Valsts kontrole sola sekot līdzi vēža reģistra ieviešanai
Vēža ārstēšana ir prioritāte, bet līdzšinējie centieni uzlabot situāciju – nepietiekami, tā atzinušas iesaistītās puses – ārsti, pacienti un politikas veidotāji, kas ceturtdien tikās, lai diskutētu par to, ko iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā. Pacienti norādīja, ka runāts ir daudz, jāķeras klāt darbiem.
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle Olga Valciņa sacīja: "Par vēža reģistru mēs runājam jau kopš pacientu biedrības pirmās organizēšanas. Un nekur mēs tālāk neesam tikuši, kā runājam. Kā nav, tā nav."
Tam, kā veiksies ar reģistra ieviešanu, Valsts kontrole sola sekot līdzi jau tuvākajā laikā. Ilgākā termiņā sekos līdzi arī citiem ieteikumiem, kas vērsti, piemēram, uz agrīnu diagnostiku. Skatīsies, kā augusi iedzīvotāju atsaucība skrīningiem gadu no gada. Vērtēs arī tā saucamo "zaļo koridoru".
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa norādīja: "Revīzijā mēs secinājām, ka cilvēks līdz diagnozei 65 dienu vietā nonāk trīsreiz ilgākā termiņā, tad mēs arī mērīsim, vai pēc datiem var redzēt, ka šo dienu skaits samazinās. Tad mēs skatīsimies kompensējamo zāļu sarakstu, vai ir novērojams Eiropas standartiem atbilstošu zāļu pieaugums šajā sarakstā."
Ārsti un pacienti sagaida kompleksu risinājumu
Kā norādīja ārsti un pacienti, plānam ir jābūt kompleksam un onkoloģiskā aprūpe jāuzlabo pilnīgi visos tās posmos.
Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Alinta Hegmane atzīmēja: "Ja ir skrīnings un skrīningam neseko diagnostika un ārstēšana, tad skrīningam nav jēgas. Pat ja atsaucība tam ir 90%. Šeit diemžēl ir jāskatās kompleksi. Nav vienas lietas, kas globāli uzlabotu situāciju onkoloģijā. Viena no svarīgākajām lietām ir apzināt resursus, jo tas ir saistīts ar finansējumu un plānošanu."
"Onkoalianses" valdes locekle piebilda: "Vai tas [ceturtdienas pasākums] paliks kā sabiedrisko attiecību saruna? Vai tam sekos reāli darbi un finansējums? Mēs nevaram vairāk plānot, ja nepiešķir finansējumu."
Cik liels finansējums vajadzīgs? To iesaistītās puses vēl nezina. Vispirms jāizstrādā pakalpojumu uzlabošanas plāns.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Ja mēs salīdzinām sevi ar Baltijas valstīm, mēs redzam, ka mums ir vēl, kur investēt. Kā es teicu savā uzrunā, mērķis ir palielināt finansējumu ne tikai veselības aprūpei kā aprūpei, bet mērķis ir, lai mēs zinām, ka tā nauda aiziet pie tādiem un tādiem pacientiem. Tādi un tādi ir rezultāti. Efektīvi tiek izmantoti. Līdz ar to pieprasījums pēc papildu finansējuma būs, un būs viss redzams. Un caurspīdīgs."
Onkoloģiskās slimības ir otrais izplatītākais nāves iemesls Latvijā.
