ĪSUMĀ:
- Pirms un pēc 14. Saeimas vēlēšanām "Jaunās Vienotības" līderi noraidīja sadarbību ar ZZS, kamēr tās priekšgalā ir Aivars Lembergs.
- Arī ZZS neatbalstīja Kariņa valdību, nenorobežojās no Lemberga.
- "Jaunā Vienotība" tagad vēlas paplašināt koalīciju ar ZZS un "Progresīvajiem".
- ZZS un "Apvienotais saraksts" uzskata, ka jābūt jaunai koalīcijai.
- Nacionālā apvienība neredz sevi vienā koalīcijā ar ZZS un "Progresīvajiem".
- Kariņš koalīcijas paplašināšanu tagad skaidro ar plašāka atbalsta nepieciešamību Saeimā.
- Kariņš uzsver, ka lēmumu pieņemšanā piedalīsies tikai vēlētas amatpersonas.
- ZZS norāda, ka tagad ir cita situācija un tā nekad nav lēmusi pret sadarbību ar "Jauno Vienotību".
- Izskaidrot vēlētājiem sadarbību ar ZZS būs grūti, bet ne neiespējami, teic politoloģe Iveta Kažoka.
- Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka "Jauno Vienotību" apžilbinājis prezidenta vēlēšanu mirdzums.
Kariņš pērn 25. septembrī aģentūrā LETA publicētā intervijā neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām sacīja: "Viņi [ZZS] par savu premjera amata kandidātu ir izvēlējušies Aivaru Lembergu, kurš ir izcēlies ar to, ka NATO karaspēku Latvijā nosaucis par okupantiem, kurš ir mūsu stratēģiskā partnera – ASV – sankcijām pakļauts indivīds par korupciju un tiesas procesā par to pašu ir notiesāts."
"Es nevaru iedomāties nevienu Eiropas valsti, kur šāds kandidāts tiktu nopietni piedāvāts. Tā ir kaut kāda īpatnība, ka mums ir politiskais spēks, kurš, šķiet, pat ar lepnumu grib piedāvāt tādu kandidātu.
Es neredzu, kā ar viņiem šādos apstākļos varētu sadarboties," sacīja Kariņš.
Kamēr nenorobežosies no Lemberga
Turklāt jāatgādina, ka Saeimas priekšvēlēšanu laikā "Jaunās Vienotības" valde pieņēma lēmumu nepiedalīties debatēs, uz kurām plānots aicināt "smagos noziegumos apsūdzēto un pirmajā tiesu instancē notiesāto, kā arī par korupciju no ASV puses sankciju sarakstā iekļauto Aivaru Lembergu". Latvijas Televīzijas (LTV) fināla debatēs piedalījās cits ZZS līderis, tagadējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis, norādot, ka viņa vietā šeit vajadzējis būt ZZS premjera amata kandidātam Lembergam, taču viņam šī iespēja tikusi liegta. Te gan jāpaskaidro, ka LTV redakcionālais lēmums bija aicināt tikai tos politiķus, kas kandidē 14. Saeimas vēlēšanās, tādēļ debatēs nepiedalījās ne Lembergs, ne arī "Apvienotā saraksta" līderis Uldis Pīlēns.
Uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas ZZS apliecināja, ka nav gatava norobežoties no Lemberga kā politiskā spēka premjera amata kandidāta 14. Saeimas koalīcijas veidošanas laikā. Savukārt Rinkēvičs norādīja, ka "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nevarēs sadarboties ar ZZS, ja šis politiskais spēks turpinās sadarboties ar Lembergu. Arī Kariņš uzsvēra, ka "sarkanā līnija" – "sadarboties ar ZZS, kamēr Lembergs ir politiskā spēka priekšgalā".
Pie galda – tikai vēlētas amatpersonas
Uz jautājumu, kas tieši tagad ir mainījies, kāpēc premjers izskata iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS, zinot, ka Lembergs joprojām ir ZZS premjera amata kandidāts un ASV sankciju sarakstā, Kariņš ar preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību LSM.lv atbildēja, atkārtojot vien iepriekš paustus paziņojumus.
"Ministru prezidents ir vairākkārt uzsvēris – valdībai nepieciešams plašs atbalsts Saeimā, lai sekmīgi un daudz straujāk risinātu tādus sabiedrībā aktuālus jautājumus kā kvalitatīvu veselības un izglītības pakalpojumu pieejamība visā Latvijā, kapitāla tirgus stiprināšana, demogrāfijas un sociālās politikas īstenošana. Par to ir plānotas sarunas ar koalīcijas partneriem – Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu". Ministru prezidents ir skaidri paudis pieeju politisku lēmumu pieņemšanā, proti, tajā piedalās tikai ievēlētas un valsts vai pašvaldību amatā apstiprinātas amatpersonas," atkārtoja Sabajevs.
Nevar atbalstīt Kariņu
Tāpat jāatgādina ZZS valdes lēmumi un paziņojumi ap 14. Saeimas vēlēšanu laiku.
ZZS valde 14. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, diskutējot par tālākajām darbības perspektīvām, vienojās neatbalstīt tādas valdības izveidi, kuru vadītu Kariņš. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze tolaik akcentēja, ka "Kariņš ir izgāzies gan kā premjerministrs un izpildvaras vadītājs, gan kā ministru komandas līderis".
Arī pēc 14. Saeimas vēlēšanām oktobra sākumā ZZS savā mājaslapā publicēja paziņojumu, ka politiskais spēks nevar atbalstīt Kariņu kā jaunās valdības vadītāju.
Vēl šā gada aprīlī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā no jaunievēlētā partijas priekšsēdētāja Valaiņa izskanēja asa kritika valdības darbam un Kariņam. Opozīcijas politiķis citēja publiski izskanējušo apzīmējumu, ka ministri esot kā klusas peles, kuras ložņā zem galda, uz kura "haotiski lēkā" Kariņš, kuram neesot skaidrs, pie kāda galda viņš atrodas un ka pie tā sēž arī Latvijas tauta, ziņoja LETA.
Situācija ir mainījusies
Uz jautājumu, kas tieši tagad ir mainījies, kādēļ ZZS pieļauj sadarbību ar "Jauno Vienotību" jaunas koalīcijas izveidē, Valainis LSM.lv norādīja, ka
"ZZS nekad nav lēmusi pret sadarbību ar "Jauno Vienotību", un situācija šodien ir mainījusies,
bet nekādi citi lēmumi nav pieņemti".
Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka ZZS ir pret sadarbību ar Kariņu, bet ne ar "Jauno Vienotību", Valainis akcentēja, ka "nav uzstādīts tāds jautājums, un, kad būs, tad lemsim".
"Ja būs tāda nepieciešamība, mēs vērtēsim, bet šobrīd tāda jautājuma nav dienaskārtībā," atkārtoja Valainis un piebilda, ka ZZS valdes lēmums 14. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā "bija pozīcija tajā brīdī".
Izskaidrot grūti, bet ne neiespējami
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka LSM.lv norādīja, ka pēdējie dati (pērn oktobrī pēc Saeimas vēlēšanām) par to, kuras partijas nevēlas redzēt koalīcijā, liecina, ka lielai daļai "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" vēlētāju ZZS dalība koalīcijā nešķita laba doma, līdzīgi arī ZZS vēlētājiem kopīga valdība ar "Jauno Vienotību" nesimpatizēja. Taču tā nedomāja vairākums šo politisko spēku atbalstītāju.
Tādēļ ir jautājums, kā šīs partijas, īpaši "Jaunā Vienotība", koalīciju kopā ar ZZS izskaidros saviem vēlētājiem. "Aptaujas dati rāda, ka tas būs grūti, bet ne neiespējami," atzina Kažoka. ""Jaunajai Vienotībai" tā [koalīcija kopā ar ZZS] nav vienkārša izvēle, bet
ZZS nav arī nepārvarams šķērslis "Jaunās Vienotības" vēlētājiem, bet ir jābūt spēcīgiem argumentiem, kādēļ tas ir nepieciešams."
Pētniece uzsvēra, ka šobrīd publiskajā telpā iztrūkst "Jaunās Vienotības" skaidrojuma, kāda vaina ir esošajam koalīcijas sastāvam un ko ar ZZS dalību koalīcijā var izdarīt tādu, ko nevar ar tagadējiem partneriem – Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu".
Kažoka pauda pārliecību, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām "Jaunā Vienotība" ir atguvusi manevra iespējas – tā var veidot valdību ar dažādiem partneriem, tikmēr Nacionālajai apvienībai un "Apvienotajam sarakstam" šādu izvēles iespēju īsti nav. Pētniecei arī grūti iedomāties "Apvienoto sarakstu" opozīcijā, un, visticamāk, šis politiskais spēks paliks koalīcijā, bet tam nāksies "aizlaizīt savas brūces" attiecībā uz ZZS, no kuras pirmsvēlēšanu laikā tas atšķēlās.
Neizmantota iespēja
Tas, vai "Jaunajai Vienotībai" atspēlēsies koalīcija ar ZZS, būs atkarīgs no tā, vai un cik bieži par agrākajām sarkanajām līnijām sabiedrībai atgādinās politiskie konkurenti un mediji, LSM.lv vērtēja politologs Jānis Ikstens. Atsevišķi mediji jau esot sākuši šīs savienības leģitimizācijas kampaņu, sakot, ka tas ir mazākais ļaunums.
"Paturēt prātā [agrāk nospraustās sarkanās līnijas] trīsarpus gadus līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vidusmēra vēlētājs nespēs," atzina Ikstens. "Ja Rinkēviča darbība Valsts prezidenta amatā sabiedrības acīs būs sekmīga, tas aizēnos šo soli."
Vienlaikus Ikstens uzsvēra: "Jaunajai Vienotībai" bija iespēja turpināt jau vairāk nekā četrus gadus ilgo "politiku bez oligarhu – trīs A [Andris Šķēle, Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers] – iesaistes, bet "Jaunā Vienotība" to neizmantoja. Ja tas bija būtiski, un "Jaunajai Vienotībai" tas bija būtiski, tad
Valsts prezidenta mirdzums viņus ir apžilbinājis."
Ikstens nedomā, ka savienība ar ZZS varētu negatīvi atsaukties uz "Jaunās Vienotības" kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
31. maijā Saeima trešajā vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos".
