ĪSUMĀ:
- Par nākamo ārlietu ministru Saeima varētu balsot jau nākamnedēļ.
- "Jaunajai Vienotībai" ārlietu ministra amata kandidāti zināmi, tos nosauks premjere.
- Potenciālie kandidāti esot no "Jaunās Vienotības" rindām.
- Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie" gaida, kādus kandidātus premjere piedāvās.
- Partijas norāda – izmaiņas valdībā koalīcijas stabilitāti neietekmēs.
- Ārlietu ministra amatam izskan Kalniņas-Lukaševičas, Kristovska un Bražes vārds.
Ārlietu ministra statusā Kariņš otrdien apmeklēja Ministru kabineta sēdi vienu no pēdējām reizēm. Iecerēts, ka par nākamo ārlietu ministru Saeima varētu balsot jau nākamnedēļ.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka partiju apvienībai ir zināmi kandidāti ārlietu ministru amatam, taču tos publiski nosauks premjerministre: "Tā kā premjeres nav šodien klāt... tikko premjere būs, tā arī parādīsies pirmie kandidāti."
Koalīcijas sarunas, kurās spriests arī par aktuālajām izmaiņām valdības sastāvā, otrdien vadīja finanšu ministrs, jo premjere ir apslimusi. Tieši tāpēc vēl nekādus vārdus un uzvārdus nenosaukšot, tas esot premjeres rokās. Un potenciālie kandidāti esot no "Jaunās Vienotības" rindām.
Arī pārējās partijas patlaban gaidot, kādus kandidātus premjere piedāvās.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku) pauda: "Primāri šī ir pašas "Jaunās Vienotības" atbildība. Sagaidīsim, kas tiks piedāvāts, un tad jau vērtēsim. Mēs neredzam nevienu iemeslu, lai kaut ko mainītu ministru portfeļa sadalījumā starp politiskajām partijām. Galvenais jautājums šajā ir, kā mēs pēc iespējas ātrāk varam nonākt pie jauna ārlietu ministra. Šis nav tas laiks, kad Latvijai būtu ilgstoši jāstrādā bez ārlietu ministra."
Arī "Progresīvie" norādīja, ka sarunas vēl turpināsies, partija gaida premjeres piedāvājumu. Pašlaik esot grūti komentēt, vai iespējamas kādas ministru pārbīdes. Kariņa aiziešana no valdības koalīcijas stabilitāti nesašūpošot.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sacīja: "Koalīcija noteikti ir dinamiska un absolūti uz dialogu vērsta. Izaicinājumi valdībai šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir, un es domāju, ka komunikācija koalīcijas partneru starpā ir ļoti konstruktīva un lietišķa. Premjere ir uzņēmusies labi koalīcijas koordinēšanas lomu, un es šeit neredzu nekādus paklupšanas akmeņus, lai mēs nenonāktu dialoga rezultātā arī pie ļoti laba ārlietu ministra."
Arī politologi līdz šim izteikuši prognozes, ka ir maz ticams, ka līdz ar Kariņa atkāpšanos valdība varētu krist.
Politologs Jānis Ikstens Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pieļāva, ka "Jaunā Vienotība" ārlietu ministra amatam arī varētu virzīt pašreizējo Saeimas deputāti, bijušo Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu, lai arī pret viņu pirms pusotra gada bija iebildumi no diplomātu aprindām.
"Tas atkarīgs no tā, cik ļoti "Vienotība" jutīsies izmisusi. Ja viņiem patiešām neviena cita nebūtu, tad varbūt tā ir kandidatūra. Jo būtu tomēr ļoti nepatīkami "Vienotībai" atzīt, ka viņiem kāds steigšus jāuzņem partijā, lai varētu pēc tam tālāk virzīt uz šo amatu," teica Ikstens.
Politologs gan norādīja, ka, viņaprāt, diskusijā par nākamo ārlietu ministru nav novērtēts viens personāžs – pašreizējais Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības, kā arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība").
Diskusijās par nākamo ārlietu ministru izskanējis arī bezpartejiskās, bijušās NATO ģenerālsekretāra vietnieces Baibas Bražes vārds. Sociologs Arnis Kaktiņš gan norādīja, ka partija kandidātus amatiem vispirms meklē savās rindās. "Bet, protams, ja nevar atrast savējos, tad vienmēr var attiecīgo labo cilvēku uzņemt savās rindās," sprieda Kaktiņš.
KONTEKSTS:
Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka atkāpsies no ārlietu ministra amata. Plašāk šo lēmumu viņš atteicās komentēt.
Ārlietu ministra krēsls, kuru Kariņš ieņēma kopš Siliņas valdības izveides pērnā gada septembrī, vēl vairāk sašķobījās pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu laikā, kad Kariņš ieņēma Ministru prezidenta amatu.
