ĪSUMĀ:
- Pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā 1. septembrī jānotiek pirmsskolās, 1., 4. un 7. klasēs.
- Valmieras 2. vidusskola gatava pārmaiņām; jautājums – kā ar vecākiem un skolēniem.
- Skolas direktors lēsa, mācību temps varētu kļūt lēnāks; zināšanu līmenis var samazināties.
- Biķernieku pamatskolā pāreju uz mācībām tikai valsts valodā uzskata par pārāk strauju.
- Biķernieku pamatskolā bažas par skolēnu zināšanu pavājināšanos un iespēju zaudēt kolēģus.
- IZM atzīst, ka gatavība pārejai uz mācībām tikai latviski valstī nav viendabīga.
- IZM sola dažāda veida atbalstu, lai skolotāji varētu uzlabot valsts valodas zināšanas.
- Vasarā skolotājiem un skolēniem atsevišķos gadījumos dos arī iespēju padzīvot latviskā vidē.
- Kopumā latviešu valodas kā vienīgās mācību valodas ieviešana vairs nav atliekama.
Situācija Valmieras 2. vidusskolā
Dziesmas "Dar’ man, tēvis, pastaliņas" melodijas fragments ir zvans Valmieras 2. vidusskolā. Stunda ir galā, no klasēm gaiteņos izbirst skolēni. Vieni sarunājas latviski, citi – krieviski.
Mācību iestādes direktors Andrejs Gluhovs pastāstīja, ka skolā mācās apmēram 500 bērnu, ir gan krievu, gan latviešu plūsma. Saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemtajiem grozījumiem likumos pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā 1. septembrī jānotiek pirmsskolās, pirmajās, ceturtajās un septītajās klasēs.
Valmieras 2. vidusskolā nākamā mācību gadā katrā no šiem līmeņiem iecerēts veidot pa divām paralēlklasēm, bet pirmsskolā varētu būt ap 240 bērnu 12 grupās.
Jautāts, kāda šajā brīdī ir skolas gatavība pārmaiņām, Gluhovs sacīja: "Dažādi, jo droši vien mūsu gatavība ir principā gandrīz simtprocentīga. Kāda ir gatavība vecākiem, pašiem skolēniem – tas ir liels jautājums.
Jo kāds nu kuram ir latviešu valodas zināšanu līmenis. Kāda nu kuram ir šī nostāja. Kā nu kurš ir gatavojies līdz šim, ir gājis uz šo. Jo šis lēmums tika pieņemts tā diezgan ātri. Ņemot vērā, ka mums pēc būtības mazākumtautību programmās – es tagad nerunāšu par latviešu klasēm, kas mums arī skolā ir, – tad mums jau šī nostāja bija skaidra un zināma par vidusskolu, respektīvi, mēs no septītās klases jau pat varbūt vairāk nekā 70 un 80 procentiem bijām ņēmuši [mācību priekšmetos] latviešu valodu, tad šis lēmums, ka līdz 6. klasei trijos gados [pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā] – tas tik un tā ir ļoti ātri."
Runājot par pirmsskolas līmeni, direktors stāstīja, ka jau 2000. gadu sākumā izlemts nodarbības organizēt ne tikai krievu, bet arī latviešu valodā, un tas nav noticis bez pretestības.
"Bija ļoti, ļoti grūti pierādīt vecākiem, un principā tikai daži no vecākiem ir sapratuši pēc tam, pēc desmit gadiem, kādu, piedodiet, "produktu" viņi ir saņēmuši, jo mūsu absolventi bija ļoti konkurētspējīgi darba tirgū, jo valodas zināšanas bija ļoti plašas. Principā trīs valodas – brīvi. Latviešu, krievu, angļu," stāstīja skolas direktors.
Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem skolā pirmajās, ceturtajās un septītajās klasēs Gluhovs uzskata skolotāju spēju visu paskaidrot latviski – citiem vārdiem, tā, lai skolēni saprot. Apvienojumā ar grūtībām, ko jau sagādā daudz kritizētā kompetenču pieeja mācību satura apguvē "Skola 2030", mācību temps tikai latviešu valodā varētu kļūt lēnāks.
"Paies vairāki gadi, kad mēs varēsim reāli iebraukt citās sliedēs un kad bērni varēs normāli mācīties un iegūt zināšanas jau latviešu valodā. (..) Zināšanu līmenis varētu samazināties, jo skolotājs būs spējīgs vai nu ņemt konkrētas tēmas mazākā apjomā, vai no kopējā standarta, no sasniedzamajiem rezultātiem ņemt tikai kaut kādu daļu, jo visu jau tagad nav iespējams izņemt, tādēļ ka saturs ir pārblīvēts," atzina Gluhovs.
Pēc Valmieras 2. vidusskolas direktora teiktā, šajā mācību iestādē ap 70 procentiem skolotāju ir latvieši; arī Valmiera pati ir latviska pilsēta – saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas rezultātiem, latviešu īpatsvars šajā pilsētā 2021 gadā bija 85%.
Situācija Biķernieku pamatskolā
Stipri atšķirīga situācija ir Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā. No nedaudz vairāk kā 400 iedzīvotājiem tikai aptuveni desmitā daļa ir latvieši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2022. gadu.
Biķernieku pamatskolā, kura šogad svin pastāvēšanas simtgadi un kurā mācības visu šo laiku notikušas krieviski, mācās nepilns simts bērnu. Četrus mēnešus pirms pārejas uz mācībām latviešu valodā šīs mācību iestādes direktors Aleksejs Mackevičs sacīja – latviešu valoda šo skolēnu ģimenēs ir svešvaloda, bet ieteikumi "no malas", kā valsts valodas zināšanas uzlabot, – neizpildāmi.
"Žurnālus, avīzes mēs neizrakstām, un principā arī latviešu valodā tur mums diezgan maz to avīžu pats par sevi. [Latviski] radio, protams, mēs neklausāmies un televīziju neskatāmies, jo tā ir nesaprotama valoda. Diemžēl," atzina Mackevičs.
Saskaņā ar pašreizējo kārtību, 1.–6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80%. Biķernieku pamatskolā šī prasība esot ievērota, tomēr arī tad pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pēc pašreizējā plāna Mackevičs uzskata par pārāk strauju.
"Būtu loģiski pakāpeniski ņemt un pāriet valsts valodā tikai pirmajā klasē, pēc tam ņemt otro, trešo, jo lielākās problēmas droši vien būs ar ceturto un septīto klasi," sprieda iestādes direktors.
Direktors skaidro, ka esot izdevies atrast skolotāju ar pietiekami labu latviešu valodas prasmi, kura strādās ar pirmo klasi, bet darbs ar lielākiem bērniem kopumā būšot sarežģītāks.
"Protams, tā ir psiholoģija. Nu, piemēram, ja trešajā klasē ar to pašu bērnu runāja un skaidroja krievu valodā, tīri psiholoģiski gan bērns sagaida [arī 4. klasē stundas] saprotamajā valodā, protams, gan arī skolotājam daudz vieglāk paskaidrot priekšmetu dzimtajā valodā," uzskata skolas direktors Mackevičs.
Tāpēc Biķernieku pamatskolas direktors ir nobažījies ne vien par to, ka varētu pavājināties skolēnu zināšanas, bet arī par iespēju zaudēt kolēģus – skolotājus, kuri varētu pamest darbu, jo mācīt latviski nav gatavi vai nevēlas.
IZM sola dažāda veida atbalstu
Tas, ka gatavība pārejai uz mācībām tikai latviski valstī nav viendabīga, nav noslēpums arī nozares ministrijā. Tā atšķiras ne vien dažādos reģionos, proti, ir sliktāka gan noteiktās vietās Latgalē, gan Rīgas apkaimēs ar mazāku latviešu īpatsvaru, bet var būt citāda pat vienas klases ietvaros.
"Valodas prasmes līmenis būs bērniem ļoti dažāds, nu, piemēram, pirmajā klasē. Pat ja pats skolotājs labi pārvalda latviešu valodu, protams, ar to būs jārēķinās, ka viņš tagad strādās, kā mēs tagad sakām, lingvistiski neviendabīgā vidē," norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule.
Bažas ir arī par pašu skolotāju valodas prasmēm, taču, apzinoties pedagogu deficītu, ministrijā sola dažāda veida atbalstu, lai līdz 1. septembrim un arī pēc tam skolotāji no skolām ar mazākumtautību mācību programmām valsts valodas zināšanas varētu uzlabot un nostiprināt papildu kursos.
"Ceram, ka viņos arī ir šī vēlme to darīt, ja mēs varbūt vairs neskatīsimies tik ļoti pagātnē, jo to kursu ir bijis ļoti daudz un arī valodas prasmi visiem ir nācies apliecināt, ka tāda ir, bet, ja realitātē izrādās, ka tas tā diemžēl tomēr nav, tad neviens šeit negrasās nevienam neko publiski pārmest vai kritizēt. Mums jāskatās, kur mēs šobrīd esam, un jāmēģina vest uz priekšu un tālāk, un, cik nu ir visu mūsu spēkos, maksimāli sniegt vēl atbalstu, lai tomēr [skolotājs] tiek noturēts skolā, var turpināt darbu un strādāt," teica Seipule.
Vasarā skolotājiem un skolēniem iecerēts piedāvāt ne vien latviešu valodas kursus un nometnes, bet atsevišķos gadījumos arī iespēju padzīvot latviskā vidē apmaiņas programmās; par šīm iespējām jāinteresējas savā pašvaldībā.
Tiekot gatavoti arī atbilstīgi mācību materiāli, un esot domāts arī par vienotu atbalsta sistēmu tiem, kuriem pielāgošanās izmaiņām prasīs lielāku piepūli nekā citiem.
"Jā, par šo atbalsta sistēmu ir domāts. Arī Valsts izglītības satura centrā tiks veidota metodiskā atbalsta nodaļa, arī pašvaldībās mums ir sagatavoti jomu koordinatori, Mēs esam domājuši par tādu kā vienas pieturas aģentūru, kur viss šis atbalsts varētu saplūst kopā un tikt saņemts," teica IZM pārstāve.
Tiesa, vēl viena līdz galam neapzināta problēma ir pāreja uz mācībām latviešu valodā bērniem mazākumtautību plūsmā, kuri apgūst zinības kādā speciālā programmā, piemēram, skolēniem ar mācīšanās vai garīgās attīstības traucējumiem, atzina Seipule.
Saeimas deputāts: Nevar būt diskusiju par atlikšanu
Taču kopumā latviešu valodas kā vienīgās mācību valodas ieviešana vairs nav atliekama. Kā izteicās izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") padomnieks Sergejs Ancupovs, tas esot ne vien izglītības, bet arī ar valsts drošību saistīts jautājums. Lai sagatavotos, laika bijis pietiekami, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas vietnieks Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts").
"Ja iepriekšējā Saeima jau diezgan laicīgi, jau gadu iepriekš ir pieņēmusi šo lēmumu, tad bija laiks arī skolām, pašvaldībām sagatavoties šā jautājuma izskatīšanā. Es domāju, par atlikšanu šeit nevar būt pat diskusijas," sacīja Saeimas deputāts.
Izmaiņas mācību valodas lietojumā no 1. septembra attiecas uz 13,6% pirmsskolu audzēkņu un uz 23,2% pamatskolu skolēnu, liecina IZM dati. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, no 2025. gada 1. septembra pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.
