"Ir jāizvairās no jaunas reformas, valdība atbalstījusi tikai vienus grozījumus likumā attiecībā uz Varakļānu novada pievienošanu Madonai, un tie tiks skatīti Saeimā," norādīja Bērziņa.
Vienlaikus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre atzina, ka koalīcijas darba grupā ir diskutēts arī par citām iespējamām izmaiņām novadu kartē, taču viņas un arī ministrijas ieskatā "reforma bija tikko, un vismaz vienam sasaukumam būtu jānostrādā jaunajās robežās".
"Iedzīvotājiem emocionāli, protams, vajag laiku, lai pierastu [pie jaunajām novadu robežām], bet trīs gadi ir pārāk īss laiks, lai raustītu karti.
Novadu robežas pašlaik nebūtu jāgroza," uzsvēra Bērziņa.
Taču iedzīvotājiem, pēc ministres domām, ir jābūt iespējai kaut ko mainīt, tādēļ no 2025. gada iedzīvotājiem aptauju veidā būs iespēja izteikt vēlmi būt vienā vai otrā novada teritorijā.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu, Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.
Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.
Saeima sākusi skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.
Vienlaikus vairākas pašvaldības izteikušas vēlmi turpmāk dzīvot šķirti.