ĪSUMĀ:
- Rinkēvičs pateicās Levitam par 4 gadiem amatā; Levits uzskata – Rinkēvičs būs labs prezidents.
- Rinkēvičs cer, ka Levits turpinās iesākto arī pēc prezidentūras beigām.
- Levits koalīcijas izmaiņu gadījumā vēl līdz 8. jūlijam ir gatavs pieņemt vajadzīgos lēmumus.
- Rinkēvičs sola ārpolitikas kursa pārmantotību un aktīvāku "ekonomisko diplomātiju".
Levits: Latvija būs drošās rokās
"Es domāju, ka jaunais Valsts prezidents ļoti labi veiks savus pienākumus. Es ļoti labprāt nododu savu stafeti tieši Rinkēviča kungam, jo viņš ir pierādījis sevi kā Latvijas valstsvīrs un Latvijas patriots. Latvija būs drošās rokās nākamos četrus gadus," sacīja Levits.
Savukārt Rinkēvičs medijiem norādīja, ka tikšanās laikā pateicies Levitam par četriem gadiem amatā. "Gribētu teikt prezidentam lielu paldies par līdzšinējo četru gadu darbu. Domāju, ka Jūs esat godam pildījis šo pienākumu starptautiski, iestājoties par starptautiskā tribunāla izveidi un stingri atbalstot Ukrainu," sacīja Rinkēvičs.
Tāpat Rinkēvičs tikšanās laikā aicinājis Levitu turpināt iesākto arī pēc pilnvaru termiņa beigām.
"Protams, ka es, sakot paldies Valsts prezidentam, aicināju pēc pilnvaru termiņa aktīvi turpināt darbus, kas ir sākti starptautiskajā plāksnē, akadēmiskajā plāksnē, [Krievijas kara noziegumu Ukrainā] tribunāla plāksnē. Pilnā nopietnībā gribu teikt, ka turpināsim sadarbību. Uz padomu [no Levita] ceru arī pēc 8. jūlija," sacīja Rinkēvičs.
Levits koalīcijas izmaiņu gadījumā līdz 8. jūlijam gatavs pieņemt vajadzīgos lēmumus
Amatpersonas piektdien pārrunāja politisko situāciju valstī. Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās Rinkēviču ievēlēja par prezidentu ar opozīcijā esošu partiju atbalstu, arvien skaļāk izskan runas par iespējamām izmaiņām valdošajā koalīcijā.
Levits vērtēja, ka politiskā situācija valstī patlaban ir "nepārskatāma".
"Vispārējos vilcienos situācija ir nepārskatāma. Partiju un frakciju uzdevums ir Saeimā skatīties, kā valdība var turpināt darbu. Ir iespējams jauns modelis, ir iespēja turpināt pašreizējo. Ja situācija to prasīs, es izdarīšu savu izvēli, ja tas būs nepieciešams, pirms 8. jūlija, bet pēc tam tas būs jaunā prezidenta uzdevums," pauda Levits.
Vaicāti, vai viņi gatavi iesaistīties, ja būs nepieciešams izraudzīties jaunu valdības veidotāju, Levits un Rinkēvičs norādīja, ka tas atkarīgs no tā, kurš konkrētajā brīdī būs amatā. "Līdz 8. jūlijam Valsts prezidents pilda savus pienākumus, ko tam nosaka Satversme, pilnā apmērā," atzīmēja Levits, kura termiņš beigsies 8. jūlijā, norādot, ka termiņa laikā rīkosies atbilstoši, tajā skaitā nominējot nākamās valdības vadītāju.
Rinkēvičs sola ārpolitikas kursa pārmantotību un aktīvāku "ekonomisko diplomātiju"
Arī Rinkēvičs piebilda, ka partiju uzdevums ir esošo situāciju izrunāt "krustu šķērsu" un saprast, kā labāk rīkoties.
Rinkēvičs, pārņemot prezidenta pilnvaras, sola arī ārpolitikas uzdevumu nepārprotamu pārmantošanu.
"Protams, pēc 8. jūlija ir jāizšķiras par jaunu ārlietu ministru. Redzēsim, kā tas politiskais process attīstīsies. Taču pamatlietās lai nu kas, bet stingrs nedalāms atbalsts Ukrainai, Krievijas agresijas ierobežošana gan ar sankcijām, gan ar atbalsta sniegšanu militārā un citā veidā Ukrainai ir skaidri uzdevumi. Mūsu pašu drošības stiprināšana, NATO lēmumu ieviešana, ciešāka Eiropas Savienības sadarbība – šie uzdevumi paliek visiem – prezidentam, valdībai, parlamentam," atzīmēja Rinkēvičs.
Tāpat jaunievēlētais prezidents ir apņēmīgs attīstīt "ekonomisko diplomātiju".
"Tas, kas, protams, nebija iespējams kovida pandēmijas dēļ, bija attīstīt, kā es to saucu, ekonomisko diplomātiju, ka prezidents dodas vizītēs, aicina investorus uz Latviju, attiecīgi veicina mūsu eksportspēju. Tas būs daudz biežāk redzams manā kalendārā nekā 2020. un 2021. gadā," atzina Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Rinkēvičs ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī ZZS un "Progresīvos".
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēja uz šo amatu.
