīstas ar situāciju, nevis mērķtiecīgi izmeklē.
Deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) cer, ka komisijas darbu varēs pagarināt: "Tas apjoms ir milzīgs. Mēs pat vēl neesam visas iesaistītās puses pirmo reizi uzklausījuši."
No valdošās koalīcijas deputātiem izskan pretenzijas pret komisijas darba pagarināšanu esošajā formātā. Tomēr Krištopans vēlas darbu turpināt: "Normāli vajadzētu līdz gada beigām. Mēs jau nevienam netraucējam, mēs jau gribam tikai labu.
Mēs gribam tikai pretsvaru tai ierēdņu vēlmei izliet no vanniņas ūdeni kopā ar bērnu. Jā, kontrole ir vajadzīga, bet saprāta robežās."
Jāatzīmē, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai Saeima piešķīrusi budžetu. Konsultanta algošanai paredzēti kopā 3217 eiro pirms nodokļu nomaksas uz trim mēnešiem. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Krištopans saņem 57% piemaksu pie deputāta algas, kas kopā veido 6256 eiro pirms nodokļu nomaksas.
KONTEKSTS:
Saeima 31. janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
Par komisijas vadītāju tika ievēlēts Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
